Ministrs atgādināja, ka kiberdraudi ir vieni no 21. gadsimta būtiskākajiem drošības draudiem ar potenciāli graujošu ietekmi uz valsts un sabiedrības funkcijām. Covid-19 pandēmijas laikā ir sevišķi svarīgi pievērst uzmanību kiberdrošībai, jo digitālās telpas izmantošana ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu, nodrošinot darbu attālināti.
E. Rinkēvičs novērtēja ANO un to dalībvalstu ilgstošu un apņēmīgu darbu, veicinot brīvu, drošu un atvērtu internetu. Tāpat ANO Ģenerālā Asambleja ir apstiprinājusi, ka starptautiskās tiesības ir piemērojamas kibertelpai. Ministrs vērsa uzmanību, ka ir vitāli nepieciešams turpināt kopīgas izpratnes par starptautisko tiesību un normu piemērošanu kibertelpai veicināšanu, tādējādi nodrošinot valstu atbildīgu uzvedību tiešsaistē. Tas ir būtisks priekšnosacījums stabilitātei kibertelpā. Šajā procesā svarīga ir arī privātās un publiskās partnerības, pilsoniskā sabiedrības un akadēmiķu iesaiste.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka valstīm, ievērojot starptautiskās tiesības, ir svarīga loma miera veicināšanā kibertelpā. Aktīva starpvalstu sadarbība divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī sekmē stabilitāti kibertelpā.
Informācijai
ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis, no kurām 5 ir pastāvīgās locekles un 10 nepastāvīgās locekles 2 gadus. Igaunija no 2020. līdz 2021. gadam pirmo reizi ir ANO Drošības padomes locekle. Šā gada maijā Igaunija pilda arī ANO Drošības padomes prezidējošās valsts lomu. Šodien sanāksmē piedalījās 42 pasaules valstu pārstāvji, tā notika video formātā.
