Ministrs pauda pārliecību, ka visām pusēm ir jāievēro noteikumi, jo tikai tā atbruņošanās kontrole būs efektīva. Lai to panāktu, pirmkārt, ir jāatjauno konferences efektivitāte. Lai to izdarītu, vispirms ir jāvienojas par būtisku darba programmu. Tāpat nepieciešams, lai konference spētu reaģēt uz pasaulē gaidāmajiem izaicinājumiem.
E. Rinkēvičs aicināja visas dalībvalstis savlaicīgi un pilnībā izpildīt savas finansiālās saistības saskaņā ar Bioloģisko ieroču konvenciju. “Kas attiecas uz Ķīmisko ieroču konvenciju, tā nesen ir tikusi noraidīta vairākkārt – Sīrijā, Malaizijā un Apvienotajā Karalistē. Šāda veida uzvedība rada nopietnus draudus šim svarīgajam globālajam neizplatīšanas un atbruņošanās režīmam. Mēs atzinīgi vērtējam Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un tās Izmeklēšanas un identifikācijas grupas centienus nodrošināt, ka par ķīmisko ieroču izmantošanu atbildīgie tiek saukti pie atbildības. Mūsu pienākums un atbildība ir ievērot pieņemtās starptautiskās normas attiecībā pret ķīmisko ieroču izmantošanu,” uzsvēra ministrs.
“Laiki mainās arī saistībā ar kodolieročiem. Pēdējo gadu laikā atsevišķas valstis savā politikā ir izmantojušas kodolretoriku, kas veicina šo valstu agresīvo ārpolitiku, vienlaikus vājinot starptautisko kārtību un drošību. Šogad aprit piecdesmitā gadadiena kopš līguma par kodolieroču neizplatīšanu noslēgšanas. Šis līgums ir starptautiskā drošības un stabilitātes centrā, un mums ir jāatbalsta tā stiprināšana, jo tas ir pasaules mēroga kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās centienu stūrakmens. Vienīgais uzticamais ceļš uz kodolatbruņošanos ir pakāpeniska pieeja, kurā ņemts vērā plašāks drošības konteksts. Šajā kontekstā 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma rīcības plānā noteiktie “pamatelementi” nav zaudējuši savu aktualitāti. Mēs arī atbalstām dažādu valstu un grupu papildu centienus, kuru mērķis ir izstrādāt praktiskus pasākumus, kas veicina kodolatbruņošanās progresu, piemēram, riska samazināšana, pārbaude un pastiprināts dialogs,” uzrunā akcentēja E. Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību starptautiskajai sabiedrībai pievērst uzmanību konvencionālo ieroču izplatībai un ierobežošanai, jo ar konvencionālajiem ieročiem gadā tiek nogalināti apmēram 500 tūkstoši cilvēku, no kuriem 70 tūkstoši tiek nogalināti konfliktu zonās.
Informācijai:
Viens no Latvijas ārpolitikas un drošības politikas būtiskiem elementiem ir atbildīga rīcība bruņojuma kontroles – konvencionālo un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomās. Īpaši svarīgi ir nepieļaut masu iznīcināšanas ieroču izplatību laikā, kad starptautiskajai sabiedrībai ir aktuāli terorisma draudi. Latvija pilda saistības, būdama dalībvalsts galvenajos konvencionālā bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas līgumos un režīmos, kā arī attīstot un īstenojot stingru eksporta kontroles politiku. ANO Atbruņošanās konference ir viena no galvenajām ANO struktūrām, kas nodarbojas ar atbruņošanās jautājumiem.
