Vai pensiju otrais līmenis - atpakaļ Valsts kasē?

Likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ierosinot izskatīt jautājumu par valstiskā līdzekļu pārvaldītāja – Valsts kases - kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja darbības atjaunošanu. Grozījumu nepieciešamības pamatojumā komisija uzsver, ka šādas izmaiņas pozitīvi ietekmēs tos valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, kuri vēlas, lai līdzekļus pārvaldītu valsts finanšu institūcija.

Kādreiz tika pārmesta privileģētība

Likumprojekta izstrādāji skaidro, ka 2001. gadā, kad sāka darboties valsts fondēto pensiju shēma, līdzekļu pārvaldīšanas funkcija bija nodota Valsts kasei, savukārt no 2003. gada 1. janvāra ar šo līdzekļu pārvaldīšanu tika atļauts nodarboties arī privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem.

Toreiz Valsts kases darbība otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanā radījusi divas galvenās problēmas – Valsts kase kā valsts iestāde konkurences apstākļos turpinājusi nodarboties ar funkcijām, kuras pilnā mērā nodrošināja privātie līdzekļu pārvaldītāji, kā arī tā bija priviliģētākā situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki jaunu klientu piesaistē. Tāpēc valdība 2005. gadā nolēma Valsts kases ieguldījumu plāna portfeli nodot privātajiem pārvaldītājiem. 2007. gada 1. novembrī Valsts kase izbeidza savu darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un tās ieguldījumu plāns tika slēgts.

Komisija arī salīdzina, ka Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgums, pirms ar likumu tai tika atņemtas tiesības pārvaldīt šos līdzekļus, bija samērā augsts un pat pārsniedza vidējo svērto ienesīgumu konservatīvajiem plāniem (2004. gadā - 4,45%, 2005. gadā - 4,27%). Turklāt Valsts kases ieguldījumu plāna atskaitījumi par naudas pārvaldīšanu bija viszemākie (2006. gadā Valsts kases ieguldījumu plānam - 0,75%, citiem konservatīvajiem plāniem - no 1,15% līdz 1,46%), norāda likumprojekta izstrādātāji.

Valsts fondēto pensiju līdzekļus līdz šim pārvaldīja deviņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Pārvaldītāji kopā piedāvāja 25 ieguldījumu plānus: deviņus konservatīvos ieguldījumu plānus, četrus sabalansētos un 12 aktīvos plānus.

Fondēto pensiju pārvaldīšanā iesaistās desmitais

Vakar, 5. februārī, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem pievienojās vēl viens - ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība „Nordea Pensions Latvia”, kas esošajiem un potenciālajiem shēmas dalībniekiem piedāvā divus ieguldījumu plānus: „Nordea konservatīvais ieguldījumu plāns” un „Nordea aktīvais ieguldījumu plāns”, informēja VSAA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Edīte Olupe.

IPAS „Nordea Pensions Latvia” ieguldījumu plānu turētājbanka ir AS „Hansabanka”. (“Swedbank” saglabā juridisko nosaukumu AS „Hansabanka“ līdz 2009. gada pavasarim.) Ieguldījumu plāna „Nordea konservatīvais ieguldījumu plāns” maksimālais atlīdzības apmērs par plāna pārvaldi ir 1,40 %, bet „Nordea aktīvais ieguldījumu plāns” maksimālais atlīdzības apmērs – 1,80 procenti.

"Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgums, pirms ar likumu tai tika atņemtas tiesības pārvaldīt šos līdzekļus, bija samērā augsts un pat pārsniedza vidējo svērto ienesīgumu konservatīvajiem plāniem."

Tātad turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvaldīs jau 10 privātie līdzekļu pārvaldītāji: "Hansa Fondi", „SEB Wealth Management ", "Parex Asset Management ”, "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība", "Invalda Asset Management Latvia", „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi””, „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "LKB Krājfondi"”, „DnB NORD Fondi”, "GE Money Asset Management", „Nordea Pensions Latvia”.

VSAA atgādina, ka līdzekļu pārvaldītājus un ieguldījumu plānu var nomainīt uz citu.

2008. gada 31. decembrī valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1 065 600 dalībnieku, no kuriem 614,5 tūkstoši ir obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki un 451 tūkstotis ir izmantojis savas tiesības brīvprātīgi uzsākt dalību pensiju 2. līmenī. Valsts fondēto pensiju shēmas uzkrātais kapitāls 2008. gada 31. decembrī bija 463,6 miljoni latu.

Interneta adresē www.manapensija.lv katru darba dienu tiek publicēta informācija par ieguldījumu plānu neto aktīvu vērtību, dalībnieku skaitu un ienesīgumu dažādos periodos; tajā var iepazīties arī ar detalizētu informāciju par visiem līdzekļu pārvaldītājiem - to ieguldījumu plānu prospektiem, ceturkšņu pārskatiem un ziņojumiem. Interneta adresē www.vsaa.lv tiek publicēta aktuālā statistika par valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem un to skaita izmaiņām dažādos pensiju plānos, kā arī pārskati par valsts fondēto pensiju shēmas darbību.

Likumu groza devīto reizi

Valsts fondēto pensiju likums tika pieņemts 2000. gada 17. februārī un ir spēkā no 2001. gada 1. jūlija. Likums ir grozīts astoņas reizes, šī ir devītā.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri labprātīgi varēja pievienoties 2. pensiju līmenim, kā arī jaunākai paaudzei, kas saskaņā ar likumu tajos tika iekļauta obligāti, otrā pensiju līmeņa situācija nav iepriecinoša, vairums ieguldījumu plānu strādā bez ienesīguma un ar zaudējumiem.

Likumprojekta anotācijā, kurā parasti ir arī jautājums par konsultācijām, sagatavojot likumprojektu, norādīts, ka tās notikušas ar Labklājības ministrijas speciālistiem. Banku pārstāvji, kam tādā veidā var tikt atņemta nauda, jau ir paguvuši paust savu negatīvo nostāju. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons laikrakstam “Telegraf” paziņojis, ka pasaulē nav nevienas zemes, kurā ar pensiju fondu pārvaldīšanu nodarbotos valsts.

Likumprojekta Pārejas noteikumos paredzēts, ka “Valsts kase fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, hipotekārajās ķīlu zīmēs, noguldījumu sertifikātos un termiņnoguldījumos bankās, ievērojot šā likuma 12. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, un tikai tādā valūtā, kādā tiek veiktas fondētās pensijas kapitāla izmaksas”.

Likuma 12. panta “Fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi” otrajā daļā noteikta virkne liegumu potenciālās pensiju naudas ieguldīšanai, piemēram, ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem; ieguldījumi riska kapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem; ieguldījumu kopsumma ieguldījumu fondos, kuru pārvaldošajai sabiedrībai nav pienākuma pēc ieguldītāja pieprasījuma atpirkt ieguldījumu fonda daļas vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un citi liegumi.

Saeimas Prezidijs pirmdien, 2. februārī, ierosināja Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1086/Lp9) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu sadalījums pa ieguldījumu plāniem

Avots: VSAA informācija no* www.manapensija.lv