D.Kamerons atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentūru ES Padomē, novērtējot to kā "ļoti sekmīgu", kā arī apsveica ar sekmīgu Rīgas samita sarīkošanu.
Pārrunājot Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības, abu valstu valdību vadītāji izteica gandarījumu par lieliskām un intensīvām divpusējām attiecībām. Tika atzīmētas turpmākās sadarbības iespējas, ko piedāvā Ziemeļu Nākotnes forums, kā arī starptautiskie sadarbības ietvari.
Ministru prezidente pateicās D.Kameronam par Lielbritānijas iesaisti Baltijas valstu drošības stiprināšanā, regulāri piedaloties gaisa patrulēšanā un militārajās mācībās. Pēc L.Straujumas teiktā, pastāvīga NATO klātbūtne Baltijas valstīs ir ilgtermiņa mērķis un nepieciešamība. Viņa informēja D.Kameronu par Latvijas valdības mērķi līdz 2018.gadam veltīt 2 % no IKP drošībai. Eiropas Savienībai arī nepieciešams stiprināt stratēģiskās komunikācijas jomu.
Pārrunājot konfliktsituācijas noregulēšanu Ukrainā, abas puses bija vienisprātis, ka Minskas pamiera noteikumu pilnīga īstenošana ir priekšnoteikums sankciju pārtraukšanai ar Krieviju.
L.Straujuma uzklausīja D.Kamerona skatījumu par referenduma rīkošanas plāniem Lielbritānijā ES jautājumā, par ko bija runa D.Kamerona vēlēšanu procesā. Abas puses sarunā bija pilnīgi vienisprātis, ka ES četras pamatbrīvības ir pilnīgi neapspriežamas, tās ir un tām jāpaliek ES pamatlīgumā.
Foto: https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157653257362665
Aiva Rozenberga,
Ministru prezidentes preses sekretāre
