Kā intervijā stāsta Jēkabpils Autobusa parka direktors Jānis Ščerbickis, šie autobusi pirmā gada griezumā parādījuši lieliskus rezultātus, piemēram, izmaksu starpība ar fosilās degvielas darbināmiem autobusiem ir bijusi 35%. Tāpat arī paši autobusi gada laikā nav radījuši nekādas tehniskas problēmas. Tie ir droši pasažieriem, tajos ir klimata kontrole ziemā un vasarā, salonā audiāli un vizuāli tiek paziņotas pieturvietas, arī šofera kabīne ir izolēta, kas īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, ir invalīdu pārvadāšanas platforma, tiek veikta videonovērošana, kas cilvēkus disciplinē. Jēkabpilī šie autobusi pilnīgi nodrošina pasažieru plūsmu.
Arī ārkārtas situācijas apstākļos, kad Covid-19 epidēmija ietekmējusi visu pasauli, Jēkabpils autobusu parks samazinājis ap 40% maršrutu daudzumu pilsētā, savukārt ap 15% ārpus tās. Šajā laikā strādā tieši visi saspiestās dabasgāzes autobusi, kamēr pārējie nekursē.
Lai arī šobrīd mazinājies maršrutu skaits, tomēr Jēkabpils autobusu parkam darba netrūkst, jo šobrīd turpinās darbs pie dokumentācijas kārtošanas, lai autobusu parks varētu iegādāties vēl divus jaunus saspiestās dabasgāzes autobusus. Šī gada sākumā jau veiktas pirmās darbības, kas iekavējušās ārkārtas situācijas dēļ, bet plānots, ka nākamā gada pavasarī Jēkabpils autobusa parka transportlīdzekļu klāstu papildinās vēl divi ar saspiesto dabasgāzi darbināmi autobusi.
Nākotnē autobusu parks plāno turpināt izmantot saspiestās dabasgāzes autobusus, jo tie sevi ir labi pierādījuši. Ja būs tematiski projekti vai pieejams Eiropas līdzfinansējums, tad, iespējams, autobusu parks apsvērs iespēju iegādāties ūdeņraža vai elektriskos autobusus, tomēr tas ir atkarīgs no pieejamās infrastruktūras, tehniskajām iespējām, arī jaudas. “Šinī gadījumā izvēlējāmies gāzes autobusus, kas ir pāreja no dīzeļa dzinējiem uz videi draudzīgāku transportu. Tas ir starpposms pirms pārejas uz elektriski darbināmiem autobusiem. Piemēram, tehnoloģijas gāzes un fosilo degvielu autobusiem nav tik sarežģītas, tie ir daudz ērtāki un šobrīd izdevīgāki nekā elektriskie autobusi. Tas ir kā ar datoriem – kad tie parādījās, tie bija sarežģīti un dārgi, gan paliks lētāki un saprotamāki. Varbūt kad nobrauksim savus gāzes autobusus, pāriesim uz elektriskajiem vai ūdeņraža,” stāsta Jānis Ščerbickis, Jēkabpils autobusa parka vadītājs.
Kopumā viņš vērtē, ka šis projekts ir ļoti veiksmīgs - pasažierim patīk plašais un komfortablais salons, šoferim ir ērta darba vieta, jauns autobuss, arī ekonomiskais pienesums vērtējams ar pluss zīmi. Gāzes sistēmas autobusiem viņš šobrīd neredz negatīvus aspektus.
Zemgales Plānošanas reģions īsteno projektu Elektromobilitāte kā svarīgs atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes un satiksmes vadības politikas instrumentiem (e-MOPOLI). Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīgu mobilitāti, plānojot attīstību sektoros - attīstot infrastruktūru, ieviešot risinājumus zaļā transporta jomā, stiprinot videi draudzīgu transporta jomas pārvaldību, mudinot iekļaut šo tematiku attīstības un telpiskās plānošanas, kā arī investīciju procesos un dokumentos, lai veicinātu un nodrošinātu ES stratēģijas CO2 emisiju un oglekļa mazietilpīgas attīstības politikas realizāciju partneru reģionos un pašvaldībās. Projekta vadītājs Raitis Madžulis Jēkabpils autobusu parka iniciatīvu redz kontekstā ar pāreju uz “zaļāku” transportu atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa uzstādījumiem. E-MOPOLI projekta uzsvars ir uz e-mobilitāti, taču atbalstāmas ir jebkāda veida iniciatīvas, kas samazina CO2 izmešus, tādēļ viņš šajā saistībā jēkabpiliešu veikumu vērtē pozitīvi.
ZPR īstenotais Interreg Europe projekts “Elektromobilitāte kā svarīgs atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes un satiksmes vadības politikas instrumentiem” jeb “e-MOPOLI” tiek īstenots sadarbībā ar partneriem no Beļģijas, Grieķijas, Itālijas, Norvēģijas, Rumānijas, Slovēnijas un Somijas. Tā īstenošanas laikā no 2018. gada jūnija līdz 2022. gada novembrim paredzēts veicināt e-mobilitāti reģionos, attīstot gan transporta infrastruktūru, gan stiprinot videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantojumu, tā samazinot CO2 izmešu apjomu. Projekta kopējais finansējums - 1 792 053 EUR (ERAF līdzfinansējums - 1 355 118 EUR), bet ZPR budžets ir 136 610 EUR (ERAF līdzfinansējums - 116 118,50 EUR).
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
www.interregeurope.eu / www.europa.eu
