Ariels Brunners, Starptautiskās Putnu aizsardzības biedrību savienības BirdLife Internationa2 Eiropas politikas departamenta vadītājs izsakās, ka: "Vīzija, šķiet, balstīta uz noliegumu. Tikko iznākušie pētījumi, kas plaši atspoguļoti arī ārpus zinātniskās pasaules par gandrīz 80% kukaiņu sugu izzušanu Vācijas aizsargājamās dabas teritorijās, tāpat kā lauku putnu populāciju sarukums gandrīz uz pusi, vispār nav pieminēti."
Piebilstot arī, ka "Funkciju decentralizācija (t.i. teikšana par finanšu izlietojumu vietējo valdību ziņā) bez skaidras kontroles nozīmēs Kopējās Lauksaimniecības politikas pārvēršanu par naudas lādi reģionālu politikāņu rokās, kam interesē tikai nākamo vēlēšanu iznākums. No Eiropas Savienības budžeta mēs sagaidām kaut ko pavisam citu. Pie tam Eiropas Komisija ir pilnībā palaidusi garām ziņu, ko sūtīja vairāki tūkstoši pilsoņu KLP konsultāciju procesā 3 – komisārs Hogans postulē, ka vairākums respondentu atbalsta tiešmaksājumus, bet tieši pretēji – 80% respondentu vēlējās radikālas pārmaiņas esošajā sistēmā."
Vakar (2017. gada 29. novembrī) prezentētajā nākotnes vīzijā nav atzīta NEVIENA vides problēma un nosauktas tikai dažas socio-ekonomiskas kļūdas, kas pieļautas līdz šim.
Šajā vīzijā nav nekādas apņemšanās finansēt dabas aizsardzību, pat ne tiesiski ES deleģētais pienākums Kopējai Lauksaimniecības politikai nodrošināt Natura 2000 dabas aizsargājamo teritoriju tīkla līdzfinansējumu.
Vīzijā EK apņemas uzlabot KLP saskaņotību ar Vides likumdošanas aktiem, bet paliek ārkārtīgi neskaidrs, kā tas tiks panākts, ņemot vērā dalībvalstīm paredzēto lielāko brīvību un kontroles mehānisma neskaidrības.
Vīzija skaidri pasaka, ka fundamentāli kļūdainā pieeja 1. ass zaļināšanas maksājumiem4, kas nav saistīti ar tiesiski saistošiem līgumiem, kas lauksaimniekiem jāizpilda, paliks spēkā arī turpmāk.
Vīzija klusē par jaunu mehānismu ieviešanu, kas nodrošinātu to, lai dalībvalstis izpildītu EK nospraustos mērķus, nevis atkārtotu zaļināšanas fiasko.
Kaut arī dalībvalstu patstāvība lēmumu pieņemšanā ir apsveicama, tomēr šī vīzija ir ļoti vāja, lai attaisnotu desmitiem miljardu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātāju naudas (arī mūsu naudas) izšķiešanu neefektīvā un vidi degradējošā politikā.
Patlaban mums vajag skaidru Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānu, kas nopietni uztvertu vides krīzi lauku ainavā, tāpat kā izdevumus, ko attaisno konkrēti rezultāti. Tas vajadzīgs, lai piespiestu radīt tādu Kopējo Lauksaimniecības politiku, kas prasītu dalībvalstīm skaidrus rezultātus (nevis atskaites) un padarītu grūtu naudas izdalīšanu negodīgā ceļā. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts ar komisāru Hoganu priekšgalā to acīmredzot negrib vai nevar.
1 Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta paziņojums par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. 29.11.2017
2 Pasaules putnu aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International vīzija par ES Kopējās Lauksaimniecības vajadzībām: "Towards a New European Food & Land-Use Policy", tika izstrādāta un prezentēta 2017. gada oktobrī
3 Eiropas Savienības publisko konsultāciju laikā par Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotni līdz 2017. gada 2. maijam 258 708 privātpersonas un 600 organizācijas akcijas "Living Land" laikā aicināja radikāli reformēt ES lauku politiku, lai padarītu to godīgu, dabai draudzīgu, ilgtspējīgu un veselīgu.
4 Zinātnisks pētījums, ko veica Vācu integratīvās biodaudzveidības pētījumu centrs (iDiv), Helmholca Vides pētījumu centrs (UFZ) un Georga-Augusta Gētingenes Universitātes zinātnieki un kas tika prezentēts 2017. gada 21. novembrī Briselē "Is the CAP fit for the future of farming?"
