DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

S. Purgaile: 2019. gads Latvijas banku sektorā iezīmē pārmaiņu noslēguma fāzi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi infografiku par Latvijas banku sektoru 2019. gadā, sniedzot ieskatu kopējo aktīvu, kredītportfeļa, regulējošo prasību izpildes, noguldījumu, peļņas un pelnītspējas rādītājos. 

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile, raksturojot rādītājus, uzsver: ”Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti. Līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra. Papildus tam bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

Strukturālās pārmaiņas banku sektorā

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā DNB Bank ASA un Nordea Bank AB apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka Luminor Bank AB Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas Luminor Bank AS filiāles. 2019. gada laikā tika īstenots arī Danske Bank grupas stratēģiskais lēmums par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā. 2019. gada 3. ceturksnī tika apturēta AS PNB Banka darbība. Savukārt gada pēdējā ceturksnī licence kredītiestādes darbībai tika anulēta Scania Finans Aktiebolag Latvijas filiālei, kura darbību Latvijā turpinās kā līzinga sabiedrība.  

Aktīvu apmērs

Pagājušā gada laikā Latvijas banku sektora kopējais aktīvu apmērs būtiski nemainījās. Aktīvu apmēra un struktūras izmaiņās saglabājās atšķirīgas tendences starp banku grupām. Lai gan biznesa modeļu maiņu īstenojošo banku aktīvi kopumā pārskata gadā būtiski nemainījās, sarūkot par 1.1%, bija vērojamas izmaiņas to aktīvu struktūrā. Iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apmēra pieaugums ir daļēji kompensējis ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmēra sarukumu. Būtiski auga arī šo banku ieguldījumi vērtspapīros, ar tiem aizstājot iepriekš citās kredītiestādēs turētos līdzekļus, kas gada laikā attiecīgi samazinājušies par 40.3%.

Noguldījumi un to struktūra

Piesaistīto nebanku klientu noguldījumu apmērs banku sektorā kopumā gada laikā pieauga par 477 milj. eiro jeb 2.8%. Būtiski – par 983 milj. eiro jeb 7.6% palielinājās iekšzemes noguldījumu atlikums, savukārt ārvalstu klientu noguldījumu apmērs samazinājās par 12.6% jeb 505 milj. eiro. Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra turpināja mainīties par labu noguldījumiem no ES valstīm. Citu valstu, kas nav ES dalībvalstis, klientu noguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos turpināja sarukt, sasniedzot 6.8%. Iepriekšējos gados iesāktais risku mazināšanas process turpinājās arī pārskata gadā. Bankas joprojām atbildīgi izvērtēja savu klientu bāzi atbilstoši daudz piesardzīgākajai biznesa pieejai, aizstājot to valstu, kas nav ES dalībvalstis, noguldījumus ar iekšzemes noguldījumiem un ES valstu mājsaimniecību noguldījumiem, aktīvi izmantojot arī noguldījumu platformu starpniecību.

Kredītportfelis

Latvijas banku sektora kopējais nebanku klientiem izsniegto kredītu apmērs gada laikā saruka par 2.0%. Kopējā nebanku klientiem izsniegto kredītu apmēra samazināšanos pamatā noteica Latvijas banku sektora strukturālās pārmaiņas – gan atsevišķu kredītiestāžu darbības pārtraukšana, gan divu ārvalstu banku filiāļu stratēģisko lēmumu īstenošana, konsekventi samazinot to kredītportfeļa apmēru.

Izslēdzot iepriekšminēto strukturālo izmaiņu ietekmi, pārskata gadā nebanku klientu kredītportfeļa apmērs auga par 4.7%. Vienlīdz augsti izsniegto kredītu apmēra pieauguma tempi bija vērojami gan iekšzemes mājsaimniecībām (par 6.4%), gan iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (par 6.7%). Bankās, kuras turpināja īstenot biznesa modeļu maiņu, iekšzemes klientiem izsniegto kredītu portfelis gada laikā pieauga par 18.1% jeb 97 milj. eiro, tādējādi apstiprinot to iesaisti iekšzemes klientu kreditēšanas tirgū atbilstoši biznesa stratēģiju uzstādījumiem.

Peļņa un pelnītspēja

2019. gadā Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu 229 milj. eiro apmērā. Sektora kopējais ROE (kapitāla atdeves rādītājs) bija 9.6%, un tas ir augstāks nekā ES vidēji (6.6%). Banku, kuras īsteno biznesa modeļa maiņu, pamatdarbības ienākumi gada laikā saruka par 20%, tomēr pārskata gada otrajā pusē krituma temps pakāpeniski mazinājās.

Kapitāla un likviditātes rādītāji

Kapitāla rādītāji kopumā saglabājās augstā līmenī – pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1) bija 21.3%, savukārt kopējais kapitāla rādītājs (KKR) – 22.7%, nodrošinot pietiekošas rezerves neparedzēto zaudējumu segšanai un pārsniedzot ES vidējos rādītājus (attiecīgi 15.0% un 19.3%)

Banku sektora vidējais ES harmonizētais likviditātes seguma rādītājs (LSR) būtiski nemainījās un saglabājās augsts (304.6%), t.sk. individuālām bankām tas bija robežās no 157% līdz 753%, (kopš 2018. gada 1. janvāra LSR minimālā prasība ir noteikta 100% apmērā).

Infografika par Latvijas banku sektora rādītājiem 2019. gadā pieejama šeit: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2020/04/Infografika_banku_sektors_2019_LV.pdf

Plašāka informācija par Latvijas banku sektora rādītājiem pieejama Finanšu un kapitāla tirgus apskatā par 2019. gada 4. ceturksni.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU