Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Uzlabot naudas sodu iekasēšanas mehānismu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumus, – šāds mērķis ir izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, kas stājas spēkā 18. oktobrī.
Līdz šim tiesiskais regulējums pieļāva iespēju ārvalstu pārvadātājiem izvairīties no piemērotā naudas soda samaksas. Turklāt, lai arī garantijas nauda no ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem tika iekasēta, nereti konstatētās neatbilstības tik un tā netika novērstas un transportlīdzeklis turpināja piedalīties ceļu satiksmē, par praksē novēroto tendenci teikts Ceļu satiksmes likuma grozījumu anotācijā.
Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tādus administratīvās iedarbības līdzekļus, lai autopārvadājumu jomā ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem valsts budžetā tiktu samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā, kā arī konstatētie pārkāpumi, kurus izdarījuši pārvadātāji, tiktu savlaicīgi novērsti.
Kā skaidrots anotācijā, vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem nodrošinās uzliktā naudas soda par izdarīto administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmes un autopārvadājumu jomā Latvijas Republikas teritorijā samaksas neizbēgamības princips.
Tādējādi Ceļu satiksmes likums ir papildināts ar 43.8 pantu “Īpatnības administratīvo pārkāpumu lietās attiecībā uz pārkāpumiem, kurus izdarījuši ārvalstu pārvadātāji”, paredzot, ka, fiksējot pārkāpumu ceļu satiksmē, kuru izdarījis ārvalstu pārvadātājs, lēmums par naudas soda uzlikšanu jāpieņem pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Savukārt par pieņemto lēmumu jāpaziņo, nosūtot protokolu-lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā jāinformē transportlīdzekļa vadītājs.
Vienlaikus minētais pants nosaka, ka lēmums stājas spēkā paziņošanas brīdī un piemērotie sodi jāsamaksā nekavējoties, paredzot iespēju lēmumu pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā.
Savukārt, lai novērstu pašu pārkāpumu, Ceļu satiksmes likums ir papildināts ar 43.9 pantu, nosakot, ka kontroles institūcija transportlīdzeklim var piemērot atbilstošu nodrošinājuma līdzekli:
Minētos nodrošinājuma līdzekļus iespējams piemērot līdz pārkāpuma novēršanai, kā arī uzliktā soda samaksai, savukārt imobilizatora izmantošanas gadījumā noteikts arī piemērošanas termiņš – ne ilgāk kā 30 dienas.
Kā liecina statistika, lēmumi, ar kuriem personai piemērots administratīvais sods, gan gadījumos, kad pārkāpējs ir no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, gan gadījumos, kad pārkāpējs ir no valsts, kas nav ES dalībvalsts, tiek izpildīti tikai daļēji.
Piemēram, laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam naudas sodi autopārvadājumu jomā uzlikti 1624 ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, taču tikai 31% no uzliktā soda kopējā apmēra iemaksāts valsts budžetā. Savukārt laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam pie administratīvās atbildības autopārvadājumu jomā sauktas 1707 ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, bet labprātīgi samaksātie naudas sodi veido vien 48% no uzliktā soda kopējā apmēra.
