AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. martā, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu

Trešdien, 14.martā, Eiropas Parlaments vienojās par skatījumu uz nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, kura ietvaros būtu jārod finansējums jaunām prioritātēm, kā arī jāsedz Brexit radītais iztrūkums. Eiropas Parlaments pieņēma divas rezolūcijas par nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumiem un ieņēmumiem. Jaunajai DFS jāstājas spēkā 2021. gadā.

Piedāvājam Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu* komentārus par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu:

Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE)

Eiropas Savienībai ir daudz vajadzību, un ir saprotams, ka EP deputāti nākamajā ES daudzgadu budžetā rosina palielināt izdevumu griestus. Taču, no ES aizejot Lielbritānijai, naudas vairāk nebūs, un arī jaunie ieņēmumu avoti var izrādīties nepietiekami izvirzītā mērķa sasniegšanai. Pašlaik ir izstrādāts priekšlikums palielināt ES dalībvalstu iemaksas kopējā ES budžetā par 30% no pašreizējo iemaksu kopsummas. Turklāt vienlaikus ir izvirzīts arī uzdevums nepalielināt slogu ES nodokļu maksātājiem. Vai tas tā būs, lielā mērā ir atkarīgs no valstu vadītājiem un Eiropas Komisijas darbībām. Latvijas prioritātes ir panākt, lai nākamajā daudzgadu budžetā vismaz būtiski netiktu samazināti tie līdzekļi, ko mēs no ES saņemam lauksaimniecības atbalstam un kohēzijas politikas īstenošanai.

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Skaidrs, ka ES dalībvalstu iemaksas ES kopējā budžetā ir jāpalielina par procentiem desmit. Jāattīsta ES budžeta patstāvīgi ieņēmumu avoti. Tāpat skaidrs, ka kopīgajai drošībai un ārējai darbībai ir jāpalielina budžets, pat ja tam jānotiek uz līdz šim tradicionāli lielāko budžeta posteņu rēķina.

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Eiropa un pasaule virzās uz to, ka vienīgais veids, kā reāli var pelnīt naudu un konkurēt ar Ķīnu, ir ar prātu. Eiropas potenciāls ir daudz izglītotāks darba spēks, ar to mēs varam daudz straujāk inovatīvi attīstīties. Uzskatu, ka aizvien lielāks finansējums nākamajā daudzgadu budžeta periodā ir jānovirza nodarbinātībai un labklājībai, stiprinot Eiropu zinātnes, attīstības, tehnoloģiju un inovāciju jomā. Vienlaikus Latvijas valdībai ir jāveic institucionālas izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes jomā, lai spētu uz šo finansējumu pretendēt. Svarīgi arī turpināt investīcijas autoceļu, dzelzceļu, elektrības un gāzes infrastruktūrā, kas ir būtisks pamats ekonomikas attīstībai.

Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

Galvenais un visaktuālākais jautājums ir pieejamais finansējuma apjoms nākamajos 7 gados. Latvija no dažādiem Eiropas fondiem saņem vairāk kā miljardu eiro ik gadu, citiem vārdiem runājot, katrs astotais eiro mūsu budžetā ir palīdzība no ārpuses. Šī nauda nodrošina 3% IKP pieauguma gadā. Iedomāsimies, kas notiks, ja pēc 2020. gada finansējums samazināsies! Atklāti runājot, mūsu "ekonomiskā brīnuma" ilūzija izplēnēs. Līdzīgus procesus mēs jau varējām novērot 2016. gadā, kad eirofondu līdzekļu apjoms saruka. Jāiegulda visi spēki cīņā par ES dalībvalstu iemaksu palielināšanu tik lielā mērā, lai tiktu kompensēta ne tikai Lielbritānijas izstāšanās, bet arī divu jauno prioritāšu nodrošināšana ES budžetā. No otras puses, ir jāceļ pašu ekonomikas rādītāji un jāveicina attīstība. Kustību uz priekšu velkamajā auto, izliekoties, ka braucam paši, ilgāk noslēpt neizdosies. 

Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Vēsturiski politikas pamatuzdevums ir sasniegt lielāku taisnīgumu, un tieši tas būtu jāņem vērā, veidojot nākamo ES daudzgadu budžetu. ES daudzgadu budžetam ir nepieciešams līdzvērtīgs, taisnīgāks sadalījums starp ES dalībvalstīm, lai ar budžeta palīdzību būtu iespējams proporcionāli palielināt labklājību. Piemēram, izlīdzinot tiešos maksājumus starp Eiropas dalībvalstīm, lai lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās gan Latvijā, gan Austrijā. Budžetam ir jāatbilst ES politikas prioritātēm un ir jārisina jautājumi, kuri uztrauc ES un arī Latvijas iedzīvotājus, kas nozīmē mazināt nabadzību un nevienlīdzību, garantēt lielāku drošību un aizsargāt Eiropas identitāti. Vienlaikus budžetam ir jāsniedz acīmredzama pievienotā vērtība dalībvalstu ekonomiskajai attīstībai, t.sk., konkurētspējas veicināšanai, investējot pētniecībā, ekoloģijā un tehnoloģiju attīstībā. ES budžetam nevajadzētu būt soda mehānismam, tādēļ piesardzīgi ir jāizturas pret ierosinājumu savienot ES vērtību ievērošanu ar dalībvalstu piekļuvi ES budžetam. Vienlaikus ir jācenšas panākt vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu vēl šajā sasaukumā, lai tas patiesi varētu staties spēka ar 2021.gadu. Pastāv liela iespējamība, ka nākamais EP sasaukums būs vēl fragmentētāks un populistiskāks, kas vēl vairāk apgrūtinātu budžeta pieņemšanu.

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Šī, jaunā, būs pirmā daudzgadu finanšu shēma, kad vispirms izvirzām risināmos jautājumus un tad meklējam līdzekļus, kā tos īstenot. Vissvarīgākais cilvēkiem ir drošība, tāpēc ir jārod līdzekļi ārējo robežu aizsardzībai un kontrolei - tad arī Šengenas zona spēs funkcionēt pilnvērtīgi. Papildus finansējums jāatrod arī jaunatnes programmām, zinātnei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, t.i., mūsu nākotnes konkurētspējas stiprināšanai. Pārāk atšķirīgs ir ES dalībvalstu finansējums kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, ir jāturpina darbs pie šo atšķirību izlīdzināšanas. Lai aizpildītu iztrūkumu, kas radīsies "Brexit" rezultātā, ir jāpalielina ES dalībvalstu iemaksas, un līdzās taupībai administrācijas izmaksās ir jāpiedāvā jauni ienākumu avoti.

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)

Skatījumā par stratēģiski svarīgo nākamo ES daudzgadu budžetu Eiropas Parlaments ir iezīmējis tādus svarīgus punktus kā kopējā budžeta pieauguma nepieciešamība pret NKP, sasniedzot 1,3%, vai kohēzijas un lauksaimniecības politiku finansējuma līmeņa saglabāšana. Pēc nozīmīga neto iemaksu veicēja - Apvienotās Karalistes - izstāšanās no ES, īsāk sakot, EP vēlme ir segt iztrūkumu un "vēl mazliet". Šajā sakarā uzskatu, ka EP tomēr ir neizmantojis iespēju finansējuma mērķos precīzi definēt tā saukto "Eiropas pievienoto vērtību" katrā no tiem, kas būtu arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vēlme. Tajā pašā laikā ir paredzamas jaunas finansējuma politikas, kā, piemēram, saistītas ar migrāciju, pētniecību aizsardzības mērķiem u.c. Sagaidāms, ka Rail Baltica tālākais finansējums, kas izriet no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI/CEF) aploksnes, būs pieejams, ja mēs, Baltijas valstis, pašas spēsim koncentrēties uz rezultātu. Taču šis viss, proti, EP vēlmes, būs jāizcīna smagā cīņā ar ES Padomi. Tas nozīmē, ka prioritātēm ir jābūt skaidrām arī Latvijas  valdībai. Manuprāt, tai būtu jābūt kohēzijas politikai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS