Ar prezentāciju par iespējām un izaicinājumiem uzņēmējdarbības vides attīstībai Tukumā uzstājās Tukuma novada domes uzņēmējdarbības veicināšanas speciālists Artūrs Doveiks, savukārt ar transformāciju un iespējām biznesā ilgtspējas perspektīvā iepazīstināja AS Swedbank uzņēmumu piedāvājumu un stratēģijas izstrādes pārvaldes Projektu vadītāja Irina Kuzmina.
Pasākuma ietvaros norisinājās paneļdiskusija, kuru moderēja Tukuma uzņēmēju kluba valdes un Kurzemes reģiona padomes loceklis Māris Birzulis. Paneļdiskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" Valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, AS Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas reģiona vadītājs Artūrs Retenais, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags un "Mana aptieka" Agnese Ritene. Paneļdiskusijā tika apspriestas trīs tēmas – vēja parku attīstība Latvijā, dzīvojamais fonds ārpus Rīgas un ēku energoefektivitāte.
Visspraigākā diskusija notika jautājumā par Tukuma novadā iecerēto vēja parka izveidi. Paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka vēja enerģijas ražošana Latvijā būtu apsveicama un dotu lielāku pielietojumu izbūvētajam Kurzemes lokam. Tajā pat laikā pašvaldība sagaidītu lielākus ieguvumus no projekta īstenošanas, jo daļā iedzīvotāju ir liela pretestība. Kā diskusijā norādīja J.Endziņš: “Kamēr pašvaldībām nebūs pietiekama, legāla, finansiāla motivācija, ko nolikt pretī sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem, investīciju ienākšana Latvijā būs sarežģīta. To redzam gan šajā, gan citās ražotņu iecerēs visā Latvijā. Šeit varētu līdzēt, piemēram, daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa novirzīt pašvaldībām, un iedzīvotāju ienākuma nodokli sadalīt pašvaldībai gan pēc dzīves vietas, gan darba vietas. Kamēr tā nebūs, saglabāsies attieksme: lieliska iecere, bet ne pie mums.”
Diskusijā par ēku energoefektivitāti, visi bija vienisprātis, ka Altum īstenotā ēku siltināšanas programma ir efektīva, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, un būtu vēlama tās turpināšana. Kā viena no problēmām tika izcelta nepieciešamība mainīt tiesisko regulējumu, atvieglojot daudzdzīvokļu māju īpašniekiem pieņemt lēmumu par ēkas siltināšanu.
Savukārt, Kurzemes Biznesa kluba pasākumu Tukumādiskusijā par dzīvojamā fonda palielināšanu tika atzinīgi novērtēta Altum programma jaunajām ģimenēm, kā arī diskutēti jautājumi par labāko nākotnes modeli, nodrošinot nepieciešamo īres dzīvokļu skaitu. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, uz kuru norādīja diskusijas dalībnieki – kā nodrošināt uzņēmējiem pieeju “garākai naudai” (25-30 gadi) investīciju projektiem, tur, kur veidojas t.s. “tirgus kļūda”.
Pasākuma noslēgumā norisinājās neformāla tīklošanās, kas sniedza iespēju uzņēmējiem savstarpēji pārrunāt aktualitātes un veidot kontaktus turpmākas sadarbības veidošanai.
Nākamais Kurzemes biznesa klubs norisināsies jau 4. martā Kuldīgā.
