“Altum” īstenotajā ES fondu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai 2016.–2023. gadā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās stadijās. Pašlaik pilnībā ir pabeigti 353 projekti, būvniecības stadijā ir 151, savukārt pārējie atrodas citās projekta īstenošanas stadijās.
Apmēram 200 māju vēl nav uzsākušas realizēt energoefektivitātes pasākumus.
Straujais energoresursu cenu pieaugums ir būtiski palielinājis interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām, kā arī valsts un ES atbalsta pieejamību. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad ir lielas energoresursu cenas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ir izdevīgi ieguldīt energoefektivitātē, jo tas atmaksājas. Jau pabeigtie māju renovācijas projekti apliecina, ka atjaunotā namā tiek patērēts par 50–55% mazāk siltumenerģijas nekā pirms remonta.
Turklāt ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina tās darbības laiku un paaugstina īpašuma vērtību.
Lai gan vidējās nama renovācijas izmaksas svārstās starp 300 un 400 eiro uz kvadrātmetru, rēķini par siltumenerģiju un kredīta atmaksa kopā neveido lielāku summu, kāda līdz šim ir maksāta par siltumenerģiju. Ir arī citi ieguvumi – iedzīvotājus mazāk skar energoresursu cenu kāpums, mazinās vajadzība pēc dažādiem krīzes remontdarbiem, jo renovācijas procesā jau ir savesti kārtībā jumts un apkures sistēma, nosiltināta ēka, nomainīti radiatori un logi, veikti citi nepieciešamie darbi.
Vidējais projekta finansiālais apjoms – pusmiljons eiro
Daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanas programma ir īpaši interesanta arī tādēļ, ka no visa projekta izmaksām 50% finansē par ES fondu līdzekļiem, t. i., daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki saņem grantu jeb dāvinājumu, savukārt atlikušie 50% ir aizņēmums no bankas. Turpretī no ES granta 90% tiek izmaksāti avansā, jau uzsākot darbus, bet 10%, tos pabeidzot. Vidējais projekta finansiālais apjoms ir ap pusmiljonu eiro, un granta nauda veido 240 000–250 000 eiro. Par šādu summu iespējams atjaunot 37–40 dzīvokļu mājas.
Risks par naudas piedziņu
Kaut arī daudzdzīvokļu namu renovācijas projekti atrodas dažādās stadijās, strauji tuvojas programmas realizācijas laiks – 2023. gada decembris. Tas nozīmē, ka termiņi būvniecības darbu pabeigšanai un dokumentu iesniegšanai ir ļoti strikti jāievēro un nākamais gads pilnībā nav atvēlēts būvniecībai.
Visi programmā iesniegtie, realizētie, celtniecības procesā esošie vai tikai plānotie projekti ir jāpabeidz līdz nākamā gada augustam.
Savukārt būvniecības dokumentācijai jābūt sakārtotai līdz 2023. gada 1. oktobrim.
Iesniedzot dokumentus līdz nākamā gada 1. oktobrim, “Altum” nodrošinās, ka tie tiks izskatīti un atlikusī granta nauda, proti, 10%, izmaksāta līdz decembra vidum. Programmas nosacījumos paredzēts, ka “Altum” visas projektu izmaksas ir jādeklarē Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim, termiņa pagarinājums nav iespējams.
Līdz ar to šobrīd, uzsākot projektu, ir skaidri jāsaprot, cik ilgs būs būvniecības process, vai projektu būs iespējams realizēt līdz vasaras beigām, lai pāris mēnešu laikā – līdz 2023. gada 1. oktobrim – varētu sakārtot dokumentus.
“Altum” pieredze liecina, ka būvniecības termiņš parasti ir 6–12 mēneši, bet noslēguma dokumentācijas sakārtošanas un iesniegšanas process aizņem divus līdz sešus mēnešus.
Kopumā projekta realizācija no idejas līdz nosiltinātai mājai un sakārtotai dokumentācijai aizņem aptuveni divus gadus.
Ar ko riskē māju renovācijas projektu īstenotāji? Ja mājas nebūs iesniegušas “Altum” visu nepieciešamo dokumentāciju, “Altum” nevarēs par to iesniegt atskaiti Eiropas Komisijai līdz gada beigām, un šādā gadījumā renovācijā izmantotie līdzekļi māju īpašniekiem būs jāatdod atpakaļ.
Lielākie riski projekta realizācijā
Tā kā vairāki projekti ir realizācijas stadijā, “Altum” rēķinās, ka nākamā gada vidū daudzi no tiem tiks pabeigti. Pilnīga projekta noslēguma dokumentācija ietver apjomīgu dokumentu mapi – visus rēķinus, pieņemšanas–nodošanas dokumentus u. c. Bieži vien tie ir vairāki simti dokumentu.
Kas notiek šobrīd? Ir gadījumi, ka mājas renovācija ir pabeigta jau februārī, būvdarbi ir nodoti ekspluatācijā, bet mājas īpašnieku pilnvarotā persona tikai augustā iesniedz visu nepieciešamo dokumentāciju “Altum”. Iedzīvotāji jau bauda energoefektivitātes darbos gūtos labumus, taču būvnieks nav saņēmis atlikušo summu, proti, 10% no granta summas.
Šajā situācijā ir svarīgi, lai tās mājas, kuras pabeidz būvniecību, nevilcinātos ar projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanu, nekādā gadījumā to neatliktu uz pēdējo brīdi.
Gala dokumentu kārtošana aizņem laiku. Kā ataino “Altum” pieredze, viens no iemesliem, kāpēc kavējas dokumentu iesniegšana, ir māju renovācijas projektu vadītāju lielā noslodze. ES finansējuma nosacījumi paredz, ka granta attiecināmajās izmaksās 3% var būt projekta vadības izmaksas.
Latvijā ir samērā neliels projektu vadītāju–konsultantu saraksts, kuri spēj nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu projektu realizāciju.
Līdz ar to patlaban projektu vadītāji izteikti koncentrējas uz tiem projektiem, kuros ir jāuzsāk būvniecība, savukārt projektiem, kuriem ir pabeigti renovācijas darbi un atliek apkopot un iesniegt noslēguma dokumentus, nereti nākas gaidīt. Tā kā programmas termiņš strauji tuvojas noslēgumam, gaidīšanai laika vairs nav. Tāpēc var rasties situācija, ka iedzīvotāji jau dzīvo nosiltinātā mājā un pat nezina, ka dokumenti nav sakārtoti. Pastāv risks, ka tiks saņemts rēķins par to, ka granta nauda ir jāatmaksā.
Protams, ir arī ļoti daudz pozitīvu piemēru, kad māju īpašnieku pilnvarotās personas sakārto dokumentus viena, divu mēnešu laikā. “Altum” pieredze rāda, ka ļoti svarīga ir arī māju īpašnieku pilnvaroto personu darba organizēšana, pieredze renovācijā.
Svarīga ir dokumentu kvalitāte
Nereti, iesniedzot dokumentus, tie ir nekvalitatīvi. Mājas īpašniekiem ar būvnieku ir noslēgts līgums, kas ietver tāmi, celtniecības darbu grafiku. Tiklīdz ir kādas izmaiņas, juridiski būvdarbu līgumā ir jāveic grozījumi, nevar gaidīt dienu X, kad tas tiks izdarīts. Piemēram, tiek ielikti citādi logi, sienu siltināšanas materiāli. Projekta realizācijā nevar izdomāt, ka tiks likti citi logi vai siltināšanas vate. Ir jādara tā, kā noteikts līgumā, vai, ja tiek plānotas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo.
Līgumu ir iespējams grozīt, piemēram, būvniecības materiālu sadārdzinājuma dēļ, tāpēc jāizvēlas optimāls variants. Tad ir jāvienojas ar pasūtītāju – māju īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. Ja tiek mainīts cokola vai jumta risinājums, ir nepieciešams projektētāja akcepts. Izmaiņas līgumā ir akceptējamas, taču tās ir jāsaskaņo un juridiski korekti jānoformē. Māju pārstāvji to lielākoties izdara – redzam, ka līgumos bieži vien ir pat 10–15 grozījumu.
Būvniecības izmaksu kāpums
Vēl viens faktors, kas kavē projektu realizāciju, ir pieaugošās būvniecības cenas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir pieaudzis par 22%. Vidējās projekta izmaksas uz 1 m2 renovācijas projektos 2022. gadā ir 392,23 eiro, salīdzinoši 2021. gadā – 304,67 eiro.
Lielā mērā tas ietekmē ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, kur būvniecības termiņš ir vidēji 6–12 mēneši. Ja sākotnēji namu bija plānots renovēt par vienu cenu, tad pēc dažiem mēnešiem daudz kas ir kļuvis dārgāks.
Nereti šādos gadījumos mājas īpašnieku pilnvarotais pārstāvis, “Altum” un būvnieks kopīgi apspriež, kā iekļauties esošajās izmaksās un nesadārdzināt tāmi. Bieži vien tiek mainīti būvniecības risinājumi, atsevišķos projektos dzīvokļu īpašnieki tomēr nolemj sadārdzinājumu segt no saviem līdzekļiem vai aizdevuma.
Ja būvnieks sadārdzina tāmi par 20%, samērā bieži mājas īpašnieki atsakās no konkrētā būvnieka pakalpojuma, no jauna rīkojot iepirkumu un meklējot būvnieku.
Ir namu īpašnieki, kuri iepirkumu ir rīkojuši jau trīs reizes.
Atkārtota iepirkuma rīkošana, protams, krietni paildzina projekta realizāciju, jo ir vajadzīgi viens, divi mēneši, lai iepirkumā atrastu būvnieku. Kā liecina prakse, būvnieku var meklēt pat pusgadu.
Iedzīvotāju balsojums
Māju energoefektivitātes paaugstināšanas process ir laikietilpīgs. Projekta realizācijā viens no t. s. “klupšanas akmeņiem” ir iedzīvotāju attieksme un maksātspēja. Gadās, ka sākotnēji mājas īpašnieki saprot, ka vēlas namu renovēt, ar balsu vairākumu nobalso, ka atbalsta energoefektivitātes darbus. Tiek veikts energoaudits, sagatavota ēkas tehniskā dokumentācija, siltināšanas darbu projekts. Dokumenti tiek iesniegti “Altum”, kas akceptē projekta atbilstību visiem noteikumiem, un var uzsākt būvdarbu iepirkumu.
Mājas īpašnieki izsludina iepirkumu, atrod būvnieku un banku, kas finansēs atlikušos 50%, ar “Altum” noslēdz līgumu par granta piešķiršanu. Tad, kad granta pieteikums ir iesniegts un zināma konkrēta summa, kāda būs vajadzīga, lai renovētu namu, un mājas īpašniekiem ir vēlreiz jābalso par atbalstu projektam, ir ļoti daudz paveikts, tomēr reizēm tieši šajā posmā projekts apstājas, jo balsojumā nav balsu vairākuma.
Būs jauna programma
Māju īpašnieku projekti, kas ir saņēmuši atbalstu daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektam 2016.–2023. gada programmā, nevarēs pretendēt uz nākamā perioda atbalstu. Ja projektu nav paspēts realizēt šajā programmā, to, balstoties uz atšķirīgiem noteikumiem, varēs realizēt nākamajā programmā. Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma gaidāma 4. ceturksnī, un finansējums – 57,282 miljoni eiro – plānots no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma resursiem.
Atbalsta programmā iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās. Projekta rezultātā būs jāsasniedz vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījuma.
Tomēr, ja ir iespēja paspēt projekta realizāciju vēl šajā atbalsta programmā, tas noteikti būtu jādara. Atšķirībā no šībrīža programmas, kas grantu izmaksā avansā, kuru var izmantot renovācijai, jaunā programma paredz granta izmaksu līdz 49% tad, kad ir realizēts viss energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Turklāt pievienotās vērtības nodoklis būs jāmaksā no visas summas. Vienlaikus noteikts, ka jaunajā programmā māju īpašniekiem nebūs jārīko būvniecības iepirkums, bet jāveic tikai cenu aptauja, kas paātrinās projekta īstenošanu.
