"Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programma bija plašākā Latvijas kultūras sasniegumu prezentācija ārvalstīs kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Man ir patiess prieks un gandarījums par mākslinieku izcilo sniegumu. Plašā un daudzveidīgā programma vienlaikus arī nodrošināja platformu vairāk nekā 40 starptautisku sadarbības partneru iesaistei, tādējādi atverot durvis uz prestižām ārvalstu skatuvēm un veicinot jaunus sadarbības projektus. Vairākas realizētās idejas, piemēram, Latvijas grāmatu dāvinājums ārvalstu bibliotēkām un Latvijas filmu izlase, veicinās informācijas pieejamību par mūsu valsti vēl gadiem ilgi pēc prezidentūras noslēguma," norāda Prezidentūras kultūras un publiskās diplomātijas programmas vadītāja Selga Laizāne.
Pasaulē turpina skanēt latviešu mūzika
Viens no spilgtākajiem prezidentūras kultūras programmas notikumiem bija Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojums Parīzes Elizejas lauku teātrī 18.maijā. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO), Valsts Akadēmiskā kora Latvija un izcilu solistu ansambļa uzstāšanos diriģenta Andra Pogas vadībā Parīzes publika uzņēma ar sajūsmas pilnām ovācijām astoņu minūšu garumā. Pēc orķestra debijas Francijā aģentūra PIAS (Productions Internationales Albert Sarfati) apstiprināja, ka LNSO uzaicināts piedalīties festivālā Les Pianos Folies du Touquet-Paris-Plage, kas norisināsies no 15. līdz 23.augustam Francijas kūrortpilsētā Letukē. LNSO būs pirmais simfoniskais orķestris festivāla septiņu gadu vēsturē. Koncerts ar pianistes Evelīnas Berezovskas (Evelyne Berezovsky) piedalīšanos notiks 17.augustā Letukē Kongresu pilī.
Savukārt jūnija sākumā Francijas publiku sajūsmināja jaunā latviešu diriģenta Aināra Rubiķa un pianista Reiņa Zariņa koncerts kopā ar Strasbūras Filharmoniskā orķestra grupu. Pēc šī pasākuma Strasbūras orķestris izteica vēlmi turpināt sadarbību ar komponistu Pēteri Vasku, kura mūzika skanēja koncertā. Orķestris ir uzaicinājis P.Vasku kļūt par tā rezidējošo komponistu 2016.–2017.gada sezonā.
Vēl divi īpaši Latvijas prezidentūras kultūras programmas notikumi bija jaundarbu – Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas Ziemeļu gaisma un Māra Briežkalna kvinteta projekta Rothko in Jazz – pasaules pirmatskaņojumi. Publiski jau izskanējusi informācija, ka Ē.Ešenvalda jaunā simfonija turpmāko divu gadu laikā piedzīvos pirmatskaņojumus Vācijā, Apvienotajā Karalistē, ASV un Kanādā. Savukārt projektu Rothko in Jazz, kurā 10 latviešu komponistu jaunradītas muzikālās tēmas ilustrē 10 Marka Rotko gleznas, šoruden plānots atskaņot koncertos Latvijā, kā arī ierakstīt albumā.
Iecerētas jaunas izstādes
No 21.maija līdz 20.jūnijam Baltkrievijas Laikmetīgās mākslas centrā Minskā bija skatāma latviešu laikmetīgās mākslas izstāde Mīlestība nekad nebeidzas, kurā bija eksponētas vairāk nekā divdesmit latviešu mākslinieku darbu foto reprodukcijas. "Reprodukcija ir pastarpinājums – tā ir oriģinālā darba vizuāls nospiedums, tāpēc par lielāko ieguvumu uzskatu saņemto uzaicinājumu veidot nākamo izstādi Baltkrievijas Laikmetīgas mākslas centrā ar reāliem mākslas darbiem," skaidro izstādes kuratore Ieva Kalniņa.
Savukārt no 27.marta līdz 24.aprīlim Minskā bija skatāma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) veidotā izstāde Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens. Pēc izstādes Minskā izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Baltkrievijas Nacionālo vēstures muzeju (BNVM): muzeja darbinieki plāno braukt uz Rīgu pieredzes apmaiņā darbam ar krājumu un ar apmeklētājiem, kā arī ir sāktas sarunas par BNVM etnogrāfisko tērpu kolekcijas izstādi LNVM 2017.gadā.
Raiņa un Aspazijas jubilejas projektu turpinājums
Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē 2015.gada sākumā norisinājās vienlaikus ar vēl kādu zīmīgu notikumu – Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju. Visa pusgada garumā Eiropā norisinājās unikāls projekts – izcilo dzejnieku jubilejai veltītais īsfilmu cikls #domasspēks. 29 īsfilmās sabiedrībā pazīstami cilvēki no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm – politiķi, diplomāti, aktieri, mākslinieki un zinātnieki – savā dzimtajā valodā lasīja un savas kultūras tēlos ietērpa citātus no Raiņa un Aspazijas daiļrades. Projekta video skatāmi šeit.
Ir paveikts apjomīgs darbs dzejas fragmentu tulkošanā visu ES dalībvalstu valodās, un projekta veidotāji cer, ka jau tuvākajā nākotnē izdosies to apkopot un publicēt drukātā izdevumā kopā ar visu īsfilmu DVD komplektu. Tas būs vienreizējs materiāls, ko varēs izmantot skolas, muzeji, kultūras un izglītības iestādes Latvijā, kā arī diplomātiskās pārstāvniecības latviešu kultūras popularizēšanai ārvalstīs.
Tāpat abu dzejnieku jubilejai bija veltīta Memoriālo muzeju apvienības veidotā izstāde Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts, kas prezidentūras laikā viesojās UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, kā arī Minskā un Kirovā. Ir iecerēts izstādi eksponēt arī Ukrainā.
Veiksmīga sadarbība Ķīnā
Viena no daudzveidīgākajām kultūras pasākumu programmās prezidentūras laikā norisinājās Ķīnā. Janvārī tur laurus plūca latviešu sniega un ledus skulptūru mākslinieki, aprīlī uzstājās tautas deju ansamblis Daiļrade, bet jūnijā viesojās Latvijas Nacionālais balets.
Īpaši veiksmīga izvērtās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sadarbība ar Tjaņdziņas Televīziju. Muzeja amatnieki ar amata prasmju un tautas amatniecības izstrādājumu demonstrējumiem piedalījās Tjaņdziņas TV Skatītāju festivālā, viesojās Pekinas Svešvalodu universitātē un Centrālās un Austrumeiropas valstu izstādē Ninbo (Ningbo) pilsētā. Tā kā Latvijas amatnieku uzstāšanās Ķīnas skatītājos izraisīja milzu interesi, Tjaņdziņas TV Skatītāju festivāla laikā tika parakstīts televīzijas un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sadarbības līgums. Saskaņā ar to jau jūnija sākumā filmēšanas grupa no Ķīnas filmēja tradicionālo Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu, Brīvdabas muzeju, amatniekus, pabija Kuldīgā un Liepājā. Šīs sadarbības rezultātā ir tapuši četri raidījumi, kas jūlija sākumā tiks demonstrēti raidījumā Hallo Tianjin.
Pēc prezidentūras beigām Latvijas vēstniecībai Ķīnā izveidojusies laba sadarbība ar vienu no prestižākajām pasaules koncertzālēm – Pekinas Nacionālo Skatuves mākslu centru (NCPA), kā arī Ninbo kultūras centru. Pašlaik ir iecerēts Pekinā organizēt kora Kamēr… koncertu un citu Latvijas mākslinieku uzstāšanās.
Kultūras projekti nes pasaulē Latvijas vārdu ilgtermiņā
Arī pēc prezidentūras oficiālā noslēguma gan Latvijā, gan ārvalstīs turpinās vairāku kultūras programmas projekti.
Rīgas Mākslas telpā līdz 23.augustam būs skatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā izstāde Latviskās dvēseles raksti. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 28.augustam visiem interesentiem būs pieejama ekspozīcija Dizaina manifestācija / Reputācija, kas vēsta par Latvijas dizaineru augstākajiem sasniegumiem pēdējo 10 gadu laikā. Savukārt LNMA izstāžu zālē Arsenāls līdz pat 6.septembrim eksponēta izcilā luksemburgiešu fotogrāfa Edvarda Steihena darbu izlase Edvards Steihens. Fotogrāfija.
Līdz 26.jūlijam Vašingtonā, Amerikas Universitātes muzejā Katcena mākslas centrā (Katzen Arts Center) būs skatāma izstāde Visvaldis Ziediņš. Ceļojumi iztēlē. Savukārt pēdējais prezidentūras kultūras programmas pasākums – izstāde Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla, kas iekļauta 56.Venēcijas mākslas biennāles paralēlajā programmā, – noslēgsies tikai 22.novembrī. Tāpat līdz gada beigām vairāku valstu televīzijās tiks demonstrētas dokumentālās filmas Food Markets: In the Belly of the City. Rīgas Centrāltirgus un Planēta Dzintars, kā arī tās pamatā esošais raidījumu cikls Dzintara pusē.
Sadarbība ar ārvalstu kultūras institūcijām un organizācijām1, prezentējot Latvijas piedāvājumu un uzklausot potenciālo partneru vēlmes, nodrošināja ne tikai to, ka partnerorganizācijas ieguldīja pasākumu norisē telpas, reklāmas un mārketinga pakalpojumus, tehniskos risinājumus, daļā pasākumu arī viesnīcas, vietēja transporta māksliniekiem un citus pakalpojumus. Šī veiksmīgā sadarbība ir vienlaikus arī bijusi labs pamats kultūras sakaru turpināšanai ilgtermiņā.
Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmu kopumā veidoja 831 pasākums 76 valstīs, ko rīkoja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības. To vidū bija 130 koncerti, 63 izstādes, 26 filmu izrādīšanas, 6 teātra izrādes un 606 semināri, konferences un priekšlasījumi.
Linda Jākobsone,
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts
1 Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas sadarbības partneri - Luksemburgas filharmonija, Luksemburgas Nacionālais vēstures un mākslas muzejs, Luksemburgas Mūzikas konservatorija un Noiminsteres Abatijas muzejs Luksemburgā, NCPA Pekinā (Nacionālais izpildītājmākslu centrs), Harbinas Starptautiskais ledus un sniega skulptūru festivāls, Ninbo Kultūras centrs, Pekinas Svešvalodu universitāte, Tjandziņas televīzija un Honkongas Politehniskās universitātes dizaina skola Ķīnā, Elizejas lauku teātris Parīzē, UNESCO māja Parīzē, Nacionālā rūpniecības veicināšanas biedrība (SEIN) Parīzē, Strasbūras konservatorija, Eiropas Parlamentārā asociācija un koncertzāle "Salle de Munsterhof" Strasbūrā, Barišņikova centrs Ņujorkā, Philips Collection, Amerikas Universitātes Katcen mākslas centrs un Kenedija centrs Vašingtonā, Piecu kontinentu muzejs un Herkulessaal Minhenē, Ebreju muzejs Berlīnē, BOZAR un Flagey Briselē, Ļjēžas Mākslas muzejs un Jankeleviča muzejs Beļģijā, Eiropas māja Londonā, Goldsmit centrs (The Goldsmiths’ Centre) un St. John’s Smith Square koncertzāle Londonā, Odesas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris, Ukrainas Nacionālā filharmonija, A.A.Bahrušina Valsts centrālais teātra muzejs un Čaikovska koncertzāle Maskavā, Pēterburgas Akadēmiskā filharmonija, Milānas konservatorija Itālijā, Modernās mākslas muzejs un Jankas Kupala Valsts literatūras muzejs Minskā, Baltkrievijas Valsts filharmonija, Baltkrievijas Nacionālais vēstures muzejs u.c.
