DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Jānis Kukainis
PBLA valdes priekšsēdis
Pēteris Strautiņš
makroekonomikas eksperts
11. februārī, 2013
Lasīšanai: 3 minūtes

PBLA un LAAJ aicina Saeimas deputātus nešķirot latviešus atkarībā no mītnes zemes un nesašaurināt dubultpilsonības pretendentu loku

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis Jānis Kukainis un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) valdes priekšsēdis Pēteris Strazds nosūtījuši atklātu vēstuli Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijai, kurā aicina Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju izšķirīgajā balsojumā rīt, 12.februārī, nesašaurināt dubultpilsonības pretendentu (etnisko latviešu un līvu) loku.

Pasaules brīvo latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vārdā vēlamies izteikt gandarījumu par Latvijas valsts likumdevēju apņēmību vistuvākajā nākotnē pieņemt Latvijas valstij jaunu Pilsonības likumu, kas dotu iespēju Latvijas pilsonību iegūt etniskajiem latviešiem ārzemēs un viņu pēcnācējiem, nezaudējot citu iegūto pilsonību.

Aizvadītā gada laikā Jūsu komisijā ir paveikts nozīmīgs darbs, lai šo likumprojektu tuvāko nedēļu laikā varētu iesniegt Saeimas Juridiskajā komisijā tehnisko detaļu precizēšanai un par to nobalsotu trešajā, beidzamajā lasījumā Saeimā.

Saprotot to, ka valstu loks, ar ko Latvija pieļautu dubulto pilsonību, ir galvenokārt politiska rakstura izvēle, vēlamies tomēr aicināt Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputātus izšķirīgajā balsojumā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdē otrdien, 12.februārī, pulksten 9 nesašaurināt etnisko latviešu un līvu iespējas iegūt Latvijas pilsonību (nezaudējot citu iegūto pilsonību), pieprasot viņiem īpašu Ministru kabineta atļauju tikai tāpēc, ka viņiem nav palaimējies nokļūt kādā no trim Rietumu politisko un saimniecisko bloku (Eiropas Savienības, NATO un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas) valstīm.

Mūsuprāt, etnisko latviešu un līvu tiesības iegūt otru pilsonību nevajadzētu šķirot atkarībā no valsts, kurā tie nonākuši.

Ja tomēr politisku apsvērumu dēļ Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti izšķirtos par Ministru kabineta atļauju nepieciešamību, aicinām iepriekš nosauktos politiski saimniecisko valstu blokus papildināt ar Austrāliju, Jaunzēlandi un Brazīliju. Tādējādi tiktu aptvertas visas tradicionālās latviešu politiskās trimdas un viņu pēcnācēju mītnes zemes.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI