Jau vēstīts, ka no aprīļa vidus Latvijas iedzīvotājiem iespējams pieteikties Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, lai saņemtu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu īstenošanai. Līdz šim saņemti 17 pieteikumi par māju siltināšanas projektu īstenošanu.
Pašlaik līdzfinansējums no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondiem pieejams 16,6 miljonu latu apmērā, bet ar valdības lēmumu par struktūrfondu pārdali šim mērķim vēl ir izdalīti 24 miljoni latu.
Tagad, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrības kaut arī gausi, bet tomēr pievēršas savu māju siltināšanai, jāapzinās, ka tas ir atbildīgs pasākums, kurā lēmumus jāpieņem īpaši apdomīgi. Diemžēl jau atklātībā nākusi arī pirmā rūgtā pieredze, kad iztērētie līdzekļi nav nesuši gaidīto efektu. Tādēļ daži padomi tiem, kuri domā par savas mājas siltināšanu.
Priekšnosacījumi
Patlaban Latvijas tirgus māju siltināšanai piedāvā vairāku veidu būvmateriālus. Izvēloties siltināmo materiālu, pasūtītājam vispirms vajadzētu iegūt atbildes uz trim pamatjautājumiem:
- Kāda ir materiāla siltuma vadītspēja (λ)?
- Kāds ir piedāvātā materiāla kalpošanas ilgums (garantijas laiks), tā tehniskie parametri un kādas gaidāmas izmaiņas materiāla ekspluatācijas laikā?
- Kāda ir noturība pret uguni un atbilstība citām drošības prasībām?
Viens no būtiskākajiem siltumizolācijas materiālu izvēles parametriem ir tā siltuma vadītspēja, kuru apzīmē ar grieķu burtu „λ”. Tieši šis skaitlis nosaka, cik biezu siltinājuma kārtu vajadzēs veidot uz fasādes, lai sasniegtu iecerētos rezultātus. Piemēram, vairāku firmu ražotajai minerālvatei un putu polistirolam šis skaitlis parasti svārstās aptuveni no 0,040 līdz 0,031 W/mK. Jo šis skaitlis mazāks, jo materiālam ir mazāka siltuma vadītspēja. Tātad, lai efektīvi siltinātu māju, nepieciešams mazāk materiāla.
Minerālvati vai putu polistirolu?
Mūsu celtnieki māju siltināšanai galvenokārt izmanto divu veidu būvmateriālus - minerālvati vai putu polistirolu –, un katram no tiem ir savi atbalstītāji vai noliedzēji.
Populārs ēku siltināšanas materiāls ir minerālas izcelsmes siltumizolācija. Latvijas tirgū tiek piedāvāti divi šā veida pamatprodukti – tā dēvētā akmens un stikla minerālvate. Tie ir gaisa caurlaidīgi (elpojoši) būvmateriāli. Būtiskās fizikālās īpašības abiem materiāliem ir līdzīgas, līdzīgas arī to cenas. Tāpēc vates izvēlē bieži vien izšķirīgi ir subjektīvie faktori, piemēram, priekšstati par materiāla ekoloģiskumu.
"Noteikti vajadzētu uzmanīties no apšaubāmas kvalitātes un „brīnumu” sološiem būvmateriāliem."
Ja par ekoloģiskuma pamatkritēriju tiek atzīsta materiāla izcelsme, tad visas minerālvates var uzskatīt par nekaitīgām: gan akmens, gan stikla vate izgatavota no dabīgām izejvielām. Akmens vati ražo no vulkāniskajiem iežiem, kas izkausēti ļoti augstā temperatūrā un pārveidoti smalkās šķiedrās. Savukārt stikla vates izejmateriāls ir smiltis vai stikla lauskas. Abas vates ir praktiski nedegošas, tomēr labāka ugunsizturība ir akmens vatei - tā neizkūst pat 1000º C temperatūrā. Zināmas problēmas var radīt tā dēvētie stikla vates izgarojumi, kas rodas, šim materiālam daļēji sairstot. Tāpēc šim siltinātājam jābūt maksimāli izolētam. Akmens vate, ja raugāmies no vides draudzīguma viedokļa, ir drošāks materiāls – tās „izgarojumi” nav tik kaitīgi cilvēka veselībai ilgākā laikā kā stikla putekļi.
Savu vietu māju siltināšanā ir ieņēmuši otras grupas siltināmie materiāli – putu polistiroli. Galvenais šī materiāla mīnuss ir vājā ūdens tvaiku caurlaidība. Veidojot mājas renovācijas projektu, būvinženieriem krietni nākas piestrādāt pie tā dēvētā rasas punkta novēršanas, lai iekštelpās neuzkrātos lieks mitrums.
Taču šim siltināšanas materiālam ir vairākas priekšrocības: tas ir ievērojami lētāks nekā minerālvate, viegli montējams (mazs svars). Uz vietas nav stāvējuši arī putu polistirola izejvielu ražotāji. Viņi ir radījuši jaunu materiālu „Neopor”, izmantojot mikroskopiskas grafīta lodītes. Jaunajam materiālam ir par 20% augstākas siltumizolācijas īpašības nekā tradicionālajiem šā veida materiāliem, kas pat ir labākas nekā akmens vatei. Gaisa difūzija materiālā ir salīdzināma ar priedes koksnes difūziju. „Neopor” nesatur fenolu; tam atšķirībā no tradicionālā putu polistirola ir daudz labāks arī skaņu izolējošais efekts.
Izvairīties no apšaubāmas kvalitātes materiāliem
Šobrīd tirdzniecība piedāvā arī cita veida siltināšanas materiālus. Bez minerālvates un putu polistirola, piemēram, var izmantot ekovati, ko gatavo no celulozes materiāliem (dažreiz makulatūras), tomēr par šī materiāla ekoloģisko drošību un siltumtehniskajiem rādītājiem izskan visai pretrunīgi ekspertu viedokļi.
Taču noteikti vajadzētu uzmanīties no apšaubāmas kvalitātes un „brīnumu” sološiem būvmateriāliem. No šādiem viltvāržiem brīdina arī Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrs Atis Kampars kā piemēru šādam līdz galam neizsvērtam iedzīvotāju lēmumam min nupat Rīgas Enerģētikas aģentūras veiktās pārbaudes rezultātus par Ieriķu ielas 44. namā (Rīgā) īstenoto projektu, kur ēku ārsienu siltināšanā pirmo reizi Latvijā tika izmantota jauna metode – ārsienu krāsošana ar siltumu un aukstumu atstarojošu krāsu „TSM Ceramic”. Pētījumi liecina, ka tas ir pilnīgi neefektīvs, nepieņemams paņēmiens, kas iedzīvotājiem radījis ievērojamus zaudējumus. Tādi paši bēdīgi rezultāti esot arī daudzdzīvokļu mājā Liepājā, Piltenes ielā 8, kuras ēku sienu siltināšanai izmantota tāda pati krāsa.
"Protams, pircējs izvēlas materiālu par zemāko cenu, taču pēc tā ieklāšanas bijuši gadījumi, kad radušās visai ievērojamas problēmas."
Uzmanīgiem ir jābūt arī ar Polijā ražoto putu polistirolu, brīdina SIA „Eco Stock” valdes loceklis Andis Gulbis. Tā kvalitāte ir zema, jo vairāki šīs valsts uzņēmumi neievēro ražošanas tehnoloģijas. Protams, pircējs izvēlas materiālu par zemāko cenu, taču pēc tā ieklāšanas bijuši gadījumi, kad radušās visai ievērojamas problēmas – tas sācis drupt. Šajā gadījumā par kvalitātes garantijām ir lieki runāt.
Neuzticēt darbus tuvam radiniekam
Uzreiz jāsaka - šis ir viens no sarežģītākajiem visas mājas siltināšanas procesa jautājumiem, jo tieši būvnieks ir tas, kas praksē īsteno projektētāja ieceres. Lai cik labs būtu tehniskais projekts, tā nemākulīgs izpildījums nedos cerētos rezultātus.
Šobrīd daudzu māju dzīvokļu īpašnieku pilnvarotas personas gatavo dokumentu paketes, lai pretendētu uz valsts un ERAF līdzfinansējumu. Taču jāņem vērā, ka tad, ja dzīvokļu īpašnieki par pilnvaroto personu izvēlas valsts vai pašvaldības uzņēmumu, projektētājs un būvfirma jāizvēlas atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas komersantu, tad visas darbības jāveic saskaņā ar 2008. gada 5. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”. Tie nosaka - ja būvdarbu izmaksas nepārsniedz 120 000 latu, iepirkuma procedūra nav jārīko un līgumu var slēgt ar nesaistītu personu. Taču finansējuma saņēmējs nedrīkst būt ar iespējamo piegādātāju saistīta persona likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Tas nozīmē, lai neveidotos interešu konflikts, mājas renovācijas darbus nedrīkst uzticēt tēvam, brālim vai māsai, vai kādam citam tuvam radiniekam.
Būvniecības laikā atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem obligāti jāpiesaista būvuzraugs un autoruzraugs, kuri kontrolē, vai būvniecības iecere tiek īstenota atbilstoši tehniskajam projektam.
"Finansējuma saņēmējs nedrīkst būt ar iespējamo piegādātāju saistīta persona likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē."
Prakse liecina, ka daudzi privātie pasūtītāji rīko konkursu, lai atrastu pieņemamāko būvfirmu, stāsta v/a „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” (BEMA) departamenta direktors Edvīns Pārups. Tas nozīmē, ka tiek paplašināts pretendentu loks, kas rada iespēju izvēlēties labāko.
Vispirms vajadzētu iepazīties ne tikai ar firmas, bet arī ar konkrēto darba izpildītāju – būvstrādnieku – pieredzi. Šo informāciju iespējams rast BEMA Būvkomersantu reģistrā (www.buvkomersanti.bema.lv), kurā ir iekļauti 7155 būvkomersanti. Tur uzkrātās ziņas sniedz priekšstatu, cik ilgi uzņēmums darbojas Latvijas tirgū, kāds ir tā apgrozījums un veikums. Taču firmas atrašanās šajā reģistrā vēl nav garants tās godprātībai. Izvēloties sadarbības partneri, noteikti vajadzētu painteresēties, ko pēdējos gados uzbūvējuši pretendenti, un arī apskatīt veikumu.
„Savā praksē man ir nācies aplūkot vairākus skaistus ēku fotouzņēmumus būvnieku firmu reklāmas bukletos,” uzsver Edvīns Pārups, „bet, ierodoties šajos objektos, nākas secināt, ka attiecīgā uzņēmuma ieguldījums konkrētajās būvēs ir aprobežojies ar dažu grants kravu piegādi. Taču tajā pašā laikā jāsaka, ka, izvēloties labu un pieredzējušu Latvijas firmu, rezultāts, iespējams, būtu tāds pats. Vēlreiz jāatgādina, ka būvfirmas izvēlei ir ļoti augsta riska pakāpe.”
Te jāteic, ka pret iespējamu negodprātību pastāv arī aizsardzības iespējas. Vispirms, būvniekiem nevajadzētu maksāt avansu (izņemot nelielu summu būvmateriālu iegādei), otrkārt, no šīs firmas noteikti jāpieprasa 10% (no līguma summas) liela bankas garantija.
Kopumā darbības princips ir visai vienkāršs – kad viena ēkas fasāde nosiltināta, par to norēķinās, ieturot aptuveni 10% no tai izlietotās summas. Līdzīgi ar firmu jānorēķinās arī par pārējo sienu siltināšanu vai citiem būvdarbiem. Kad darbi pabeigti, kompānijai apmaiņā pret bankas garantiju samaksā pilnu līgto summu. Ja arī firma pēc būvdarbiem izplēnē, šī garantija kalpos par līdzekļu avotu iespējamā brāķa labošanai.
Jāņem arī vērā, ka pēdējā laikā būvniecības tirgus ir ievērojami mainījies: pasūtītājs kļūst par noteicēju. Ja senāk pasūtītāju bija daudz, bet būvnieks viens, tagad situācija ir diametrāli pretēja. Tas dod iespējas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajam pārstāvim diktēt savus noteikumus.
