Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lēmumu par pagarinātās dienas grupas nodarbību nodrošināšanu konkrētajā izglītības iestādē pieņem tās vadītājs.
FOTO: Ieva Makare/ LETA
Vispārējās izglītības likumā pagarinātās dienas grupa definēta kā izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām. Tādēļ pagarinātās dienas grupas nodarbības tiek iekļautas izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes. Tas nozīmē, ka pagarinātās dienas grupas nodarbību praktiskā nozīme ir skolas sniegtais papildu pedagoģiskais un sociālais atbalsts, skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga.
Tā kā Vispārējās izglītības likums arī nosaka, ka pagarinātās darba dienas grupa obligāti ir jānodrošina vienīgi izglītojamajiem, kas mācās sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klasēs, tās netiek veidotas katrā skolā un katram skolas skolēnam to apmeklēšana nav obligāta.
Pagarināto grupu finansē no atlikušajiem līdzekļiem
Lēmumu par pagarinātās dienas grupas nodarbību nodrošināšanu konkrētajā izglītības iestādē pieņem tās vadītājs, kurš vada iestādes darbu un atbild par tās finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas par pagarināto dienas grupas izveidi, pagarinātās dienas grupas nodarbību laikiem un to mērķauditoriju, izglītības iestādes vadītājam būtu jāsaņem arī skolas padomes viedoklis vai priekšlikumi šajā jautājumā. Parasti skolas izstrādā arī pagarinātās grupas darba kārtību (noteikumu, reglamenta utt. formā), ar ko var iepazīties arī vecāki.
IKVD norāda, ka skolai no tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem primāri ir jānodrošina pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertā obligātā mācību satura apguve. Savukārt individuālo darbu ar skolēniem, fakultatīvās nodarbības un/vai pagarinātās dienas grupas nodarbības skola iespēju robežās finansē no atlikušajiem līdzekļiem. Vienlaikus pagarinātās dienas grupas nodarbību finansēšanā var piedalīties arī pašvaldība.
"Ja skolā pagarinātās dienas grupa tiek izveidota, piemēram, 1. klases skolēniem, tad visiem 1. klases skolēniem pēc vēlēšanās jābūt nodrošinātai vienādai iespējai to apmeklēt."
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa skaidro, ka Rīgas skolās pagarinātās dienas grupas šajā mācību gadā tiks organizētas, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem.
Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošinās pagarinātās dienas grupas 1.–2. klašu izglītojamiem, pagarinātās dienas grupas 3.–4. klašu izglītojamiem skolās tiks organizētas no valsts mērķdotācijas finansējuma, ja pilnībā ir nodrošināta mācību plānu īstenošana skolā, vai no vecāku līdzfinansējuma.
"Samaksa par likmi pagarinātās grupas skolotājam, kurš tiks finansēts no vecāku līdzfinansējuma, Rīgā būs vienāda visās Rīgas pašvaldības skolās atbilstoši Rīgas domes lēmumam par maksas pakalpojumiem skolā. Pagarinātās dienas grupas izveides principus un finansēšanas kārtību nosaka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izdotie iekšējie noteikumi," stāsta A. Pēterkopa.
Pagarināto grupu var īstenot kā interešu izglītību
Pagarinātās grupas darbam var būt vairākas formas. Jana Veinberga skaidro, ka pagarinātās dienas grupas nodarbības var tikt īstenotas arī interešu izglītības programmu veidā. Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot ne tikai izglītības iestādes, bet arī citas juridiskās un fiziskās personas, kas pašvaldībā saņēmušas licenci. Tātad, piemēram, kādas skolas skolotājs ārpus sava darba laika par maksu var īstenot interešu izglītības programmu, pirms tam saņemot sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai un licenci pašvaldībā, vai, piemēram, biedrība par maksu var īstenot interešu izglītības programmu, pirms tam reģistrējoties par izglītības iestādi vai saņemot licenci pašvaldībā.
Vecākiem jāpievērš uzmanība tam, ka šādā gadījumā par pagarinātās dienas grupas nodarbību īstenošanu būs atbildīgs minētais skolotājs vai biedrība, turklāt par šīm nodarbībām būs jāmaksā.
Vecākiem jāizvērtē bērna drošība pēc skolas
Vai skolas pienākums ir domāt par to, vai bērns var droši nonākt mājās? Civillikums nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā un viņu pienākums ir nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību. Bērnu līdz 7 gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai par 13 gadiem vecākas personas klātbūtnes ne mājās, ne ārpus tām. Savukārt bērni no 7 līdz 16 gadu vecumam bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes var uzturēties publiskās vietās no pulksten 6 līdz 22.
Šajā diennakts laikā vecāki var ļaut bērniem vieniem pašiem doties uz mācību iestādēm, apmeklēt interešu izglītības nodarbības, doties ciemos pie draugiem. Tas nozīmē, ka skolas pienākums nav nodrošināt bērna nokļūšanu mājās vai pagarinātās dienas grupas izveidi tikai tādēļ, ka vecākiem nav iespēju pavadīt vai uzraudzīt bērnu. Skolai arī nav jāliek vecākiem parakstīties par bērna sagaidīšanu pēc stundām. Vecākiem pašiem ir jāizvērtē, cik droša ir bērna došanās uz skolu un mājup vienatnē, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina bērna uzraudzība.
Problēmu var risināt ar skolas vadību
Kā jau minēts, pagarinātās dienas grupas apmeklēšanas iespējas obligāti jānodrošina sociālās un pedagoģiskās korekcijas klašu skolēniem. Savukārt gadījumā, ja skolā pagarinātās dienas grupa tiek izveidota, piemēram, 1. klases skolēniem, tad visiem 1. klases skolēniem pēc vēlēšanās jābūt nodrošinātai vienādai iespējai to apmeklēt, skaidro IKVD pārstāve Jana Veinberga.
Ja vecākiem neapmierina pagarinātās grupas pieejamība vai līdzmaksājums, viņiem ir tiesības meklēt šīs problēmas risinājumu sarunās ar skolas vadītāju, vai izklāstot savas bažas skolas padomē. Tā kā normatīvi nenosaka skolām pienākumu veidot pagarinātās grupas vispārējās klasēs, tad šī jautājuma risinājumu var meklēt tikai skolas iekšienē, jo šādu grupu izvēle ir skolas pretimnākšana vecāku vēlmēm.
Kad pašvaldībai jānodrošina transports uz skolu un atpakaļ
Pagarinātā grupa gan vairāk aktuāla būs lielajās pilsētās, kur vecākiem darbs nereti beidzas daudz vēlāk kā viņu bērniem mācības, tomēr teorētiski bērniem ir pieejams sabiedriskais transports, lai nokļūtu mājās. Savukārt tajās pašvaldībās, kur skolēniem nokļūšanai uz skolu un atpakaļ nav pieejams sabiedriskais transports, transports ir jānodrošina pašvaldībai. Šāds pienākums noteikts līdz ar Izglītības likumu.
2016./2017. mācību gadā Izglītības un kvalitātes dienests ir aptaujājis pašvaldības un saņēmis apstiprinājumu, ka visās pašvaldībās vajadzības gadījumā transports tiks nodrošināts, savukārt divas pašvaldības vajadzības gadījumā piedāvā izmantot dienesta viesnīcu un trīs pašvaldības segs skolēniem transporta izdevumus 50–100% apmērā.
