Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tāpat kā iepriekšējā ES plānošanas periodā ēku renovācijas jaunās programmas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās mājās.
LV portāla infografika
12.martā saskaņošanas ceļu ir uzsācis Ekonomikas ministrijas sagatavotais tiesību akta projekts par valsts atbalsta nosacījumiem energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās. Šis dokuments jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā regulēs dzīvojamo namu renovācijas procesa pamatus.
Ministriju sagatavotie tiesību aktu projekti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā vispirms tiek izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Divu nedēļu laikā sanāksmes protokolā norādītās ministrijas un citas institūcijas sniedz atzinumu par izskatāmo projektu. Ja tas ir pozitīvs, par jaunā dokumenta akceptu spriež Ministru kabinets.
Iepriekšējais finansējums izmantots lietderīgi
Līdz 2009.gadam daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā notika galvenokārt tikai izmēģinājumprojektu līmenī. To galvenais uzdevums bija parādīt dzīvokļu īpašniekiem ēku renovācijas rezultātā iegūtās priekšrocības – komfortablākus mājokļus, zemākas izmaksas par siltumu, īpašuma vērtības pieaugumu un citas.
Daudz plašākā mērogā daudzdzīvokļu ēku renovācija tika uzsākta 2009.gadā, izmantojot ES fondu līdzekļus. Sagaidāms, ka 2007.-2013.gadā ES fondu plānošanas periodā aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros kopumā tiks renovēti trīs procenti daudzdzīvokļu ēku jeb vairāk nekā 800 namu.
"Raugoties no energoefektivitātes viedokļa, renovētajās mājās ir ievērojami samazināts enerģijas patēriņš," uzsver Ekonomikas ministrijas (EM) ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. "Tas nozīmē, ka ar iztērēto naudu ir iegūts ievērojams ietaupījums. Par to liecina divi rādītāji – renovētajos namos parasti tiek ietaupīti vairāk nekā 40 procenti siltumenerģijas un vidējais projekta atmaksāšanās termiņš svārstās ap četrpadsmit gadiem.
Šeit jāatceras, ka pirmās mājas šīs programmas ietvaros sākām siltināt krīzes gados, kad cilvēkus bija ļoti grūti pārliecināt sākt sava nama renovāciju."
Zināmas grūtības radīja arī resursu iegūšanas iespējas: bankas visai bieži atteica naudu pat ēkām, kurām bija sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija. Augstas bija arī finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu procentu likmes) komercbankās.
Tāpēc jaunajā plānošanas periodā paredzēts uzlabot finansējuma pieejamību.
Otrkārt, dzīvokļu īpašnieku kopība varēs saņemt palīdzību jau ar pirmajiem dokumentācijas sagatavošanas soļiem.
"Kopumā šie projekti ir jāveido tā, lai dzīvokļa īpašnieks no nama renovācijas rastu arī ekonomisku ieguvumu," uzsver E.Valantis. "Tas nozīmē, ka ietaupījumam, piemēram, divdesmit gadu periodā, kamēr tiek segts aizdevums, ir jābūt lielākam nekā maksājumiem. Jaunajā plānošanas periodā galvenā uzmanība tiks pievērsta nevis procedūrai, bet gan rezultātam."
Būs jauna sadarbības organizācija
Tāpat kā iepriekšējā ES plānošanas periodā ēku renovācijas jaunās programmas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās mājās. Pasākuma mērķa grupa un gala labuma saņēmēji ir dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki un iedzīvotāji.
Jaunajā plānošanas periodā publiskais finansējums dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai pārsniegs 176,4 miljonus eiro; šo summu veido 150 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un līdzfinansējums no valsts budžeta vairāk nekā 26,4 miljonu eiro apmērā.
"Jaunajā plānošanas periodā paredzēts uzlabot finansējuma pieejamību."
Par šiem resursiem līdz 2023.gada 31.decembrim kopumā paredzēts paaugstināt energoefektivitāti vairāk nekā 14 tūkstošos mājsaimniecību.
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās jaunizveidotā akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija" (AFI), kas konsolidēs akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum), "Latvijas Garantiju aģentūras" (LGA) un "Lauku attīstības fonda" (LAF) resursus.
Tādējādi AFI rūpēsies ne tikai par resursu pieejamību ēku siltināšanai, bet sniegs arī konsultatīvo atbalstu. Jāpiebilst, ka "Altum" Latvijā ir izveidojis plašu filiāļu un konsultāciju centru tīklu. Tātad attālāku rajonu dzīvokļu īpašniekiem, kuri būs nolēmuši renovēt savu namu, vairs nevajadzēs mērot dažkārt visai garo ceļu uz Rīgu.
Dokumentu sagatavošanas procedūru uzraudzīs AFI
"Visus sagatavotos dokumentus, kas saistīti ar energoauditu, būvniecību un citiem jautājumiem, izvērtēs AFI speciālisti," skaidro E.Valantis. "Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai būs dzīvokļu īpašnieku lēmums par renovācijas veikšanu, energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ekonomiskais pamatojums, kā arī māju un pilnvaroto personu atbilstība noteikumos minētajiem un AFI izstrādātajiem nosacījumiem.
Jāuzsver, ka šāds savlaicīgs dokumentācijas izvērtējums ļaus izvairīties no kļūmēm un negatīvām sekām."
Kad dokumenti sagatavoti, vadoties no sasniedzamā enerģijas ietaupījuma, AFI noteiks plānotā atbalsta apjomu. Tad vajadzēs izvēlēties būvnieku, kas paziņos veicamo darbu cenu. Pilnvarotai personai nepieciešamo kredītu būs jāmeklē komercbankā vai AFI. Abos gadījumos būs pieejams gan grants, gan aizdevums. Tam sekos projekta realizācija.
Dažādi dotāciju apmēri namu renovācijai
Kā jau minēts, namu renovācijai turpmāk resursus varēs piesaistīt no diviem avotiem – komercbankām vai AFI.
Ņemot vērā energoefektivitātes paaugstināšanas projektu ekonomiskā pamatojuma ciešo saistību ar aizdevumu procentu likmēm un to, ka aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanai var nodrošināt gan AFI, gan citi finansētāji, dotāciju apmērus iecerēts noteikt, ne tikai ņemot vērā sasniegto energoefektivitātes līmeni, bet arī aizdevuma finansētāju.
Ja aizdevumu izsniedz AFI, paredzēts šāds dotācijas apmērs:
Ja finansējumu pasākumu īstenošanai nodrošina cits finansētājs, dotācijas apmērs ir:
Atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā, nevērtējot teritoriju attīstības potenciālu.
"Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda mēs esam paredzējuši, ka atbalsts tiek piešķirts par plānoto energoefektivitāti," uzsver E.Valantis. "Ja ir veikta dokumentācijas priekšpārbaude, bet cerētie rezultāti tomēr nav sasniegti, attiecīgā nama dzīvokļu īpašnieki varēs saņemt dotāciju, jo dzīvokļu īpašniekiem pēc projekta realizācijas, lai arī nesasniedzot plānoto, ir jāsaņem ieguvumi."
Izskatot aizdevuma pieteikumus, AFI izvērtēs arī daudzdzīvokļu māju maksātspēju. Kā nodrošinājums paredzēts drošības maksājums aizdevuma atmaksas viena ikmēneša maksājuma apmērā. Drošības maksājuma līdzekļi tiks izmantoti tikai tad, ja aizdevuma atmaksas laikā nepietiekamā apmērā tiks veikti ikmēneša maksājumi. Aizdevuma termiņa beigās tie tiks novirzīti aizdevuma dzēšanai. Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu atmaksu un varētu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri neveic savus maksājumus, AFI slēgs cesijas līgumus ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, tādējādi iegūstot tiesības parāda atmaksas saistības iestāšanās gadījumā vērst savus prasījumus pret konkrētajiem dzīvokļu īpašniekiem.
Attiecināmās izmaksas
Paredzēts, ka atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai ir paredzēts darbībām, kas saistītas ar:
Šeit gan jāņem vērā, ka daudzdzīvokļu mājai plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energoaudita pārskatā veiktajiem aprēķiniem un projekta tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nedrīkst pārsniegt 90 kWh/m2 gadā. Tāpat daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai plānotais siltumenerģijas ietaupījumam pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas jābūt ne mazākam kā 30% gadā no ēkas energoaudita pārskatā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms renovācijas.
"Dzīvokļu īpašnieku kopība varēs saņemt palīdzību jau ar pirmajiem dokumentācijas sagatavošanas soļiem."
Jāuzsver, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietvaros paredzēta arī ventilācijas sistēmas izveide, atjaunošana vai rekonstrukcija (ja nepieciešams), lai pēc būvdarbu pabeigšanas nodrošinātu ventilācijas sistēmas darbību atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par dzīvojamo māju ventilāciju.
"Galvenais, projektam ir jābūt dzīvotspējīgam, un tam ir jāatmaksājas noteiktā laika posmā – aptuveni divdesmit gadu periodā," akcentē E.Valantis. "Tātad visas izmaksas, kas ir saistītas ar nama energoefektivitāti vai ilgtspējīgu mājas lietošanu, mēs uztveram kā attiecināmas."
Gan jāteic, ka viss iepriekš minētais nav gluži kā akmenī iecirsts, jo Ministru kabineta noteikumu projekts pašlaik ir apspriešanas stadijā; taču pamatnostādnes, visticamāk, nemainīsies, un tie dzīvokļu īpašnieki, kuri apdomā ideju par savu māju siltināšanu, var sākt jau reālāk kaldināt plānus tās īstenošanai.
Ēku renovācijas jaunie MK noteikumi sīki tiks skaidroti Ekonomikas ministrijas jau tradicionāli rīkotās informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" laikā dažādās Latvijas pilsētās.
