Turklāt īpašums robežojas ar LVM apsaimniekošanā esošajiem meža masīviem un tam ir nodrošināta transporta piekļuve. “Neraugoties uz to, kopīpašuma statuss būtiski apgrūtina šī īpašuma apsaimniekošanu, jo par jebkuriem saimnieciskiem darbiem īpašumā ir rakstiski jāvienojas ar pārējiem līdzīpašniekiem, noslēdzot attiecīgu līgumu. Arī tad, ja šāds līgums tiktu noslēgts, paliekot kopīpašumā, LVM saglabājas administratīvais un finansiālais slogs, meža apsaimniekošanas un piegāžu ķēžu sertifikācijas grūtības,” skaidro LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
2019. gada 20. decembrī LVM pārvaldīšanā tika nodota valstij – Zemkopības ministrijas personā – piekritīgā bezmantinieku manta: 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma “Gulbji”. Ar piedāvājumu sadalīt kopīpašumu trīs līdzvērtīgās daļās LVM vērsās pie pārējiem diviem līdzīpašniekiem. Nespējot vienoties par sadalījumu, tika rīkota īpašuma sadalīšana izlozes veidā.
Izloze ir kopīpašuma izbeigšanas procesa sākums. Tikai pēc zemes ierīcības projekta īstenošanas un īpašuma “Gulbji” sadalīšanas zemesgrāmatā trīs atsevišķos nekustamajos īpašumos, LVM varēs uzsākt saimniecisko darbību valstij izlozētajā zemes gabalā. Īpašuma sadales process ir laikietilpīgs un aizņems vismaz sešus mēnešus.
LVM pārvaldīšanā līdz šim ir bijuši četri valstij ZM piederoši īpašumi, kur valsts ir kopīpašnieks. Vienā no tiem līdzīpašnieks savu domājamo daļu pārdeva LVM, bet divos gadījumos ar līdzīpašniekiem noslēgta vienošanās par kopīpašuma reālo sadali. Savukārt, ceturtajā gadījumā LVM pārvaldīšanā nonāca krimināllietā konfiscēta manta (sastāvā meža zeme).
