Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi un ir jāpieņem būtiski lēmumi, kas ietekmē vai ietekmēs uzņēmumu nākotnē, šādus jautājumus noteikti nepieciešams skatīt valdes sēdē.
FOTO: Freepik
Kad esi izvēlējies uzņēmējdarbības veidu, nokārtojis visas formalitātes un nodibinājis uzņēmumu, sākas īstā uzņēmējdarbība, jo uzņēmuma darbība nav saistīta tikai ar ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu, tā ir saistīta arī ar uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu, dažādiem administratīviem jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām.
Galvenā priekšrocība, nodibinot SIA: dalībnieku (jeb īpašnieku) atbildība ir ierobežota ieguldītā pamatkapitāla apmērā, kā arī īpašniekam ar personisko mantu nav jāatbild par SIA saistībām. Bet kā ir ar valdes locekļiem un viņu atbildību? Visbiežāk mazo uzņēmumu īpašnieki ir arī valdes locekļi un dažreiz pat vienīgās personas, kas darbojas uzņēmumā – veic gan grāmatvedības kārtošanu, gan organizē pasūtījumus un nodrošina visu uzņēmuma darbību kopumā.
Valdes locekļa atbildība sākas no brīža, kad viņš tiek ievēlēts valdes locekļa amatā, t.i., pēc dalībnieku (jeb uzņēmuma īpašnieku) lēmuma pieņemšanas un valdes locekļa rakstveida piekrišanas ieņemt šo amatu.
Pienākumi jāpilda kā rūpīgam saimniekam
Uzņēmējdarbību regulējošais pamatnormatīvs ir Komerclikums, kura 169. pants nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes locekļa pamatuzdevums ir vadīt uzņēmumu, pieņemt lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību un tā nākotnes attīstību. Līdz ar to bieži ir grūti paredzēt, kā katrs konkrētais lēmums var ietekmēt uzņēmuma darbību nākotnē, jo valde lēmumu pieņemšanā vadās no subjektīvā skatījuma un pieredzes. Visa uzņēmējdarbība jau ir saistīta ar zināmu risku. No likuma burta izriet, ka no valdes locekļa tiek prasīta atbildība par kļūdām, kuras, iespējams, būtu izdarījis jebkurš cits krietns un rūpīgs saimnieks. Tas nozīmē: ja valdes loceklis ar savu darbību ir novedis uzņēmumu līdz maksātnespējai un par to ir ierosināts maksātnespējas process, tad administrators ir tiesīgs griezties tiesā pret konkrēto valdes locekli un lūgt tiesu piedzīt no tā uzņēmumam nodarītos zaudējumus.
Gadījumā ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi un ir jāpieņem būtiski lēmumi, kas ietekmē vai ietekmēs uzņēmumu nākotnē, šādi jautājumi noteikti jāskata valdes sēdē. Attiecīgi visu valdes sēdes gaitu un pieņemtos lēmumus noteikti nepieciešams dokumentēt, lai vajadzības gadījumā šie dokumenti palīdz pierādīt katra konkrētā valdes locekļa vainas neesamību un viņa rīcības pamatotību laika periodā.
Jāatceras, ka jebkurā gadījumā valdes locekļa atbildība sākas no brīža, kad uzņēmums ir cietis zaudējumus, nevis no brīža, kad ir pieņemts lēmums vai parakstīts līgums.
Kāda ir atbildība, ja valdes sēdē balso pret
Sabiedrībā valda nepareizs priekšstats, ka gadījumā, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi un ja valdes sēdē viņi balsos pret kāda lēmuma pieņemšanu, tad tas atbrīvos viņus no atbildības. Tā nav – katram valdes loceklim ir jāpierāda, ka viņš ir rīkojies kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks – ir veicis maksimāli visu iespējamo, kas ir bijis viņa spēkos, lai konkrētais lēmums netiktu apstiprināts. Piemēram, valdes loceklim, kas nepiekrita kāda lēmuma apstiprināšanai sapulcē, bija jāierosina sasaukt uzņēmumu īpašnieku sapulci ar mērķi novērst valdes lēmuma izpildi.
Jāatceras, ka uzņēmumos, kuros ir vairāki valdes locekļi, visi valdes locekļi ir atbildīgi solidāri. Arī Latvijas tiesu praksē parādās uzskats, ka apzināta bezdarbība tiek sodīta bargāk nekā valdes locekļa rīcība, kaut arī lēmumi ir radījuši zaudējumus, bet kurš toties rīkojies ar tīru sirdsapziņu.
"Visbiežāk mazo uzņēmumu īpašnieki ir arī valdes locekļi un dažreiz pat vienīgās personas, kas darbojas uzņēmumā."
Dažreiz gadās tā, ka valdes locekļa atbrīvošana no pilnvarojuma un atteikšanās no amata ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no atbildības. Bet šis nosacījums nav iespējams, ja uzņēmumā ir viens valdes loceklis, jo saskaņā ar Komerclikuma 221. pantu valdes sastāvā var būt viens vai vairāki valdes locekļi, kas nozīmē, ka SIA nevar darboties bez izpildvaras jeb valdes.
Attiecīgi uzņēmumos, kuros ir viens valdes loceklis, kas ir arī uzņēmuma īpašnieks, gadījumos, kad nepieciešams pieņemt ļoti būtiskus ar uzņēmuma darbību saistītus lēmumus un uzņēmējs apzinās, ka nav tā spēkā izvērtēt visas iespējas un riskus, var piesaistīt kādu ekspertu, kas palīdz apzināt iespējamos riskus. Noteikti nepieciešams dokumentēt eksperta slēdzienu, jo tas var nākotnē neveiksmīga rezultāta gadījumā samazināt vai izslēgt valdes atbildību.
Normatīvu labirinti
Pagājušā gadā spēkā stājās izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas piešķīra Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības turpmāk par uzņēmuma nodokļu parādu vērst parādu piedziņu pret tā valdes locekļiem, ja šie nodokļu parādi ir izveidojušies laikā, kad persona atradās valdes locekļa amatā un izpildās visi uzskaitītie kritēriji:
Jāatzīmē, ka jaunie noteikumi attiecas tikai uz nodokļu parādiem, kas tika izveidoti pēc 2015. gada 1. janvāra.
Lai VID rastos tiesības uzsākt procesu, ir jākonstatē visi iepriekšminētie apstākļi. Trīs mēnešu laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas dienas VID brīdina juridisko personu un attiecīgo valdes locekli vai valdes locekļus par procesa uzsākšanu. Valdes loceklim ir tiesības viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas iesniegt VID dokumentus, kas apliecina, ka konkrētais valdes loceklis nav atbildīgs par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem.
Gadījumā ja VID pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedzīšanu jeb iemaksu valsts kasē, tad šādu lēmumu personai ir tiesības apstrīdēt VID ģenerāldirektoram. Ja lēmums netiek atcelts, persona to tālāk var pārsūdzēt tiesā.
Ņemot vērā lielo rezonansi un uzņēmēju neizpratni par pieņemto normu, 2015. gada nogalē Saeimas deputāti iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62. panta atzīšanu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei. Līdz 2016. gada 29. februārim atbildīgai institūcijai bija jāiesniedz Satversmes tiesai atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Satversmes tiesa lietu skatīs 2016. gada 18. oktobrī.
Jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem
Nodokļu jautājumi nav vienīgie, kas var likt valdes loceklim, savas rīcības dēļ vai pieņemot lēmumu, atvērt personīgo maciņu. Jau no 2015. gada janvāra gadījumā, ja uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt uzņēmuma darījumu pamatotību saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96. pantu. Gadījumā ja administrators konstatē, ka triju gadu laikā pirms uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas ir veikti darījumi, kā rezultātā uzņēmums tika novests līdz maksātnespējai, administrators ir tiesīgs griezties tiesā un pieprasīt atcelt darījumu un vainīgai pusei atlīdzināt uzņēmumam nodarītos zaudējumus. Civilprocesa likuma 149. pants nosaka zaudējumu piedziņu no uzņēmuma valdes locekļiem un īpašniekiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem.
"Valdes locekļa atbildība sākas no brīža, kad uzņēmums ir cietis zaudējumus, nevis no brīža, kad ir pieņemts lēmums vai parakstīts līgums."
Likumdevējs nesnauž un meklē iespējamos variantus, lai samazinātu negodprātīgus uzņēmējus un radītu papildu stresu godīgiem uzņēmējiem. 2015. gada 1. martā spēkā stājās vēl vieni grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka obligātu prasību, kas jāievēro valdes locekļiem, t.i., maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļiem personīgi jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiek nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tas nozīmē: ja nav grāmatvedības dokumentu, kas pierāda darījumu pamatotību, administrators var pieņemt, ka valdes loceklis vai valdes locekļi ir darbojušies prettiesiski un izsaimniekojuši uzņēmuma mantu, kā rezultātā uzņēmums kļuvis maksātnespējīgs. Attiecīgi valdes locekļiem no saviem līdzekļiem būs jāatlīdzina uzņēmuma kreditoriem nodarītie zaudējumi.
Ņemot vērā, ka no valdes locekļa tiek pieprasīta papildu atbildība par visu grāmatvedības un citu dokumentu drošību, kas var sniegt ieskatu par darījumiem un lietu mantisko stāvokli uzņēmumā, ļoti svarīgi ir uzņēmumā organizēt tā ikdienas darbību un dokumentēt visus darījumus.
Valdes atbildības pierādīšana un samazināšana
Augstākā tiesa 2014. gada 15. janvāra spriedumā Nr. SKC-101/2014 lēmumā ir norādījusi, ka sabiedrībai (uzņēmumam) vispirms jāpierāda zaudējumu esamība, kas to izraisījusi, un tikai pēc tam pierādīšanas nasta pāriet uz valdes locekli. No tiesas viedokļa var secināt, ka ir jābūt likumsakarībai un pamatotiem pierādījumiem, ka konkrētais valdes loceklis rīkojies nesaimnieciski vai prettiesiski, kā rezultātā uzņēmumam ir radīti zaudējumi. Lai pierādītu, ka valdes loceklis tiešām ir atbildīgs, tiesā jāiesniedz pieteikums un materiāli, kas tieši parāda konkrētā valdes locekļa vainu, un jānorāda, kādi tieši uzņēmumam zaudējumi ir nodarīti.
Interesanti, ka likumdevējs, tik ļoti vēloties saukt pie atbildības negodprātīgos valdes locekļus, ir pamainījis SIA pamatbūtību un izpratni. Ņemot vērā plašo valdes locekļu atbildību (kas bieži ir arī paši uzņēmuma īpašnieki), Komerclikumā noteiktais SIA definējums vairs nav tiesiski korekts, jo rodas situācija, ka uzņēmumos, kur valdes loceklis ir arī īpašnieks, viņš atbild ar visu savu mantu par SIA saistībām.
Lai izvairītos no valdes locekļa atbildības, kas neapzinātas rīcības rezultātā uzņēmumu noveda līdz nodokļu parādam vai pat līdz maksātnespējai, valdes locekļiem ir iespējams apdrošināt civiltiesisko atbildību. Šāds apdrošināšanas polises veids Latvijā kļūst aizvien populārāks, un to piedāvā gandrīz visas apdrošināšanas sabiedrības.
