Ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz valdības rīcības plānā noteikto – izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu, nodrošinot laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Informatīvajā ziņojumā ir apzināti problēmjautājumi un piedāvāti risinājumu virzieni, izstrādājot jauno Pašvaldību likumu. Piemēram, lēmējvaras un izpildvaras skaidrāka nodalīšana, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, kā arī izvērtējot nepieciešamību noteikt lielākus amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem, skaidrāks pašvaldību darba organizācijas modelis un amatpersonu kompetence.
Ministrs Juris Pūce (AP!): “Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, tai skaitā veikta virkne uzlabojumu, lai mazinātu administratīvo slogu, normatīvo aktu apjomu un uzlabotu sniedzamo publisko pakalpojumu kvalitāti. Pašvaldību darbā un to pārraudzībā nepieciešams jauns, mūsdienīgs tiesiskais regulējums. Jāpaplašina iedzīvotāju iesaiste, ieviešot tiešās demokrātijas elementus, piemēram pašvaldības līdzdalības budžets un likumā nostiprinātas iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Jauns un labi pārdomāts likums būs par pamatu katras pašvaldības darbu organizēšanā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, tostarp garantēs lielāku sabiedrības iesaisti un pieņemto lēmumu caurskatāmību.”
Informatīvajā ziņojumā apskatīti ministrijas piedāvāti iespējamie risinājumi tādos jautājumos kā pašvaldību darba organizācija; pašvaldību autonomās funkcijas; pašvaldību saistošie noteikumi un to tiesiskuma pārbaude; lielāka sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā; varas dalīšanas un interešu konflikta novēršana. Tāpat pašvaldību darba tiesiskajā regulējumā paredzēts izstrādāt atsevišķu regulējumu galvaspilsētai Rīgai.
Viens no būtiskākajiem pašvaldību neefektīvas darbības iemesliem ir nepietiekama iedzīvotāju iesaiste pašvaldības darbā. Lai to sekmētu, VARAM rosina ieviest līdzdalības budžetu, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta. Tāpat likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt vismaz vienu iedzīvotāju konsultatīvo padomi, kas uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Jaunajā regulējumā plānots arī paredzēt, ka un kādā veidā pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Likumprojektā paredzēts izvirzīt konkrētas prasības izpilddirektora un vietnieka amata pretendentiem, amatu apvienošanas kārtību, kā arī ieviest prasību turpmāk pašvaldībām iesniegt daudz plašāku skaidrojumu par budžetu, lai publisko līdzekļu izlietojums tiktu atspoguļots iedzīvotājiem viegli saprotamā veidā. VARAM plāno skaidri noteikt, kādos gadījumos dome var rīkot slēgtās domes un komiteju sēdes, kā arī piedāvās cita veida risinājumus, lai pašvaldību darba organizēšana notiktu efektīvi un daudz caurskatāmāk nekā līdz šim.
VARAM ieskatā jāizvērtē arī pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un, kur tas ir iespējams, jāpāriet uz vienotu regulējumu visā valsts teritorijā, kas būtu noteikts citos, augstāka juridiskā spēka ārējos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un galvaspilsētas darbības specifiku, jaunajā likumprojektā tiks ietverta atsevišķa nodaļa “Galvaspilsēta Rīga”, kur būs atsevišķi norādītas galvaspilsētas pašvaldības funkcijas un kompetence. Tāpat ir jāizvērtē pašvaldību plašākas sadarbības iespējas, tostarp attiecībā uz Rīgu un Pierīgas pašvaldībām, lai nodrošinātu saskaņotu teritorijas attīstību, labāk izmantotu ekonomisko potenciālu un nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.
Pēc Informatīvā ziņojuma izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, tas tiks saskaņots ar visām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
