Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pērn decembrī pieņemtie grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu paredz ieviest trīs tā saucamos “ātros vienkāršošanas pasākumus” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.
Eiropas Savienībā šobrīd tiek izstrādāta galīgā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma. Tā pašreizējo PVN sistēmu padarīs vienkāršāku un noturīgāku pret krāpšanu, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo šībrīža PVN sistēma.
Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos “ātros vienkāršošanas pasākumus” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.
Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija Eiropas Savienības (ES) teritorijā, līdz ar to rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. “Ātrie vienkāršošanas pasākumi” sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumiem.
Atbilstoši pašreizējam ES regulējumam, ja komersants pārvieto savas preces uz citu ES dalībvalsti to novietošanai noliktavā, ir uzskatāms, ka viņš ir veicis no PVN atbrīvotu preču piegādi savā dalībvalstī. Dalībvalstī, uz kuru preces tiek transportētas, tas nozīmē veiktu preču iegādi ES teritorijā, kas šajā dalībvalstī ir apliekama ar PVN. Līdz ar to, lai izpildītu savas PVN saistības dalībvalstī, uz kuru preces ir transportētas, komersantam jāreģistrējas šīs dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, jādeklarē šis darījums PVN deklarācijā, kā arī jānomaksā PVN par preču iegādi. Kad attiecīgās preces tiek izvestas no noliktavas un piegādātas pircējam, notiek vietējā preču piegāde tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava. Šī otrā piegāde komersantam ir jādeklarē kā vietējā preču piegāde, piemērojot attiecīgās dalībvalsts PVN likmi.
Lai novērstu grūtības, ko šī situācija var radīt praksē, atsevišķas dalībvalstis, arī Latvija, jau tagad piemēro vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz minētajiem darījumiem, atbrīvojot komersantu no pienākuma reģistrēties PVN maksātāju reģistrā brīdī, kad preces tiek ievestas noliktavā attiecīgajā dalībvalstī. Atšķirības dalībvalstu regulējumos traucē piemērot vienādus PVN noteikumus vienotajā Eiropas tirgū, un tas savukārt rada administratīvo slogu PVN maksātājiem.
Lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūru, ar 2020. gadu tiek paredzēta iespēja, ka preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī ir viena piegāde preču pārdevēja dalībvalstī un preču iegāde ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava. Tādējādi ar 2020. gadu preču pārdevējam nav pienākuma obligāti reģistrēties citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, lai varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā un turpmāko piegādi citas ES dalībvalsts teritorijā, ja preces sākumā tiek piegādātas uz noliktavu citā dalībvalstī. Tomēr preču pārdevējam nav obligāta pienākuma šo regulējumu piemērot, un arī turpmāk tas ir tiesīgs piemērot līdzšinējo kārtību, proti, reģistrēties citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā un nomaksāt tur PVN par veikto preču iegādi ES teritorijā.
Jāpievērš uzmanība vairākiem regulējuma nosacījumiem. Minētais PVN direktīvas regulējums Latvijas tiesību aktos ir pārņemts, PVN likumā ieviešot jaunu pantu “Preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī”. Tajā ir paredzēti nosacījumi darījumam, kad Latvijas uzņēmums no iekšzemes transportē preces uz noliktavu citā dalībvalstī, lai vēlāk veiktu to turpmāko piegādi attiecīgajā dalībvalstī. Lai minētais atvieglojums būtu spēkā un reģistrētam PVN maksātājam nevajadzētu reģistrēties PVN vajadzībām citā dalībvalstī:
Jāņem vērā – lai īstenotos preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preces nedrīkst atrasties noliktavā ilgāk par 12 mēnešiem.
Ja netiek izpildīti minētie nosacījumi, darījums tiek pārkvalificēts par preču piegādi ES teritorijā ar visām no tā izrietošajām PVN piemērošanas sekām (tas ir, preču piegādātājam ir jāreģistrējas citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā un jādeklarē tur preču iegāde ES teritorijā un turpmākā preču piegāde citas ES dalībvalsts teritorijā). Šāda darījuma pārkvalifikācija nenotiek, ja 12 mēnešu laikā sākotnējais preču saņēmējs tiek aizvietots ar citas dalībvalsts reģistrētu PVN maksātāju. Tādā gadījumā, ja ir izpildīti pārējie nosacījumi, tiek uzskatīts, ka preces piegādā uz noliktavu citā dalībvalstī.
Preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī būs uzrādāma arī PVN deklarācijas pielikumā PVN 2, kurā tiek atspoguļotas veiktās preču piegādes un sniegtie pakalpojumi ES teritorijā. Turklāt jāņem vērā, ka šo darījumu PVN deklarācijas pielikumā būs nepieciešams uzrādīt divas reizes. Pirmo reizi, kad notiks preču transportēšana no Latvijas uz citu dalībvalsti, neuzrādot darījuma vērtību. Otro reizi, kad notiks preču galīgā piegāde preču pircējam, atspoguļojot arī konkrētā darījuma vērtību.
Pēc analoģijas ar gadījumiem, kad Latvijas uzņēmums veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, ir vērtējama arī citas dalībvalsts PVN maksātāja veiktā preču piegāde uz noliktavu Latvijā. Jaunie grozījumi regulē kārtību, kādā veidā Latvijā ir īstenots šis darījums un citas dalībvalsts PVN maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka PVN maksātājiem, kuri vēlas izmantot šo vienkāršošanas pasākumu, ir jābūt uzmanīgiem ar darījumiem, kuri sākti 2019. gadā un kurus plānots pabeigt 2020. gadā. Gan pirms, gan pēc 2020. gada spēkā ir vispārējs regulējums. Tas paredz, ka preču piegādātājam ir jāreģistrējas tās dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, uz kuru tas pārvieto preces novietošanai noliktavā. Savukārt, ieviešot PVN direktīvas jauno regulējumu par preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, ar 2020. gadu spēku ir zaudējis Latvijā iepriekš ieviestais vienkāršošanas regulējums attiecībā uz tiesībām citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja notika preču piegāde uz noliktavu iekšzemē (PVN likuma 61. panta ceturtā daļa).
Jāņem vērā, ka praksē varētu būt tādas situācijas, kad preču transportēšana no citas ES dalībvalsts ir sākta pirms 2020. gada 1. janvāra, bet preču novietošana noliktavā Latvijā notiek jau pēc šī datuma. Šādā gadījumā iepriekšējā PVN likuma 61. panta ceturtās daļas redakcija no 2020. gada vairs nav spēkā, bet atbilstoši šīs normas jaunajam regulējamam nevar tikt izpildīti visi noteiktie nosacījumi preču piegādei uz noliktavu Latvijā. Šādā gadījumā citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kurš novieto preces noliktavā iekšzemē, ir jākļūst par Latvijā reģistrētu PVN maksātāju, jādeklarē un jānomaksā PVN par preču iegādi ES teritorijā. Tādējādi preču piegādātājiem, kuri vēlas izmantot šo pārrobežas vienkāršošanas pasākumu, atbilstoši ir jāplāno savu darījumu veikšana.
Ar darījumu ķēdi ir jāsaprot vienu un to pašu preču secīgas piegādes ES teritorijā, ja uz piegādājamām precēm attiecas viena ES iekšējā transportēšana starp divām ES dalībvalstīm. Atbilstoši ES Tiesas judikatūrai preču transportēšana ir attiecināma tikai uz vienu piegādi darījumu ķēdes ietvaros. Tādējādi arī PVN atbrīvojumu (PVN 0% likmi) preču piegādei ES teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. Tā kā bija liela neskaidrība, uz kuru darījumu ķēdes posmu ir attiecināma transportēšana un līdz ar to arī piemērojams PVN atbrīvojums, tika veikti grozījumi PVN direktīvā, lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā. Ar šiem grozījumiem panākta juridiskā noteiktība, līdz ar to PVN maksātājiem ir atvieglota PVN regulējuma piemērošana darījumu ķēdē. Jaunais regulējums ir attiecināms uz situācijām, kad preču transportēšanu veic darījumu ķēdes starpnieks. Savukārt gadījumos, kad preču transportēšanu veic preču piegādātājs, pircējs vai trešā persona to vārdā, nepastāv īpaši sarežģījumi noteikt ķēdes posmu, kam piemērojams PVN atbrīvojums.
Atbilstoši vispārējam nosacījumam PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai starpniekam veiktajai preču piegādei darījumu ķēdē. Savukārt gadījumos, kad darījumu ķēdes starpnieks preču piegādātājam ir paziņojis savu PVN reģistrācijas numuru dalībvalstī, no kuras preces tiek nosūtītas vai transportētas, PVN atbrīvojums piemērojams paša darījumu ķēdes starpnieka veiktajai preču piegādei. PVN atbrīvojuma piemērošana kādam darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no tā, kāda ir darījumu ķēdes starpnieka sniegtā informācija preču piegādātājam, tas ir, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņo preču piegādātājam, kas ir darījumu ķēdes iepriekšējais posms. Lai ieviestu PVN direktīvas regulējumu, PVN likums ir papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē.
Līdz šim ES Tiesa ir interpretējusi, ka PVN reģistrācijas numurs ir tikai formāla prasība, lai piemērotu PVN atbrīvojumu (PVN 0% likmi) preču piegādēm ES teritorijā. Derīga PVN numura neesamība neliedz piemērot PVN atbrīvojumu, bet dalībvalstis par šo pārkāpumu var uzlikt tikai administratīvo sodu. Lai apkarotu PVN krāpniecību, ar grozījumiem PVN direktīvā ir iekļauts nosacījums, ka PVN atbrīvojumu par veiktu preču piegādi ES teritorijā var piemērot tikai gadījumā, ja preču saņēmējam citā dalībvalstī ir derīgs PVN reģistrācijas numurs. Šis regulējums palīdzēs nodrošināt kvalitatīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tādā veidā sekmējot PVN krāpniecības apkarošanu. Savukārt PVN maksātājiem, kuri apzinīgi pilda savas PVN saistības, minētie grozījumi neradīs īpašas izmaiņas to darbībā.
Atbilstoši PVN direktīvas grozījumiem PVN likumā ir ieviests vēl viens nosacījums PVN atbrīvojuma piemērošanai: preču pircējam ir jābūt norādītam pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā, ko aizpilda preču piegādātājs. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests pēc pārskata par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā iesniegšanas termiņa varēs pārbaudīt PVN 0% likmes piemērošanas pamatotību atbilstoši šim nosacījumam.
Papildus minētajiem trim “ātrajiem vienkāršošanas pasākumiem”, ko regulēs PVN likums, ir jāmin arī ceturtais pasākums – 2018. gada 4. decembrī veiktie grozījumi Padomes īstenošanas regulā. Ar tiem nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai par kopējo PVN sistēmu (Īstenošanas regula), kas piemērojami ar 2020. gadu un attiecas uz pierādījumiem, transportējot preces no vienas ES dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Viens nosacījums, lai varētu piemērot PVN atbrīvojumu (PVN 0% likmi) preču piegādes darījumam ES teritorijā, paredz, ka precēm ir jābūt nosūtītām vai transportētām no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Savukārt komersanta rīcībā ir jābūt pierādījumiem, ka preces tiek faktiski transportētas no vienas dalībvalsts uz citu.
Dažādās ES dalībvalstīs ir atšķirīga pieeja minētā nosacījuma izpildei, kas rada neskaidrības un administratīvo slogu komersantiem, kuri veic preču piegādes ES teritorijā. Līdz ar to ar Īstenošanas regulas grozījumiem ir paredzēts saskaņot nosacījumus PVN atbrīvojuma piemērošanai ES teritorijā. Tādā veidā Īstenošanas regulā tiek noteikts, kādiem dokumentiem ir jābūt preču pārdevēja rīcībā, lai varētu uzskatīt, ka preces ir nosūtītas vai transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu. Tomēr jebkurā gadījumā nodokļu administrācija var atspēkot šos pierādījumus, ņemot vērā PVN krāpniecības raksturu pārrobežu darījumos.
PVN maksātājam ir tiesības nodrošināt arī citus pierādījumus, kas nav minēti Īstenošanas regulā, bet kas nodokļu administrācijai sniedz pārliecību par preču nosūtīšanas vai transportēšanas faktu.
Lai PVN maksātājiem sniegtu papildu atbalstu PVN direktīvas grozījumu piemērošanā praksē, pašlaik Eiropas Komisijā aktīvi tiek izstrādāti īpaši skaidrojumi. Tie palīdzēs izprast “ātro vienkāršošanas pasākumu” piemērošanu dažādās praktiskās situācijās.
