Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzina par pierādītu apsūdzēto katra apsūdzību pēc Krimināllikuma 174.panta otrās daļas un 131.panta, proti, vardarbīgu apiešanos ar savu mazgadīgo dēlu, kas izpaudās kā metadona glabāšanas un lietošanas noteikumu neievērošana, jo pudelītes ar metadona šķidrumu viņi atstāja mazgadīgajam pieejamā vietā, dēls iedzēra šķidrumu un saindējās. Tādējādi apsūdzēto nolaidības rezultātā tika apdraudēta bērna dzīvība un nodarītas fiziskas ciešanas. Apsūdzētajiem bija zināms, ka metadons glabājams bērnam nepieejamā un neredzamā vietā, kā arī abi zināja, ka metadons tiek glabāts istabā, kurā uzturas bērns, taču apsūdzētie pienācīgi nerūpējās par to, lai viņam nebūtu pieejamas pudelītes ar metadonu saturošu šķidrumu. Lai sauktu apsūdzētos pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 174.panta otrās daļas un 131.panta, nav izšķirošas nozīmes tam, vai abi vecāki lietoja metadonu un tieši kuram no viņiem bija izsniegta metadona deva, kuru izdzēra dēls, jo viņiem kā vecākiem bija kopīgs pienākums rūpēties par bērnu, taču apsūdzētie pret šo pienākumu izturējās nolaidīgi un neuzmanīgi, kā rezultātā tika apdraudēta bērna dzīvība, nodarītas fiziskas ciešanas un bērns guva dzīvībai bīstamus miesas bojājumus.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 28.februāra spriedumu apsūdzētie atzīti par vainīgiem uzrādītajā apsūdzībā, galīgo sodu apsūdzētajam vīrietim nosakot brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 10 mēnešiem 15 dienām un probācijas uzraudzība uz 1 gadu 10 mēnešiem, bet bērna mātei – brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 6 mēnešiem 15 dienām un probācijas uzraudzība uz 1 gadu 10 mēnešiem.
