DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. decembrī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Atklātā vēstule
TĒMA: Finanses
2
2

Par pievienotās vērtības nodokļa likmi drukātās preses izdevumiem

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ieva Makare, LETA

Latvijas Preses izdevēju asociācijas vēstule Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei, Ministru prezidentam M. Kučinskim, Finanšu ministrei D. Reizniecei – Ozolai, Kultūras ministrei D. Melbārdei, Ekonomikas ministram A. Ašeradenam, Saeimā pārstāvētajām frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai.

Ir pagājuši tieši 10 gadi kopš I. Godmaņa valdība paaugstināja PVN likmi preses izdevumiem no 5% uz 12%. Jāatzīmē, ka tik augsta PVN likme presei nav praktiski nekur Eiropas Savienībā. Arī Lietuvā tik tikko PVN presei ir atgriezts 5% līmenī.

Ar šo nodokļa paaugstinājumu tika plānots palielināt budžeta ieņēmumus, bet jau drīz bija skaidri redzams, ka ieņēmumi budžetā no preses izdevējdarbības nozares nevis palielinās, bet gan strauji samazinās.

7% izņemšana no jebkura biznesa apgrozījuma var būt nāvējoša, reti kurš spēj strādāt ar peļņas normu, kas lielāka par šo skaitli. Jau tad, 2009. gadā, izdevēji prognozēja būtisku laikrakstu un žurnālu tirāžu kritumu saistībā ar šo nodokļa izmaiņu, tomēr reti kurš spēja prognozēt, cik patiešām ievērojamas šīs sekas būs.

Jāņem vērā aspekts, ka pēdējo 10 gadu laikā reklāmas tirgū ir nostabilizējušies dažādi vietējie un starptautiskie digitālie mediji, vislielāko tirgus daļu atņemot tieši drukātajai presei. Tai pat laikā ir samazinājies iedzīvotāju - potenciālo preses izdevuma lasītāju skaits. Paralēli tam arvien saasinās konkurence ar ārzemēs, jo īpaši Krievijā, izdotiem preses izdevumiem.

Minētajiem faktoriem summējoties, pēdējo 10 gadu laikā ir dramatiski kritusies preses izdošanas rentabilitāte. Precīzāk – lielākā daļa izdevēju strādā ar zaudējumiem pat laikā, kad valstī itkā ir ekonomiskais uzplaukums. Tā rezultātā pēdējo 10 gadu laikā ir kritusies žurnālistiskā darba kvalitāte, samazinājusies redakcionālās brīvības pakāpe, izdevējiem ir grūtības norēķināties ar piegādātājiem, autoriem un valsti. Veikalu plauktos un abonēšanas katalogos ar katru gadu samazinās Latvijā izdoto laikrakstu un žurnālu skaits, kamēr viņu vietu aizņem ārvalstīs, jo īpaši Krievijā, izdotie.

Lasītāju pieprasījums pēc dažāda žanra un tematikas preses izdevumiem nav mazinājies, to parāda aptaujas un redakciju veiktie pētījumi. Preses izdevējiem būtu daudz lielākas iespējas apmierināt šo pieprasījumu, paaugstināt gan Latvijā latviešu valodā izdoto preses izdevumu tirāžas, gan sortimentu, gan kvalitāti, ja darbības nosacījumi un nodokļu slogs būtu līdzīgi tiem, kādi tie ir citās ES dalībvalstīs, Lietuvā, Igaunijā.

Aicinām steidzami, vēl līdz 2018. gada beigām, veikt izmaiņas LR likumdošanā, nosakot vienotu 5% PVN likmi Latvijā izdotiem drukātajiem preses izdevumiem.

Nepieciešamības gadījumā esam gatavi tikties un ievērojami detalizētāk analizēt iepriekš minētos faktus, jo uzskatām, ka šis lēmums ir ārkārtīgi svarīgs mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos un spēs būtiski pastiprināt preses izdevēju spējas saglabāt un vairot preses brīvību kā vienu no demokrātijas pamatvērtībām Latvijā.

Ar cieņu,

LPIA valdes priekšsēdētājs

Guntars Kļavinskis

Rīgā, 2018. gada 18. decembrī

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI