“Gaisa temperatūra noliktavā tikai +12 °C. 14 stundu ilgajā darba dienā nav nevienas vietas, kur pat mirkli sasildīties. Vai darbinieki var atteikties ierasties darbā, ja netiek nodrošināti atbilstoši darba apstākļi? Vai par to var atlaist?” Šādus jautājumus, temperatūrai pazeminoties krietni zem nulles, LV portālam uzdevuši nodarbinātie, kuri spiesti strādāt aukstumā. Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu.
VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna norāda, ka darba devēju un nodarbināto savstarpējās attiecības darba aizsardzības jomā regulē Darba aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt un uzlabot nodarbināto drošības un veselības aizsardzību darba vietā. Likumā norādīts, ka darba devējam jānodrošina tādi darba apstākļi, kas ir nekaitīgi nodarbināto drošībai un veselībai.
Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” noteic, ka darba devējam ir jānovērtē tie darba vides apstākļi un riski, kuros darbinieki strādā vai kuriem ir pakļauti darba laikā, kā arī jāveic atbilstoši pasākumi risku samazināšanai vai novēršanai. Darba devēja pienākums ir nodarbinātos nodrošināt ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, balstoties uz veikto darba vides risku novērtējumu.
Darba devējam ir jāievēro Ministru kabineta noteikumos Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” noteiktās darba aizsardzības prasības, telpās nodrošinot darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu – gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu.
Kā norādīts VDI administrētās mājaslapas “Strādā vesels” informatīvajā materiālā, mikroklimatu, it īpaši gaisa temperatūru, telpās ietekmē klimats, gadalaiks, dienas laiks, tehnoloģiskais process, darbā izmantojamās iekārtas, gaisa apmaiņa, darba telpu platība, nodarbināto skaits u. c. faktori.
Veicot fiziski smagu darbu, nodarbinātā muskuļiem tiek vairāk piegādāts skābeklis un barības vielas, vielmaiņa ir daudz aktīvāka, kā rezultātā tiek producēts vairāk siltuma. Minētā iemesla dēļ darbiniekiem, kuri neveic fizisku darbu, gaisa temperatūrai telpās jābūt no +19 °C līdz +25 °C, savukārt smaga fiziska darba veicējiem telpās jānodrošina temperatūra amplitūdā no +13 °C līdz +21 °C.
Attiecībā uz darba vietām, kuras izveidotas līdz MK noteikumu Nr. 359 stāšanās spēkā dienai (01.01.2010.), prasībām par darba telpu mikroklimatu ir ieteikuma raksturs.
Noteikumi par darba aizsardzības prasībām reglamentē arī to, cik ilgi gada aukstajā laikā darba devējs padotajiem var likt strādāt ārā. Pieļaujamais laikposms darbam ārpus telpām MK noteikumu Nr. 359 4. pielikumā norādīts atbilstoši faktiskajai gaisa temperatūrai, kuru nosaka, ņemot vērā individuālo aizsardzības līdzekļu (darba apģērba un apavu) lietošanas ietekmi, kā arī vēja ātrumu. Piemēram, ja termometra stabiņš ārā rāda -15 °C un vējš pūš ar ātrumu 5 m/s, faktiskā temperatūra būs -28 °C. Attiecīgi aukstumā var pavadīt 70 minūtes un pēc tam vismaz 25 minūtes jāatpūšas siltumā.
Darba devējam nodarbinātajiem jānodrošina atbilstošas sadzīves un atpūtas telpas, kuras ir apsildāmas un kurās ir iespējams sasildīties un atpūsties. Šīs normas prasības neattiecas uz ārkārtas apstākļiem, kā arī dabas stihiju radīto postījumu novēršanas darbiem.
Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajam darbiniekam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja:
Par atteikšanos veikt darbu darbinieks nekavējoties paziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, vai darba devējam.
Nav pieļaujama nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekiem par Darba aizsardzības likuma 18. pantā minēto tiesību izmantošanu (izņemot rupju neuzmanību vai gadījumus, kad darbinieki rīkojušies ar ļaunu nolūku).
Dažādās nozarēs situācijas var būt atšķirīgas, ņemot vērā darba specifiku, tāpēc uzņēmumā jābūt novērtētiem darba vides riska faktoriem, lai noteiktu kaitīgo darba vides riska faktoru ietekmi, piemēram, pazeminātu temperatūru.
VDI iesaka darbiniekiem gadījumos, kad darba vietā ir pārāk auksti (vai karsti), vispirms vērsties pie darba devēja un darba aizsardzības speciālista un mēģināt atrisināt situāciju.
Ja tas neizdodas, darbiniekam ir tiesības vērsties ar iesniegumu VDI, lai veiktu uzņēmuma pārbaudi. Ja tiks konstatēta normatīvajiem aktiem neatbilstoša gaisa temperatūra darba telpās, VDI ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpuma novēršanu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus.
Tā kā pazemināta temperatūra (zem +5 °C) ir kaitīgs darba vides faktors, darba devējam ir arī pienākums sūtīt nodarbinātos uz obligāto veselības pārbaudi, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50% no darba laika.
Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas par aukstiem darba vides apstākļiem 2022. gadā tika saņemts viens iesniegums, bet pārbaudes rezultātā iesniegumā minētie fakti neapstiprinājās. 2023. gadā par aukstiem darba vides apstākļiem no nodarbinātajiem netika saņemts neviens iesniegums.
LV portāla infografika.
