Izstrādātie grozījumi paredz papildināt Valsts drošības iestāžu likuma 18.pantu ar četrpadsmito daļu, nosakot, ka laikā, kad valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkots darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālais eksperts vai atrodas komandējumā, tam atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem papildu amatalgai ir tiesības saņemt pabalstus un kompensācijas. Pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību nosaka MK. Tāpat likumprojekts paredz, ka šos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.
Šāda likuma grozījuma un saskaņā ar to izdodamo MK noteikumu ieviešana atrisinātu pagaidām ar tiesību aktiem nereglamentēto jautājumu par pabalstu un kompensāciju veidiem, to izmaksas apmēru un kārtību valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts.
Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktā kā viens no valsts drošības iestāžu uzdevumiem ir paredzēta sadarbība un līdzdalība starptautiskajā miera uzturēšanā, tāpēc valsts drošības iestādes var nosūtīt savus pārstāvjus uz ārvalstīm šo uzdevumu veikšanai.
Šobrīd spēkā esošie tiesību akti nereglamentē valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, bet nepilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, nav norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālie eksperti vai neatrodas komandējumā, izmaksājamo pabalstu un kompensāciju veidus, apmērus un izmaksas kārtību.
Informāciju sagatavojis:
Artūrs Graudiņš,
AM Sabiedrisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais referents.
Tālrunis: +371 67335136
Fakss: +371 67335226
E-pasts: arturs.graudins@mod.gov.lv
