DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. februārī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra
1
1

Pārrunā iespēju veidot atsevišķu finansēju pašmāju lielformāta pilnmetrāžas spēlflmu atbalstam

Lai nodrošinātu pēctecību vērienīgu, vēsturisku un valstspiederību stiprinošu Latvijas pilnmetrāžas spēlfilmu veidošanā, Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Nacionālais kino centrs (NKC) izvērtē iespējas veidot atsevišķu valsts atbalsta programmu. Šim mērķim 2022. gada valsts budžetā papildu būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro – tiekoties 18. februārī, izmaksas aplēsa kultūras ministrs Nauris Puntulis, KM valsts sekretāre Dace Vilsone un NKC vadītāja Dita Rietuma.

“Viens no spilgtākajiem pēdējā laika piemēriem ir filma “Dvēseļu putenis”, kuras finansēšana pirms vairākiem gadiem bija iekļuvusi īstā turbulencē starp sabierību un politiķiem. Tomēr rezultāts ir nesis augļus - tas ir viens no izcilākajiem kino sasniegumiem pēdējās demsitgadēs gan sabiedrības uzrunāšanas vērienā, gan profesionālā risinājuma šķautnēs. Jaunizveidojamās valsts atbalsta programmas mērķis būtu 2 – 3 gadu laikā mērķtiecīgi investēt pašmāju lielformāta pilnmetrāžas spēlfilmu izveidē, papildinot NKC konkursos pieejamo filmu finansējumu,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Pēdējo gadu attīstības tendences Latvijā un arī Baltijas valstīs pierāda pieaugošu skatītāju interesi par nacionālajām filmām. Baltijas valstīs ražotas pilnmetrāžas spēlfilmas 2019. gadā ierindojušās kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu topu pirmajās vietās – vēsturiskās drāmas Dvēseļu putenis skatītāju skaits 2019. gada nogalē pārsniedza 226 000 (šobrīd jau teju 250 000), tādējādi nodrošinot tai līderpozīcijas neatkarīgās valsts laikā visvairāk apmeklēto filmu sarakstā. Igaunijā ražotā “Tõde ja õigus” (Patiesība un taisnīgums) pērn pārsniegusi 267 000 apmeklējumu atzīmi Igaunijas kinoteātros, savukārt lietuviešu veidoto spēlfilmu “Pats sau milijonierius” (Viltus miljonārs) apmeklējuši 204 000 skatītāju.

Starp Baltijas valstīm šobrīd valsts finansējuma īpatsvars kino filmu ražošanas atbalstam visaugstākais ir Igaunijā – 2020. gadā šim mērķim paredzēti 11,4 miljoni eiro (no trim publiskā finansējuma avotiem), Latvijā – 7,2 miljoni eiro (divi publiskā finansējuma avoti – NKC un VKKF), savukārt Lietuvā – 6,4 miljoni eiro (kino industriju Lietuvā dāsni līdzfinansē arī privātais sektors).

Jau ziņots, ka šā gada 31. janvārī NKC izsludinājis 2020. gada konkursu jaunu filmu ražošanas atbalstam. Tā mērķis ir atbalstīt jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu (vismaz 65 minūtes) un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Konkursa finansējums ir 1 768 327 eiro, no tā spēlfilmām plānots piešķirt 784 353 eiro (3 vai 4 filmu uzņemšanas uzsākšanai), dokumentālajām filmām 371 572 eiro (5 vai 6 filmu uzņemšanai) un animācijas filmām - 612 402 eiro (2 pilnmetrāžas un 2 vai 3 īsmetrāžas filmu izveidei).

Tāpat šogad izsludināti vēl vairāki NKC valsts atbalsta konkursi – filmu mārketinga un izglītības projektiem, ražošanā esošu filmu atbalstam, filmu projektu attīstīšanas atbalstam, ārvalstu filmu veidošanai Latvijā un starptautisku kopražojuma filmu atbalstam (konkursu grafiks). Kopējais NKC administrētais valsts atbalsts filmu nozares projektiem 2020. gadā ir 5,9 miljoni eiro. 2017. gadā tas bija 9,1 miljons eiro (ieskaitot programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei), 2018. gadā – 4,8 miljoni eiro, 2019. gadā - 4, 9 miljoni eiro.

 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU