DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. maijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Talsu novadā rekultivētas divas derīgo izrakteņu ieguves vietas

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Derīgo izrakteņu ieguves vietām, gluži kā mežiem, ir savs apsaimniekošanas cikls. Tas sākas ar derīgā izrakteņa ģeoloģisko izpēti un ieguves vietas ierīkošanu, pēc tam seko derīgo izrakteņu ieguve un to izmantošana tautsaimniecības vajadzībām. Ieguves vietas apsaimniekošanas cikls noslēdzas ar tās rekultivāciju, kuras veids tiek izvēlēts atbilstoši ieguves veidam, ko ietekmē ieguve virs vai zem gruntsūdens līmeņa.

Talsu novada Ģibuļu pagastā atrodas divas derīgo izrakteņu ieguves vietas “Ķeikas” un “Spāre II”, kur katrā no atradnēm tika iegūts būvniecībai vērtīgais materiāls. Ieguves vietā “Ķeikas” no 2006. gada tika iegūts smilts-grants materiāls un ieguves vietā “Spāre II” kopš 2006. gada tika iegūts smilts materiāls.

Atradne “Ķeikas” ģeomorfoloģiski atrodas Kursas zemienes austrumu malā. Šai teritorijai raksturīga ir limnoglaciālo līdzenumu izplatība jeb akumulatīvie reljefa veidojumi, kas rodas ledāju kušanas ūdeņu baseinos. Tie ir līdzenumi, kas ir plakani vai lēzeni viļņoti.

Atradne “Spāre II”  tika ierīkota paraboliskas formas iekšzemes kāpā. Iekšzemes kāpas ir veidojušās pirms apmēram 11 – 12 tūkstošiem gadu. Tās ir veidojušās īsi pēc Baltijas ledus ezera (agrākā Baltijas jūras stadija) atkāpšanās, kad Usmas ezerā atsedzās plaši smilšaini līdzenumi, kuri bija pakļauti vēja erozijas ietekmei. Uzskatāms, ka iekšzemes kāpas ir sākušas veidoties auksta un sausa klimata apstākļos. Savukārt, samazinoties jauna smilts materiāla pienesei (mainoties klimatam un laikapstākļiem), parabolisko kāpu veidošanās procesi pakāpeniski aprima un to pārklāja veģetācija.

2019. gada sākumā tika pabeigta šo abu atradņu izstrāde un sākās darbs pie to rekultivācijas jeb teritorijas atgriešanas atpakaļ mežsaimnieciskajā apritē. Ieguves vieta “Ķeikas” 0,6 ha platībā ir izveidotas lēzenas nogāzes, izlīdzinātas segkārtas krautnes un noplanēta visa ieguves vietas teritorijas virsma, pārklājot to ar augu zemi. Šobrīd teritorija ir gatava jaunajam mežam.

Teritorijā iegūtais materiāls ir augstvērtīgs un šajā smilts-grants atradnē derīgais izraktenis ir pieejams lielā apjomā, tādēļ šobrīd blakus rekultivētajai ieguves vietai notiek jaunas ieguves vietas “Ķeikas II” sagatavošanas darbi.

Savukārt atradnē “Spāre II” teritorijas daļu aizņem ūdenskrātuve 0,65 ha platībā ar dziļumu līdz 2 metriem. Ūdenskrātuvju ierīkošana izstrādāto derīgo izrakteņu ieguves teritorijās ir viens no veidiem, kā rekultivācijas ceļā atgriezt teritoriju dabiskā apritē, vienlaikus paverot jaunas iespējas nākotnē šo teritoriju izmantot meža apsaimniekošanas, ugunsaizsardzības, rekreācijas un atpūtas vajadzībām. Kopā ar atradini “Spāre II” tika rekultivēta un sakārtota arī padomju laikā izstrādātā un novārtā pamestā atradnes daļa 2,05 ha platībā, kurā mājvietu ir raduši tūkstošiem priežu stādu.

LVM publicitātes attēls

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI