Asamblejas vispārējo debašu laikā Latvijas vēstniece Nīderlandē Aiga Liepiņa uzrunā pauda stingru atbalstu tiesībās balstītai starptautiskajai sistēmai un uzsvēra Tiesas centrālo lomu starptautiskajās krimināltiesībās un cīņā ar smagākajiem noziegumiem. Vēstniece akcentēja Latvijas apņēmību turpināt atbalstīt principus un vērtības Romas Statūtos, lai starptautiskā līmenī cīnītos pret nesodāmību, pastrādājot vissmagākos noziegumus.
Šī gada dalībvalstu asamblejā tiek lemts par konkrētiem veicamiem uzdevumiem, lai nākamā gada laikā noritētu efektīvs Tiesas darbības izvērtēšanas process. To plānots uzticēt neatkarīgu ekspertu grupai, kura izstrādātu konkrētas rekomendācijas dalībvalstu asamblejai gan attiecībā uz Tiesas darba efektivitāti, gan dalībvalstu atbildību. Aktualitāte, kurai tiek pievērsta īpaša dalībvalstu uzmanība, ir Tiesas tiesnešu izvirzīšanas kritēriji un procedūra nacionālajā līmenī. Nākamajā Tiesas dalībvalstu asamblejā 2020. gada decembrī Ņujorkā, ASV, plānots ievēlēt nākamo Tiesas prokuroru un vairākus tiesnešus.
Dalībvalstu asamblejā aktīvi iesaistās ne tikai valstis, bet arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir svarīgs partneris un sniedz rekomendācijas Tiesas darbības veicināšanai.
Šobrīd 122 valstis ir ratificējušas Romas Statūtus un pievienojušās Tiesai kā dalībvalstis. 2019. gada 26. novembrī Romas Statūtus kā pēdējā valsts ratificēja Kiribati, un 2020. gada 1. februārī tā kļūs par Tiesas dalībvalsti.
Latvijas uzruna Tiesas dalībvalstu asamblejā ir pieejama šeit.
Informācijai
Starptautiskā krimināltiesa ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē. Tā ir dibināta, balstoties uz 1998. gada 17. jūnijā pieņemtajiem Romas Statūtiem. Tiesas jurisdikcija ir komplementāra nacionālajai kriminālajai jurisdikcijai. Tiesa ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu. 1999. gada 22. aprīlī Latvija parakstīja Romas Statūtus, 2002. gada 20. jūnijā tos ratificēja.
