DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. novembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Turpinās pasākumu sērija „Pasaules literatūras vakari”

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

29. novembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērijaPasaules literatūras vakari”. Šoreiz pasākums tiks veltīts Kanādas literatūras aktualitātēm. Sarunu vadīs jaunās paaudzes dzejniece Krista Anna Belševica, tajā piedalīsies kanādiešu prozaiķe Debora Vilisa un kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks Kriss Dimīnors. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

Pasākuma laikā notiks saruna par mūsdienu literatūru Kanādā, tendencēm, virzieniem, publicēšanās iespējām, kā arī par literatūras festivālu kustību Kanādā. Paredzēts arī prozas un dzejas lasījums, sound poetry priekšnesums.

Kanāda ir otra lielākā valsts pasaulē, tā aptver plašu teritoriju un visdažādāko tautību iedzīvotājus, sākot no indiāņu ciltīm, kur teju katrai ciltij ir sava valoda, līdz pat kolonistu pēctečiem un mūsdienu migrantiem, kas Kanādā tiek gaidīti un iekļauti sabiedrībā. Debora Vilisa uzskata, ka kanādiešu literatūra vienmēr ir bijusi daudzveidīga, bet šobrīd sevi arvien nopietnāk piesaka tās grupas, kas ilgu laiku tika atstātas novārtā, piemēram, Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji un LGBT+ kopiena. Kanādā ir spēcīga feminisma kustība un Debora Vilisa uzsver, ka viņai ir paveicies piedzimt valstī, kas godina spēcīgas autores sievietes – Margaretu Atvudu, Alisi Munro, Lornu Krozjē, Dionu Brandu un daudzas citas.

Kriss Dimīnors uzskata, ka Kanādā jautājums „par ko rakstīt?” ir īpaši sarežģīts, bet kanādiešu rakstnieku interešu lauks ir ārkārtīgi plašs. „Lai arī pastāv tradīcijas, uz kā balstās mūsdienu daiļliteratūra, kauna dēļ, kas asociēts ar koloniālo vēsturi, mūsu laikmetīgā literatūra nemitīgi meklē jaunus izteiksmes veidus, nemēģinot pielīdzināt sevi citiem, un tas ir ceļš uz patiesu jaunradi.”

Debora Vilisa (Deborah Willis, 1982) ir kanādiešu rakstniece, kas dzīvo un strādā Kalgarijā, Kanādā. Viņas pirmā grāmata „Izgaišana un citi stāsti” (Vanishing and Other Stories) tika iekļauta Kanādas ģenerālgubernatora balvas (Canada’s Governor General’s Award) īsajā sarakstā, žurnālā „The Globe and Mail” nosaukta par vienu no 100 gada grāmatām un ASV Nacionālajā sabiedriskajā radio (National Public Radio) ieteikta kā viena no labākajām 2010. gada grāmatām. Viņas otrais stāstu krājums „Tumsa un citi mīlestības stāsti” (The Dark and Other Love Stories) 2017. gadā tika iekļauts Gillera balvas (Giller Prize) garajā sarakstā, tā ir ievērojamākā balva Kanādas literārajā vidē. Krājums ieguva Džordža Buņē balvu (Georges Bugnet Award) par labāko prozas darbu, kas sarakstīts Albertā. Žurnāls “Chatelaine” un radio “The Globe and Mail” to nosauca par vienu no gada labākajām grāmatām. Deboras Vilisas proza ir publicēta daudzos Kanādas un ASV preses izdevumos, tai skaitā “The Walrus”, “The Virginia Quarterly”, “The Iowa Review”, “Lucky Peach”, “The Wall Street Journal” u.c. Ikdienā viņa ir redaktore un brīvprātīgā Kalgarijas sieviešu centrā.

Kriss Dimīnors (Kris Demeanor, 1969) ir kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks, kurš savu muzikālo karjeru uzsāka 1990. gados. Kopš tā brīža ir izdoti deviņi mūzikas albumi, kā arī koncertējot apceļota Austrālija, Eiropa un Ziemeļamerika. Kriss Dimīnors ir nominēts Kanādas Kino balvai kā labākais otrā plāna aktieris filmā „Ieleja” (The Valley Below), piedalījies arī citos kino projektos. 2008. gadā Kriss tika nosaukts par labāko jauno rakstnieku par eseju „Atrodi īstu darbu” (Get a Real Job) Kanādas žurnāla balvas (Canadian Magazine Awards) pasniegšanas ceremonijā. Viņš kļuva par pirmo Kalgarijas dzejnieku – laureātu (Poet Laureate) laikā no 2012. līdz 2014. gadam. Šo divu gadu laikā viņš sarakstīja vairāk nekā piecdesmit dzejoļu un piedalījās dažādos ar dzeju saistītos projektos Kalgarijā.

Pēdējos gados Kriss piedalās lugu un teātra izrāžu tapšanā, kā arī raksta dziesmas folka leģendai Janam Taisonam. Viņš ir sarakstījis arī nelielu satīrisku bukletu „Kā būt kretīnam Kalgarijā” (How to Be an Asshole of Calgary), kas jau divus gadus ir viena no visvairāk pārdotajām grāmatām šajā reģionā. Šobrīd Kriss raksta dziesmas mūzikas albumam „Dziesmas, kas palīdzēs iemidzināt jūsu vecākus” un gatavojas solo teātra šovam, kā pirmizrāde plānota 2020. gada janvārī.

Krista Anna Belševica (1993) ir latviešu dzejniece, publiciste un pētniece. Belševica dzejā debitēja 2017. gadā ar dzejoļu krājumu „Medījot dzīvi”. Studējusi filoloģiju Latvijas Universitātē bakalaura programmā, arī politikas zinātni Sociālo zinātņu fakultātē. Sociālo zinātņu maģistra grāds sociālantropoloģijā iegūts Rīgas Stradiņa universitātē. Apmaiņas programmā studējusi Oslo Universitātē Norvēģijā un Hamburgas Universitātē Vācijā.

Literatūras un filozofijas žurnālā „Punctum” tiks publicēts Deboras Vilisas stāsts „Skaidrā” un Krisa Dimīnora dzejas izlase.

Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

Finansiālais atbalsts: VKKF.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI