DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. aprīlī, 2009
Lasīšanai: 9 minūtes

Paus Konsults: tikai 6% aptaujāto ir pilnībā informēti par kredītsaistību nepildīšanas sekām

Publicēts pirms 17 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Paus Konsults“ un „GfK Baltic“ Latvijas iedzīvotāju interneta aptauja par zināšanām par kredītsaistību nepildīšanas sekām atklāj būtiskas pretrunas – 70% respondentu domā, ka zina, kādas ir kredītsaistību nepildīšanas sekas. Bet pētot dziļāk, atklājas, ka visas faktiskās hipotekārā kredīta, auto līzinga un īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekas var nosaukt tikai 6% respondentu. Liela daļa respondentu nezina, ka parāda saistības hipotekārajam kredītam un auto līzingam neaprobežojas ar ķīlas vērtību. Visvieglprātīgākā attieksme ir pret īstermiņa saistībām – iedzīvotāji neapzinās, ka kredītsaistību nepildīšanas gadījumā sekas ir līdzvērtīgas ilgtermiņa saistībām.

Informētība par sekām – viszemākā par īstermiņa kredītiem

Vissliktāk aptaujātie ir informēti par īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekām. Tikai 15% respondentu atzīmējuši visas atbilžu variantos norādītās sekas kredītsaistību nepildīšanas gadījumā. Par hipotekāro kredītu saistību neizpildi pilnībā ir informēti 16% respondentu, savukārt par auto līzinga – 19%.

Pētījums rāda, ka 58% respondentu zina, ka kredītsaistību nepildīšanas gadījumā sekas ir vienādas gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītiem, savukārt 38% uzskata, ka hipotekārā kredīta saistību nepildīšanas gadījumā, sekas būs nopietnākas.

Par hipotekārā kredīta saistību nepildīšanas sekām visbiežāk minēta kredītvēstures sabojāšana (83%), nekustamā īpašuma atņemšana (80%) un fakts, ka atmaksa tiek pieprasīta arī no galvotāja (70%). Savukārt, tikai 60% respondentu zina, ka par parādu jāturpina maksāt arī tad, ja īpašums tiek atsavināts.  Par auto līzinga nepildīšanas sekām visbiežāk tiek minēti gadījumi, kad cilvēkam atņem auto (84%) un tiek sabojāta kredītvēsture (78%). Daudz mazāk cilvēku ir informēti, ka jāturpina apmaksāt parādu arī tad, kad auto ir atņemts (56%) un atmaksa tiek prasīta arī no galvotāja (56%).  Tikai katrs ceturtais aptaujātais zina, ka auto līzinga nemaksāšanas gadījumā viņam var atsavināt nekustamo īpašumu.

Savukārt, par īstermiņa kredītsaistību nepildīšanu lielākā daļa respondentu – 80% min sabojātu kredītvēsturi. Ievērojami mazāk cilvēku zina, ka par kredītlīnijas vai, piemēram, nomaksas saistību nepildīšanu var atņemt nekustamo īpašumu (zina tikai 19%), kustamo īpašumu (27%) un atmaksa tiek prasīta arī no galvotāja (44%). Turklāt 10% respondentu vispār nevarēja atbildēt uz jautājumu par īstermiņa saistību nepildīšanu. 

Juridiskā atbildība

Izvērtējot cilvēku zināšanas par juridisko atbildību, 94% zina, ka juridiskā atbildība jāuzņemas pašam kredītņēmējam. Papildus tam 56% min arī galvotāju.

Kredītsaistību nepildītāju ietekme uz tautsaimniecību

Lai gan ar vājām zināšanām par kredītsaistību nepildīšanu, aptaujātie apzinās kredītsaistību nepildītāju ietekmi uz tautsaimniecību. Tikai 9% respondentu domā, ka kredītsaistību nepildītāji nekādi neietekmē pārējos Latvijas iedzīvotājus. Lielākā daļa atzīst, ka kredītnemaksātāju dēļ samazinās kredītu pieejamība (68% respondentu), un visiem kļūst dārgāki banku pakalpojumi (67%). Savukārt, 41% respondentu uzskata, ka valstij tāpēc ir jānovirza papildu līdzekļi grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam. 35% respondentu to saista ar kopējā patēriņa samazināšanos valstī,  31% - valstij mazinās iespējas risināt citas problēmas, piemēram, sociālos jautājumus, bet 23% uzskata, ka tāpēc valstī paaugstinās nodokļi.

Valsts atbalsts kredītņēmējiem

Pēdējā laikā publiskajā telpā daudz diskutē par valsts palīdzību, tā saucamajiem, bezcerīgajiem kredītņēmējiem. Tai skaitā par iespējamo valsts palīdzību tiem, kuri ņēmuši hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei. Jāsaka gan, ka iedzīvotāju nostāja šajā jautājumā ir stingrāka – 72% uzskata, ka valstij vajadzētu palīdzēt ģimenēm, kas ņēmušas hipotekāro kredītu dzīvoklim (nevis mājoklim), un kurām tas ir vienīgais mājoklis. Tikai 45% uzskata, ka būtu jāpalīdz grūtības nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem ar vienīgo mājokli (piemēram, mājai), kurā paši dzīvo. Ir arī tāda aptaujāto daļa, kuri uzskata, ka valstij vajadzētu palīdzēt ar patēriņa kredīta segšanu, nomaksu un auto līzingu. Respondentu ar mēneša ienākumiem virs 700 LVL vidū ir 18% tādu, kuri uzskata, ka valstij nevajadzētu palīdzēt nevienam.

Kādas ir kredītsaistību nepildīšanas sekas?

Sekas par aizdevuma atmaksas nepildīšanu ir vienlīdz nopietnas gan hipotekārajam kredītam un auto līzingam, gan arī kredītkartei un nomaksai. Ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvotājs ir pieļāvis maksājuma kavējumu vairāk par 60 dienām, parādnieks un galvotājs tiek iekļauti Latvijas Bankas un parādu piedziņas kompānijas parādnieku sarakstā (piemēram, www.risk.lv). Tas cilvēkam turpmāk apgrūtina vai pat liedz jaunu kredītu saņemšanu. Cilvēks saglabā parādnieka statusu un tiesu izpildītājs vai kredītu menedžmenta kompānija turpina piedzīt parādu līdz kredītsaistības tiek segtas pilnībā. Tas pats attiecas arī uz galvotāju.

Hipotekārā kredīta nemaksāšanas sekas

  • Tiesu izpildītāji atsavina ieķīlāto īpašumu un veic tā pārdošanu izsolē, nosakot sākumcenu atbilstoši tirgus vērtībai;
  • Ar īpašuma pārdošanu nekas nebeidzas, ja neizdodas to pārdot par summu, kas nosedz kredītsaistības;
  • Parādniekam sastāda ikmēneša atmaksas grafiku par atlikušo parāda daļu;
  • Tiesu izpildītājs var vērsties pret parādnieka vai tā galvotāja mantu un citiem ienākumiem;
  • Tiesu izpildītājs ir tiesīgs parādnieka darba devējam likt ieturēt naudas līdzekļus no ikmēneša atalgojuma un pārskaitīt tos tiesu izpildītājam līdz visa parāda summa pret aizdevējiestādi tiks dzēsta;
  • Ja parādnieka vai galvotāja īpašumā nonāk kāds cits īpašums, tas var tikt konfiscēts;
  • Tiesu izpildītāju pakalpojumus apmaksā parādnieks.

Auto līzinga nemaksāšanas sekas

  • Pārņemto automašīnu cenšas pārdot, nosakot cenu  atbilstoši tirgus vērtībai;
  • Ja automašīnu pārdod par summu, kas nesedz visu nenomaksāto līzinga vai aizdevuma summu – aizņēmējam jāturpina maksāt;
  • Parāda kopējā summā iekļauj izmaksas par auto pārņemšanu un parāda piedziņas procesu;
  • Tiesu izpildītājs ir tiesīgs apķīlāt un pārdot parādnieka vai tā galvotāja mantu (kustamo, nekustamo īpašumu u.c.), kā arī piedzīt parādu no ienākumiem;
  • Tiesu izpildītājs ir tiesīgs parādnieka darba devējam likt ieturēt naudas līdzekļus no ikmēneša atalgojuma un pārskaitīt tos tiesu izpildītājam līdz visa parāda summa pret aizdevējiestādi tiks dzēsta.

Īstermiņa kredītproduktu (nomaksa, kredītlīnija, patēriņa kredīts u.c.) nemaksāšanas sekas

  • Sekas ir līdzīgas ilgtermiņa kredītsaistību gadījumiem;
  • Parādnieks iekļūst Latvijas bankas un parādu piedziņas kompāniju parādnieku sarakstos;
  • Tiek uzsākts piedziņas process pret parādnieku un viņa galvotāju;
  • Ja netiek saņemta parāda atmaksa, parāda lietai esot parāda piedzīšanas statusā, tiek iesniegta prasība tiesā;
  • Tiesu izpildītājs ir tiesīgs apķīlāt parādnieka īpašumā esošos īpašumus un bloķēt kontus visās Latvijas bankās līdz pilnīgai saistību izpildei.

Runaspersonu citāti

„Iedzīvotājiem, kuri nonākuši kredītsaistību izpildes grūtībās vajadzētu pieņemt realitāti – uzņemtās saistības būs jāpilda. Es noteikti ieteiktu nākt un risināt radušās problēmas ar kredītu menedžmenta uzņēmumu. Mēs varam palīdzēt tikai tad, ja cilvēks pats ir ieinteresēts savu problēmu risināšanā un gatavs sadarboties“, uzsver Juta Bērziņa, „Paus Konsults“ pārstāve.

„Pētījums atklāj ļoti interesantas kopsakarības – aptaujāto pašnovērtējums par savām zināšanām nesakrīt ar realitāti par kredītsaistību nemaksāšanas sekām. Domāju, ka šis pētījums rosinās sabiedrībā jaunu diskusiju – kāda ir kredītņēmēja atbildība par savu rīcību, un vai nezināšana atbrīvo no atbildības,“ saka Iluta Skrūzkalne, „GfK Baltic“ direktore.

Par pētījumu: “GfK Baltic” pētījumā “Zināšanas par kredīsaistību nepildīšanas sekām” piedalījās 1123 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Pētījuma metode: WEB aptauja, kuras rezultāti ir svērti pēc populācijas. Aptauja tika veikta 2009. gada martā. 

Par “Paus Konsults” – pieredzējusi profesionāla kredītu menedžmenta kompānija, kas savu darbību aizsāka jau 1997. gadā. Uzņēmuma pamatdarbība ir parādu apmaksas kontrole un parādu piedziņa no fiziskām un juridiskām personām. Kompānija ir izstrādājusi visefektīvāko parādu piedziņas sistēmu, ko novērtējuši sadarbības partneri visā Latvijā.

Turpmākai informācijai:
Juta Bērziņa
“Paus Konsults” pārstāve
T: 6 7281771
E: paus@paus.lv

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI