Atkritumi izmaksās vairāk

Vides ministrijas (VidM) Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere teic, ka normatīvajos aktos nav definēts jēdziens „videi draudzīgs iepakojums”, bet par tādu uzskata iepakojumu, kurš ir videi pēc iespējas draudzīgāks visā savā aprites ciklā, tajā skaitā:

• iepakojums, kura sastāvdaļas pilnībā vai daļēji izgatavotas no atjaunojamām vai otrreizējām izejvielām,
• iepakojums, kuru var lietot iespējami vairāk reižu,
• iepakojums, kuru pēc tā izmantošanas un savu funkciju darbības beigām iespējami vieglāk pārstrādāt, vai tas noteiktos apstākļos sadalās.

Par videi draudzīgu var uzskatīt, piemēram, iepakojumu no bioplastmasas, papīra, kartona, koka un dabiskām šķiedrām. Salīdzinot ar cita veida iepakojumu, atbalstāma būtu oksi-sadalāmās plastmasas lietošana.

Dabas resursu nodoklis (DRN) ir viens no instrumentiem, kurš veicina videi draudzīgu iepakojamā materiāla lietošanu. To paredz arī VidM sagatavotie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

Latvijā ir pieejama informācija par apsaimniekoto - patērēto un izlietoto iepakojumu šādiem materiālu veidiem: stiklam, plastmasai, metālam, papīram, kartonam un kokam. Savukārt kompozītmateriāls tiek pieskaitīts tam veidam, kas pēc svara tajā ir vairāk.

Gaidāmie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Likumprojekts par grozījumiem Dabas resursu nodokļu likumā, salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo, paredz:

• papildināt likumu ar oksi-sadālāmās plastmasas definīciju;
• precizēt darbības, kādas veicamas VidM un tās padotībā esošai iestādei, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgi un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar VidM padotībā esošu iestādi ietvertās saistības;
• precizēt darbības, kādas veicamas VidM un tās padotībā esošai iestādei, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis VidM padotībā esošā iestādē Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārskatu;
• precizēt, kā aprēķināms un maksājams nodoklis, ja nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kas tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek realizētas ārpus Latvijas teritorijas, var dokumentāri pamatot attiecīgo preču izvešanu;
• paaugstināt un grozīt nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu no 2009. gada;
• paaugstināt un grozīt nodokļa likmes par dažām videi kaitīgo preču grupām 2009. gadā;
• samazināt un grozīt nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas 2009. gadā.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu praksē konstatētās problēmas tajās darbībās, kādas veicamas VidM un tās padotībā esošai iestādei, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgi un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar VidM padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Tāpat tas attiecas uz darbībām, kādas veicamas VidM un tās padotībā esošai iestādei, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis VidM padotībā esošā iestādē Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārskatu.

"Normatīvajos aktos nav definēts jēdziens „videi draudzīgs iepakojums”, bet par tādu uzskata iepakojumu, kurš iespējami draudzīgāks visā aprites ciklā."

Nodokļa likmju samazinājums par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no kartona, papīra, dabiskām šķiedrām, bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas izstrādāts, lai turpinātu veicināt videi draudzīgāku iepakojumu izmantošanu. Kā parādīja 2008. gada sākumā ieviestās samazinātās DRN (dabas resursu nodokļa) likmes par bioplastmasu, šāda pieeja strauji paaugstinājusi plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, tomēr, lai sasniegtu maksimālu efektu, nodokļa likmes šiem izstrādājumiem nepieciešams vēlreiz mainīt.

To paaugstināšana par sadzīves atkritumu apglabāšanu un par dažām videi kaitīgo preču grupām izstrādāta, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, atsevišķu videi kaitīgu preču atkritumu pārstādi, reģenerāciju un atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu. Kā rāda pieredze, ekonomisko instrumentu pielietošana vides aizsardzībā ir efektīva un sasniedz mērķi, ja šie instrumenti ir adekvāti, tas ir – pietiekami iedarbīgi un vienlaikus stimulējoši.

Ar likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un tā anotāciju var iepazīties Ministru kabineta un VidM mājaslapā internetā (www.mk.gov.lv un www.vidm.gov.lv).

Izmaiņas DRN likmēs

Spēkā esošās DRN likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu norādītas Dabas resursu nodokļa likuma 3. pielikumā, savukārt nodokļa likmes par videi kaitīgo preču grupām noteiktas tā paša likuma 6. pielikumā.

Nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm no 2007. gada 1. janvāra

Nodokļa likmi par sadzīves atkritumu apglabāšanu paredzēts pakāpeniski paaugstināt no Ls 0,75 par tonnu līdz Ls 2,50 par tonnu no 2009. gada 1. jūlija, Ls 5,00 par tonnu no 2010. gada 1. janvāra un Ls 7,50 par tonnu no 2011. gada 1. jūlija.

Nodokļa likmi par atsevišķām videi kaitīgu preču grupām paredzēts paaugstināt vidēji par 50%, jo patlaban likme nav pietiekami stimulējoša šo preču atkritumu savākšanai un reģenerācijai:

Nodokļa likmes videi kaitīgām precēm no 2009. gada 1. janvāra

Nolietotu transportlīdzekļu, videi kaitīgo preču atkritumu un iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu darbības programmu izpildi kontrolē VidM padotībā esošas iestādes – Valsts vides dienests un LVAFA (Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija).

Ja noteikto režīmu neievēro

Ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs šo sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgi un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar LVAFA ietvertās saistības, saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 31. panta trešo daļu Vides ministrija 10 dienu laikā pēc līgumsaistību neievērošanas konstatēšanas pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstveidā par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lēmumā norādot aprēķināto nodokļa summu. VidM lēmumā norāda pilnu iekasējamo summu, ko veido nesamaksātais nodoklis trīskāršā apmērā par daudzumu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā, un samaksas termiņu, pēc kura VID ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīdus kārtībā.

"Atkritumu šķirošana Latvijā notiek, tomēr ne visur."

Nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju pārskatu sniegšanas termiņus, ja nodokļa maksātājs saņēmis un piemēro atbrīvojumu no DRN, nosaka šādi normatīvie dokumenti:

• par nolietotajiem transportlīdzekļiem – Ministru kabineta (MK) 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 450 „Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”;
• par iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda traukiem un piederumiem – MK 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 446 „Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”;
• par videi kaitīgo preču atkritumu – MK 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 489 „Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”.

Pārskati jāiesniedz LVAFA divas reizes gadā: līdz 20. februārim un 20. augustam. Apsaimniekotājiem katru gadu līdz 1. maijam jāiesniedz fonda administrācijā auditēts pārskats par iepriekšējo gadu.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” neparedz veikt izmaiņas likumā noteikto pārskatu iesniegšanas kārtībā.

Joprojām nesakārtotā atkritumu šķirošana

Uz atkritumu konteineriem redzams: „Papīram”, „Stiklam”, „PET pudelēm” u. tml. Presē dažkārt rakstīts, ka konteineru sašķiroto saturu mēdz sabērt, sajaucot kopā vienā auto tvertnē. Te uzreiz jāatzīmē, ka sašķiroto atkritumu sajukšana tiešām varētu notikt šādos gadījumos:

• ja atsevišķu veidu izlietotā iepakojuma (stikla, papīra, PET pudeļu) konteineros samests liels daudzums nešķirotu sadzīves atkritumu, kas padara izlietoto iepakojumu par nederīgu otrreizēju izejvielu. Tāpēc atkritumu savācējmašīnā tiek savākts kopā gan šī konkrētā konteinera saturs, gan pārējos konteineros esošais sadzīves atkritumu daudzums;
• atkritumu savācējmašīnā ir pieļaujams kopā sabērt un pārvadāt iepakojumu no atšķirīgiem izejmateriāliem (piemēram, no plastmasas un papīra), kas savākti dalīto atkritumu konteineros, ja šie materiāli nebojā cits citu un šāds pārvadājums ir ekonomiski pamatots. Tas pieļaujams tāpēc, ka atkritumi, lai nodrošinātu savākto otrreizējo izejmateriālu maksimāli augstāku kvalitāti, pēc savākšanas tiek šķiroti šķirošanas līnijās pa veidiem un krāsām (piemēram, PET pudeles tiek šķirotas atsevišķi baltās, zaļās un brūnās), kas nav jādara pašiem iedzīvotājiem.

Atkritumu šķirošana Latvijā notiek, tomēr ne visur. Īpaši tas attiecas uz Rīgas aglomerāciju, kur šķirošana notiek visvājāk, jo visi iedzīvotāji nav nodrošināti ar šāda veida pakalpojumu – nav uzstādīti atbilstoši atkritumu konteineri.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” tās ir atbildīgas par komunālo pakalpojumu, tajā skaitā arī atkritumu savākšanas nodrošināšanu. Atkritumu šķirošanu paredz Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam un reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 2008. gada 13. marta grozījumiem vietējai pašvaldībai jāorganizē atkritumu dalīta vākšana savā administratīvajā teritorijā.

Pašvaldība ir tā, kas izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā un līgumā ar šo komersantu nosaka prasības atkritumu apsaimniekošanai savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir jāizdod noteikumi, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, noteic prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, tajā skaitā arī atkritumu dalītai vākšanai. Diemžēl visas pašvaldības to vēl joprojām nav izdarījušas.