Šodien man ir tas gods atklāt Patentu valdes konferenci “Intelektuālais īpašums – vīzija bez ilūzijām”, kas tiek organizēta par godu rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības simtgadei Latvijā. Starptautiskajā konferencē tiks aplūkotas tēmas, kas atspoguļo intelektuālā īpašuma saikni ar ekonomikas, inovāciju, kā arī izglītības nozīmi. Sarunu un diskusiju mērķis ir izpētīt pašreizējās un jaunākās tendences intelektuālā īpašuma jomā no nozares profesionāļu, ekonomikas ekspertu un no visu interesentu viedokļa.
Man arī pašam ir īpaši interesanti piedalīties šajā konferencē, jo 15 gadus Eiropas Savienības Tiesā man bija diezgan daudz lietu, kur bija jāiedziļinās un jāspriež tiesa tieši intelektuālā īpašuma jautājumos. Kolēģiem, kuri ir piedalījušies šajās tiesu debatēs, noteikti tas arī ir interesants jautājums.
Kolēģi, kur rodas izcili izgudrojumi un inovācijas? Tā ir vide, kur idejas satiekas ar iespējām tās realizēt. Atrodoties vienā no visstraujāk ekonomiski augošajām Eiropas daļām – Baltijas jūras reģionā, Latvija ir vieta, kur idejas ir iespējams pārvērst risinājumos. Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts nākotnei jābalstās tieši uz mūsu intelektuālo potenciālu – gan radošu, gan inovatīvu.
Daudzi Latvijas izgudrotāji ar savu izdomu, zināšanām, apņēmību un drosmi jau kopš rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas izveides – tātad pirms 100 gadiem un tūlīt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā – līdz mūsdienām ir nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē.
Sākot no pirmā Latvijas patenta pieteicēja Jāņa Prāta izgudrojuma “Linu galviņu atdalīšanas veids no stiebriem un tam nolūkam konstruētā mašīna” līdz pasaules nozīmes izgudrojumiem farmācijas un medicīnas jomā, mašīnbūvē, mākslīgā intelekta un izklaides industrijā – tas viss ir Latvijas intelektuālās un uzņēmējdarbības jaudas apliecinājums.
Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir atzīta par vienu no visstraujāk augošajiem reģioniem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Globālā inovāciju indeksa 2019. gada rezultātiem Latvija ieņem 34. vietu starp 126 pasaules valstīm. Šogad turpinās nacionālās inovāciju sistēmas pilnveidošana. Tiek īstenotas atbalsta programmas, kas sekmē privātā sektora investīciju piesaisti pētniecības un attīstības darbībām un motivē uzņēmumus ieguldīt inovācijās. Būtiskākie atbalsta instrumenti nodrošina komersantu un pētniecības sektoru sadarbības veicināšanu kopīgu projektu īstenošanai, pētniecisko izstrādņu komercializāciju un plašāku tehnoloģiju pārneses procesu sekmēšanu.
Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām. Latvijas straujais izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā atspoguļo mūsu valsts īstenotās iniciatīvas inovāciju vides attīstībā. Īpaši tas attiecas uz atbalstu uzņēmumiem inovatīvāku produktu un pakalpojumu ražošanā, kā arī jaunas ražošanas infrastruktūras iegādē.
Saskaņā ar Eiropas Patentu iestādes un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja 2019. gadā publicēto pētījumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas izmanto intelektuālā īpašuma aizsardzības priekšrocības savā labā, piesakot patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā tiem uzņēmumiem, kam nerūp savu nemateriālo aktīvu aizsardzība. Pētījuma dati rāda, ka uzņēmumiem, kas ir aizsargājuši vismaz vienu intelektuālā īpašuma objektu, ir par 21 % lielāka varbūtība piedzīvot kāpumu uzreiz pēc savas darbības uzsākšanas, kā arī par 10 % lielāka iespēja kļūt par “strauji augošo uzņēmumu” (high growth firm – HGFs) nekā tiem uzņēmumiem, kam nav aizsargāto intelektuālā īpašuma tiesību objektu. Savukārt uzņēmumiem, kas aizsargā savu intelektuālo īpašumu Eiropas līmenī, ir vēl lielāka iespēja (17 %) kļūt par strauji augošo uzņēmumu. Turklāt pētījumā arī tiek secināts, ka tiem uzņēmumiem, kas savas uzņēmējdarbības attīstības stratēģijā izmanto gan patentu, preču zīmju, gan arī dizainparaugu aizsardzību, par 33 % palielinās iespēja kļūt par strauji augošo uzņēmumu.
Intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu arvien vairāk izmanto arī Latvijas uzņēmēji, lai nostiprinātu savas pozīcijas un nodrošinātu ieguldījumu priekšrocības ne tikai vietējā, bet arī Eiropas un starptautiskā mērogā. Jaunākie pētījumu dati parāda, ka vairums Latvijas uzņēmēju atzīst, ka reģistrētās rūpnieciskā īpašuma tiesības paaugstina uzņēmuma vērtību (63 %), mazina iespēju, ka konkurenti nozog ideju, ražo un piedāvā pārdošanā līdzīgas preces (52 %). Turklāt aptaujātie atzīst, ka ir svarīgi savlaicīgi parūpēties par savas preču zīmes (77 %) vai dizainparauga (72 %) aizsardzību.
Man jāsaka arī, ka Eiropas Savienības Tiesā bija diezgan daudz interesantu gadījumu, kad cits uzņēmums pārņem attiecīgo produktu ražošanu, tāpēc, ka produkts nav bijis savlaicīgi patentēts, un tad uzņēmumam bija ārkārtīgi grūti post factum panākt savu tiesību īstenošanu.
Bez attīstītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas nebūtu iespējama Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai Latvijā arī turpmāk tiks atvēlēta īpaša loma.
Esmu gandarīts par to, ka mums ir izcili sadarbības partneri – starptautisko organizāciju un sadarbības valstu atbalsts.
Es patiesi priecājos redzēt, ka šīs dienas konferences viesu vidū ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas, Eiropas Patentu iestādes un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja vadītāji un eksperti. Paldies, ka jūs piedalāties šajā konferencē! Tā jums noteikti būs interesanta.
Mums visiem ir labi zināmi Raiņa slavenie vārdi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Mainās laiki, mainās tehnoloģijas, maināmies mēs paši. Mans novēlējums nākamajiem 100 gadiem Patentu valdei kā galvenajai rūpnieciskā īpašuma tiesību turētājai – saglabāt savas vērtības un turpināt tās attīstīt, veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu.
