M. Kučinskis pauda gandarījumu par Kanādas lēmumu uzņemties NATO ietvarnācijas pienākumus Latvijā – tas ir būtisks solis drošības stiprināšanā reģionā. Ar Kanādas spēku ierašanos Latvijā šā gada jūnijā ir pabeigta NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs un Polijā. Tādējādi ir noslēdzies svarīgs process, kas tika aizsākts NATO Varšavas samitā, lemjot par NATO austrumu flanga stiprināšanu. Tāpat tika akcentēts, ka Latvijas valdības viena no prioritātēm ir atbalsts NATO klātbūtnei un mūsu pašu aizsardzības spēju stiprināšana. Trīs gadu laikā Latvija ir dubultojusi aizsardzības budžetu, un nākamgad tas sasniegs 2% no IKP.
Kanāda ir stabils un uzticams Latvijas tirdzniecības partneris – pēdējos piecos gados tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 48%. M. Kučinskis norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) – Kanādas tirdzniecības līguma (CETA) piemērošana īpaši dos iespējas Latvijas uzņēmējiem gan tradicionālās eksporta nozarēs kā pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība, tranzīts un loģistika, gan arī inovāciju, IT pakalpojumu sektoros un sadarbībā jaunu uzņēmumu jomā. Latvija bija pirmā ES dalībvalsts, kuras parlaments ratificēja CETA līgumu.
Runājot par valstu sadarbību, abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas augstskolām ir izveidojusies sadarbība ar Kanādas universitātēm, kā arī tika pausta cerība, ka tā tikai nostiprināsies.
Sarunas ietvaros tika pausts atbalsts Komunisma upuru piemiņas memoriāla izveidei Otavā – tas kalpos kā atgādinājums par miljoniem upuru, kas cieta no komunistiskā režīma. "Šāda memoriāla izveidošana ir neliela vēsturiskā taisnīguma un piemiņas jautājums gan tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas tika deportēti, gan tiem, kas pēc Otrā pasaules kara rada patvērumu Kanādā, bēgot no jaunas okupācijas un komunistiskā režīma atgriešanās," tā M. Kučinskis.
Tikšanās laikā Ministru prezidents izteica uzaicinājumu Kanādas premjerministram Džastinam Trudo apmeklēt vizītē Latviju.
FOTO: https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/albums/72157685925162861
