Kultūras mantojuma gada balva ir nozīmīgākais valsts apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, ko piešķir kopš 2003. gada. Šogad laureātus apbalvos jau devīto reizi.
Balvas piešķiršanas mērķis ir novērtēt izcilāko veikumu un sasniegumus nozarē laikā no 2013. līdz 2015. gadam, tā stiprinot un motivējot nozarē strādājošos un iesaistītos. Pasākums arī veicina plašāku sabiedrību turpināt piedalīties mantojuma saglabāšanā, kā arī veicināt nozares prestižu sabiedrībā un Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu Latvijā un ārzemēs. Apbalvojums ietver simbolisku marmora ķieģeli ar atbilstošu gravējumu un naudas prēmiju.
Saskaņā ar nolikumu pieteikumus par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā Kultūras mantojuma gada balvai izvērtēja profesionāla ekspertu komisija. Tā piešķīra apbalvojumus četrās nominācijās un nosauca Lielās balvas ieguvēju.
Nominācijā "Kultūras mantojuma izpēte":
- SIA "KONVENTS" par 2013.-2014.g.veiktajām celtņu arhitektoniski mākslinieciskajām izpētēm;
- Jānim Krastiņam, autoru kolektīvam un Kuldīgas novada pašvaldībai par grāmatu "Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība".
Nominācijā "Kultūras mantojuma popularizēšana":
- Latvijas Restauratoru biedrībai par 10. Baltijas restauratoru triennāles "Līdzsvaru meklējot: saglabāšana, izmantošana, restaurācija" organizēšanu;
- Aktīvā tūrisma centram "Kuršu vikingu apmetne" par Grobiņas novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un popularizēšanu.
Nominācijā "Kultūras mantojuma restaurācija":
- Bauskas pils muzejam par Bauskas pils restaurāciju.
Nominācijā "Labākais kultūras pieminekļa saimnieks":
Guntim Gailītim par ieguldījumu Rīgas kultūras pieminekļu saglabāšanā.
Lielās balvas ieguvējs:
Rundāles pils muzejs par Rundāles pils restaurāciju.
Atzinības rakstus par ieguldījumu kultūras mantojuma jomā saņems:
Nominācijā "Kultūras mantojuma izpēte": Eduards Kļaviņš par grāmatu "Latvijas mākslas vēsture IV. 1890-1915" un Mārīte Putniņa Par grāmatu "Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē".
Nominācijā "Kultūras mantojuma popularizēšana": Kuldīgas novada pašvaldība par Pilsētas spēli "Kuldīgas vēsturiskais mantojums un Eiropa" un Turaidas muzejrezervāts par Turaidas mūra pils popularizēšanu pils astoņsimts gadu kontekstā.
Nominācijā "Kultūras mantojuma restaurācija": Ina Līne par Bauskas pils krāšņu restaurācijas projektu un realizāciju; Alūksnes novada pašvaldības Alūksnes muzejs par Alūksnes muižas parka Aleksandra paviljona un Alūksnes Jaunās pils restaurāciju; Egita Lauska par Liepupes muižas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu un Aldis Ozols, Uģis Tērauds, Ina Līne par Aspazijas mājas restaurāciju un rekonstrukciju.
Nominācijā "Labākais kultūras pieminekļa saimnieks": Aldis Ābele par dzīvojamās ēkas Tirgus ielā 11, Ventspilī atjaunošanu un uzturēšanu; Daugavpils pilsētas pašvaldība par Daugavpils cietokšņa saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu; Jēkabpils vēstures muzejs par Krustpils pils atjaunošanu un apsaimniekošanu, kā arī Andis un Gunita Āboli par Rankas muižas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu.
Tāpat starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) Latvijas nacionālā nodaļa piešķirs savu atzinības rakstu kādam no pretendentiem.
Vairāk informācijas par Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumiem Latvijas novados var iegūt Valsts kultūras mantojuma aizsardzības inspekcijas mājas lapā www.mantojums.lv.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Kultūras mantojuma politikas daļa
