Monētu veido divas atsevišķas daļas; uz vienas attēlots Rainis un uz otras – Aspazija ar viņas populārāko dzejoļu krājumu simbolizējošām sarkanām puķēm. Savukārt, monētu apgriežot, redzamas dzejas rindas, ko Rainis un Aspazija veltījuši viens otram.
Šis mazās formas mākslas darbs runā par divām spilgtām personībām ar atšķirīgu rokrakstu, reizē kopīgu un atsevišķu dzīves ceļu un mijiedarbi literārajā darbā. Divdaļīgums kā retāk izmantots kalšanas paņēmiens ir ļoti piemērots un precīzs šīs monētas idejas nešanai. Pirmā Latvijas Bankas izlaistā divdaļīgā kolekcijas monēta bija veltīta Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejai.
Kolekcijas monēta "Rainis un Aspazija" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 7 000 eksemplāru.
Monētu no 8. septembra varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos (https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas-170815.pdf). Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 59 eiro.
Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade. Te redzams, ka joprojām pieejams tematiski un mākslinieciski plašs monētu klāsts – daļa no lata jubilejas un piemiņas monētām, četras no 2014. gadā izlaistajām eiro sudraba kolekcijas monētām, kā arī 2015. gadā izlaistās eiro kolekcijas monētas, kas veltītas Latvijas ugunsdzēsības 150 gadu jubilejai un Rīgas pils 500 gadu jubilejai.
RAINIS UN ASPAZIJA
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 31.47 g, forma: no divām atsevišķām daļām salikts aplis, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta: 2015. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieces: Arta Ozola-Jaunarāja (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums
Monētas priekšpuse (averss)
Kreisajā pusē novietots Raiņa dzejas rindu un paraksta faksimils, labajā pusē – Aspazijas dzejas rindu un paraksta faksimils. Augšdaļā pa labi uzraksts "5 euro", lejasdaļā pa kreisi uzraksts LATVIJA, zem tā – gadskaitlis 2015.
Monētas aizmugure (reverss)
Kreisajā pusē lejupvērsts sarkanām puķēm rotāts sēdošas Aspazijas tēls, labajā pusē – sēdoša Raiņa tēls. Augšdaļā centrā Raiņa paraksta faksimils, lejasdaļā centrā – Aspazijas paraksta faksimils.
Monētas josta
Gluda.
Pirms pusotra gadsimta tagadējās Latvijas dienvidu puse – Sēlija un Zemgale – dāvāja divus izcilus prātus. Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns; 1865–1929) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis ar Sanktpēterburgas Universitātes jurista izglītību, viens no Jaunās strāvas pārstāvjiem. Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; prec. Elza Valtere, kopš 1897. gada – Elza Pliekšāne; 1865–1943) bija dzejniece, dramaturģe, tulkotāja un sabiedriskā darbiniece.
Jaunstrāvnieka aktivitātes kļuva par iemeslu Raiņa apcietinājumam, bet vēlāk nometinājumam Pleskavā un izsūtījumam uz Slobodsku, kur viņam 1897.–1903. gadā pievienojās Aspazija. Iesaistīšanās 1905. gada revolūcijas ideoloģiskajās norisēs radīja draudus dzīvībai un lika meklēt glābiņu emigrācijā Šveicē līdz pat Latvijas valstiskuma izveidei. Savukārt dzīve jaunizveidotajā valstī līdzās profesionālam literāta darbam paplašinājās ar darbu parlamentā, Rainim ražīgu gadu aizvadot arī izglītības ministra amatā un sniedzot atbalstu Latviešu folkloras krātuves, Latvijas Nacionālās operas un Brīvdabas muzeja izveidei.
Rainis un Aspazija bija Latvijas valstiskuma idejas garīgās dimensijas spilgti pārstāvji, kuri savos darbos vizualizēja un iedzīvināja brīvības tēlus – sarkanās puķes, saulaino stūrīti (Aspazija), kalnā kāpēju, nākotnes cilvēku, stikla kalnu, zelta zirgu, Antiņu, Balto tēvu, Lāčplēsi un Spīdolu, Laimdotu (Rainis).
Būdami mākslinieciski atšķirīgi (Rainis – ideju dzejnieks, Aspazija – izjūtu dzejniece), viņi veidoja latviešu literatūras, arī latviešu kultūras redzamāko dvīņu pāri. Rainis savu dzeju un dramaturģiju veidoja dzelzī un tēraudā, Aspazija – mīkstajā un elastīgajā vaskā. Vasks izkūst, bet dod smaržu un saules krāsas mirdzumu, savukārt dzelzs un tērauds der tautas norūdīšanai. Šis salikums deva izrāvienu teiksmainajā Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Raiņa mākslinieciski spēcīgākā dzejoļu krājuma nosaukums ("Gals un sākums"; 1912) atgādina, ka Rainis un Aspazija ir latviešu klasiskās kultūras (literatūras) noslēgums (gals) un modernās kultūras sākums.
Gan Rainim (poēma "Ave sol!"), gan Aspazijai tuva bija saules simbolika, kas viņus vienoja, neraugoties uz atšķirībām uzskatos un mākslinieciskajās izpausmēs. Saules – dzīvības, brīvības, spēku atjaunošanas – motīvs caurvij Raiņa un Aspazijas daiļradi. Arī latviešu dainās un mentalitātē tas ir spēcīgākais tautas izdzīvošanas dzinulis. Par abiem jubilāriem tāpat kā par latviešu tautu var teikt – saules apspīdētie un uz sauli tiecošies, saulē spēkus rodošie. Raiņa un Aspazijas jubileja ir īstais brīdis, lai aktualizētu garīgos (vertikālos) orientierus un mēģinātu jaunā gaismā izlasīt Aspazijas vārdus:
"Pats liktens lēmējs, pats sev nelaime un laime.
Pats zemē ieaudzis, pats dzimtā zeme esi."
Raiņa un Aspazijas jubilejai veltītās monētas forma ir pateicīga, lai iekustinātu klasiķu tēlus un rokrakstus. Pieskarieties monētai, lasiet un pārlasiet Raiņa un Aspazijas darbus! Tur ir ne vien teiksmainā Latvijas pagātne, bet arī mūsu stiprā nākotne.
Latvijas Bankas preses dienests
