DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. februārī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Vēro tiešsaistes kamerās, kā Virsis un Spilve būvē ligzdu

Neskatoties uz to, ka ir tikai februāra vidus un vēl būtu jāvalda ziemas spelgonim, dažas ziemojošas putnu sugas jau gatavojas ligzdošanai. Arī klinšu ērgļi Virsis un Spilve, kuru ligzda AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) projekta “Putni un zvēri purvā” video tiešraidē ir vērojama jau ceturto gadu, būvē ligzdu un pārojas.

“Šāda savlaicīga pārošanās uzvedība vieš cerības par sekmīgu ligzdošanu. Cerēsim uz izdošanos!” teic projekta vadītājs un LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Video novērošanas ligzda ir LVM ekspertu veidota mākslīga platforma uz purva salas, kuru klinšu ērgļi atzina par piemērotu ligzdošanai. Pēdējo reizi sekmīga ligzdošana šajā ligzdā notika 2016. gadā. Kopš tā laika ir gājusi bojā pieaugusī mātīte un ligzdā uzturas galvenokārt tikai tēviņš Virsis. Katru gadu ligzdu apmeklē vairākas nepieaugušas mātītes. Piemēram, pagājušā gada 30. janvārī uz ligzdu atlaidās nepieaugusi mātīte, kas ir nosakāma pēc baltajiem laukumiem uz spārniem un astes, un norāva kameras sensoru jeb tās nozīmīgāko detaļu – objektīvu. Mikrofonā bija dzirdama intensīva ērgļu rosīšanās.

“Kad pēc dažām dienām naktī nomainījām norauto detaļu, ligzda bija jau uzbūvēta, taču sekmīga ligzdošana nenotika. Mātīte, acīmredzot, bija vēl pārāk jauna. Iespējams, šī pati ērgļu mātīte, kurai tika dots vārds Spilve, periodiski apmeklēja ligzdu vasaras beigās, rudenī un ziemā. Turpretim, ērgļa tēviņš Virsis ligzdu pieskata katru dienu un papildina to ar zariem,” par notikumiem ligzdā stāsta Uģis Bergmanis.

Mātīte Spilve ligzdu apmeklēja arī šī gada 9. februārī, pēc vairāk kā divu mēnešu ilgas prombūtnes. Blakus ligzdai bija dzirdama pārošanās.

Klinšu ērgļi ir nometnieki – tie uzturas savā ligzdošanas teritorijā visu gadu. Latvijā tie ligzdo mežu ieskautos plašos augstajos purvos uz purva salām vai pussalām, par ligzdas kokiem izvēloties zarainas priedes, retāk apses un egles. Viena ērgļu pāra ligzdošanas rajons var aptvert vairākus purvus un attālums starp divām rezerves ligzdām var būt pat 10 līdz 20 kilometri. To galvenā barība ir purvos un to tuvumā mītošie putni – rubeņi, dzērves, pīles, bridējputni, medņi, kā arī dažādu sugu zīdītājdzīvnieki – zaķi, caunas, lapsu, jenotsuņu, āpšu, vilku un stirnu mazuļi. Ziemā ērgļi labprāt pārtiek no bojā gājušiem dzīvniekiem.

Ligzdu būvniecību ērgļi uzsāk jau augustā, turpina visu rudeni un ziemu, īpaši intensīva tā kļūst februārī, līdz ar pārošanos. Agrākās olas tiek iedētas jau marta pirmajā pusē, jaunie ērglēni šķiļas aprīļa beigās/maija sākumā, no ligzdām tie izlido jūnija beigās/jūlija sākumā.

 TIEŠSAISTES KAMERAS 

Aicinām vērot šos unikālos notikumus vienā no retākajām putnu sugas ligzdām kopā ar ģimeni, draugiem, paziņām, kolēģiem un dalīties ar redzēto. LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis regulāri sniedz informāciju par jaunākajiem notikumiem klinšu ērgļu ligzdā un purvā, kā arī atbild uz interesentu jautājumiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU