Vairāk nekā 100 lappušu biezais dokuments, kurš slēgtā valdības sēdē jau tika skatīts janvāra beigās, šoreiz atklātajā daļā diskusijas neizraisīja un lielā vienprātībā tika apstiprināts. Vienlaikus premjers gan ministriem atgādināja, ka jau tuvākajā laikā sagaida informāciju par iepriekš valdības pirmo 100 dienu darbības programmā noteikto šomēnes veicamo darbu izpildi, apliecinot, ka visos dokumentos ietverto darbu izpilde tiks rūpīgi uzraudzīta. Pieņemot valdības rīcības plānu, noteikts, ka visām institūcijām reizi ceturksnī - attiecīgi līdz 15.aprīlim,15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim - elektroniski būs jāiesniedz Valsts kancelejā ceturkšņa pārskats par valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi.
Tikai reāli paveicamas lietas
Darbs pie valdības rīcības plāna tika uzsākts gandrīz uzreiz pēc Godmaņa valdības apstiprināšanas, sarunās iesaistot arī uzņēmēju pārstāvošo organizāciju pārstāvjus.
Vērtējot apjomīgo dokumentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzsvēra, ka konceptuāli šis dokuments ir atbalstāms un tajā iekļautas daudzas pozitīvas darāmās lietas, kuras nu valdībai būs jācenšas īstenot. Tomēr, raugoties tieši no uzņēmējdarbības viedokļa, dokumentā tomēr bijis nepieciešams iekļaut skaidrākus akcentus un fokusus uz to, ko mēs ar šiem darbiem gribam sasniegt. Tāpat, ņemot vērā esošo situāciju, Egle norādīja, kādas tieši makroekonomisko rādītāju izmaiņas mēs vēlamies sasniegt.
Savukārt Godmanis iepriekš uzsvēris, ka valdības rīcības plāna izstrādes gaitā viņš brīdinājis, lai ministrijas savos solījumos nav pārāk nereālas un dokumentā iekļauj patiešām izdarāmas lietas. Visi veicamie darbi esot sadalīti arī reālā laika grafikā, lai neizveidotos situācija, ka lielākās daļas no veicamajiem uzdevumiem izpildes termiņš būtu šā gada beigas.
Pieņemtajā rīcības plānā valdība nosaka virkni pasākumu, piemēram, veicamos darbus un normatīvo aktu izstrādi izglītības un veselības aprūpes sistēmu pilnveidošanai. Tāpat noteikti darbi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, iespējamām nodokļu politikas izmaiņām un pasākumiem inflācijas samazināšanai. Kā prioritāri virzieni uzsvērti arī administratīvi teritoriālās reformas veiksmīga īstenošana, aizsardzības sistēmas pilnveidošana, kā arī visas iekšlietu sistēmas darbības veiksmīga īstenošana globālā jeb Šengenas mērogā.
Kā uzsvēris premjers, rīcības programmā tiek mēģināts maksimāli koncentrēti paskaidrot valdības veicamos uzdevumus un izvirzītos mērķus. Jebkurai dokumentā iekļautajai koncepcijai, pētījumam vai analīzei blakus tiek nostādīts konkrēts pamatojums un mērķis.
Neesot skaidri galvenie mērķi
Tomēr, pēc Egles domām, valdības rīcības plānā nav īsti izdevies integrēt jau iepriekš pieņemtos, 100 dienu programmā noteiktos uzdevumus. Viņa uzsver, ka šo dokumentu arī vajadzējis mēģināt veidot ar lielāku ievirzi uz nākotni, iekļaujot tajā ilgtermiņa uzstādījumus. Dokumentā ir aptvertas visas tēmas, tomēr nav skaidri galvenie mērķi un makroekonomiskie rādītāji, kurus valdība vēlas sasniegt. Daudz skaidrāk būtu bijis nepieciešams tomēr iezīmēt kādas konkrētas prioritātes, norādīja LDDK vadītāja.
Pēc viņas domām, sociālajā jomā būtu nepieciešami papildus pasākumi, kas padarītu elastīgāku darba tirgu un veicinātu cilvēku iesaistīšanos tajā - gan ar konkrētiem nodokļu atvieglojumiem, gan, piemēram, ar bērnudārzu attīstību, kas veicinātu daudz aktīvāku vecāku iesaistīšanos darba tirgū. Bērnudārzu attīstību būtu iespējams vecināt arī ar publiskās un privātās partnerības principu ieviešanu.
Pēc Egles domām, joprojām trūkstot savstarpējās sadarbības un koordinācijas starp ministrijām. Savukārt rīcības plānā iekļautajos izglītības jautājumos liels uzsvars likts uz auditiem, tomēr vairāk būtu nepieciešams veicināt likumdošanas izmaiņas, piemēram, ar augstāko izglītību saistītajā likumdošanā, paredzot konkrētus finansēšanas principus un sistēmas piesaisti konkrētam darbaspēka pieprasījumam.
Egle arī norādīja, ka būtu nepieciešams skaidri apspriestdarbinieku iespējamos finanšu līdzdalības gadījumus uzņēmumos, saņemot akcijas vai piedaloties peļņas sadalē, kas arī varētu veicināt darbinieku lojalitāti un mazināt darbaspēka migrāciju. Pēc viņas domām, kritiski esot jāvērtē arī ideju par gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, jo šāds nosacījums neveicinās uzkrājumu veidošanos, kas augstās inflācijas apstākļos būtu svarīgs nosacījums.
Valdības rīcības plānā katrai ministrijai noteikts plašs veicamo darbu un pasākumu saraksts, kas īstenojams laika termiņā līdz šā gada beigām.
Ekonomikas ministrijai
uzdots uz Tautsaimniecības padomes bāzes (iesaistot LDDK, LRTK) izveidotas komisijas ietvaros, izvērtēt nozaru attīstības perspektīvas un nodokļu sistēmas izmaiņas un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu.
Veikt ienākšanas barjeru un konkurences līmeņa analīzi nozarēs, kuras nodrošina preces un pakalpojumus iekšzemē (neskaitot eksportu) un kurās ir salīdzinoši augsts koncentrācijas līmenis. Līdz gada beigām sagatavot informatīvo ziņojumu par Latvijas energoapgādes komersanta AS "Latvenergo" līdzdalību Ignalīnas atomelektrostacijas projektā. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumu projektu likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", lai ieviestu Koncepciju par efektīvu un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi.
Izglītības un zinātnes ministrijai
būs jāizstrādā priekšlikumus izglītības iestāžu tīkla attīstībai. Jāiesniedz priekšlikumus paaugstināt pirmsskolas iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, kā arī jāizstrādā Profesionālās izglītības likumprojekts.
Finanšu ministrijai
būs jāizstrādā likumprojekts "Par ilgtermiņa stabilizācijas rezervi". Ilgtermiņa stabilizācijas rezervi varēs izmantot šādiem mērķiem: samazināt vispārējos ekonomiskos riskus; nodrošināt trūkstošo finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām; izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi; nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā. Ministrijai uzdots sagatavot un reizi ceturksnī iesniegt valdībā ziņojumu par ES fondu 2004.-2006.gada plānošanas perioda progresu un struktūrfondu atmaksu pieprasījumu plāna izpildi. Tāpat sagatavot un reizi ceturksnī iesniegt valdībā ziņojumu par ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda uzsākšanas progresa uzraudzību un kontroli. Uzdots izstrādāt Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2009.-2011.gadam, virzoties uz visu Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā, vienlaikus saglabājot valsts budžeta finansiālo pārpalikumu, sagatavot divus ziņojumus. Tāpat ministrijai būs jāizstrādā Pievienotās vērtības nodokļa likumu jaunā redakcijā
Labklājības ministrijai
uzdots izstrādāt un iesniegt priekšlikumus, kā noteikt piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra un apdrošināšanas stāža, kā arī pakļaut indeksācijai visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra. Tāpat izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu, lai personām ar invaliditāti, kurām konstatēta dziļā funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe, sākot ar 2009.gadu, būtu tiesības pašvaldībās saņemt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem finansētus asistenta pakalpojumus
Ārlietu ministrijai
uzdots pilnveidot Latvijas pozīciju par ES budžeta pārskatīšanu atkarībā no diskusiju gaitas ES. Divpusējās sarunās un daudzpusējos formātos ministrijas kompetences ietvaros būs jācenšas sekmēt konstruktīvu sadarbību Ignalinas AES projektā, atbilstoši Latvijas interesēm.
Veselības ministrijai
uzdots veikt ģimenes ārsta prakses samaksas modeļa grozījumus, izvērtējot iespēju pārskatīt kapitācijas naudas lielumu un fiksēto piemaksu apjomu, tādejādi vienkāršojot primārās veselības aprūpes apmaksas modeli, nodrošinot naudas plūsmas caurskatāmību, palielinot finanšu apjomu, kas ģimenes ārstam tiek novirzīts pamatojoties uz veiktajām darba aktivitātēm. Ministrijai arī uzdots pārskatīt esošā dežūrārstu dienesta darbību un izstrādāt priekšlikumus dežūrārstu dienesta attīstībai.
Ministrijai būs jāveic analīze par ģimenes ārstu prakšu sadarbību ar feldšerpunktiem - ārstu palīgu prakses vietām. Šajā pasākumā iegūtā informācija tiks izmantota, lai noteiktu nepieciešamību novirzīt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras finanšu līdzekļus ģimnes ārstu jaunajām prakses vietām. Tāpat uzdots veikt analīzi par gaidīšanas laiku pie tiešās pieejamības speciālistiem, kā rezultātā tiks izstrādāti priekšlikumi grozījumiem finanšu noteikumos, lai noteiktu maksimālo gaidīšanas rindu pie tiešās pieejamības speciālistiem. Ministrijai būs jāprecizē pacientu hospitalizācijas plāns līgumos starp Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un ārstniecības iestādēm, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nodrošinot pacientu plūsmu uz tuvāko daudzprofila lokālo vai reģionālo neatliekamās palīdzības slimnīcu, ņemot vērā slimnīcās esošo nodaļu specializāciju un resursus.
Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijai
uzdots izstrādāt normatīvos aktus, kas nepieciešami pašvaldību darbībai pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, piemēram, izstrādāt likumprojektu rajona pašvaldību reorganizācijai, kā arī teritorijas plānošanas sistēmas attīstības koncepciju, lai sagatavotu priekšlikumus plānošanas sistēmas darbībai pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas un novadu izveides.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam
valdības rīcības plānā noteikts izstrādāt koncepciju par politisko partiju finansēšanu, lai uzlabotu partiju finansēšanas sistēmu Latvijā. Koncepcijas mērķis ir izvērtēt politisko partiju nepieciešamību finansēšanai no valsts budžeta, kā arī paredzēt "trešo personu" statusu un darbības tiesisko regulējumu. Tāpat uzdots izstrādāt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā, kā arī izstrādāt pamatnostādnes "Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijai 2009. - 2013.gadam".
Tieslietu ministrijai
uzdots iesniegt izskatīšanai valdībā tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes, lai noteiktu ilgtermiņa mērķus un vadlīnijas tiesu sistēmas attīstībā, kā arī veikt pētījumu par advokatūras lomu juridiskās palīdzības sniegšanā un tās funkcijām - par pastāvošām problēmām un risinājumiem, lai nodrošinātu esošajai situācijai atbilstošu konceptuālu risinājumu izstrādi advokatūras lomas un funkciju attīstībai, un izstrādātu jaunu Advokatūras likumu.
Īpašo uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās
noteikts izstrādāt normatīvo aktu projektus koncepcijas "Par elektronisko vēlēšanu sistēmas" ieviešanā un iesniegt Ministru kabinetā, kā arī pabeigt e-paraksta viedkaršu sadales procedūru valsts iepirkuma ietvaros.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijai
noteikts organizēt informatīvo kampaņu par jauniešu brīvprātīgā darba, neformālās izglītības, lietderīga brīvā laika pavadīšanas un līdzdalības iespējām, kā arī izstrādāt ar uzdevuma izpildi saistīto normatīvo aktu projektus, lai ierosinātu to bērnu, kuriem pienākas valsts garantētie uzturlīdzekļu maksājumi, vecuma paaugstināšanu.
Satiksmes ministrijai
rīcības plānā noteikts uzsākt izpēti par dzelzceļa pievedceļu savienojumiem ar ostu un lidostu ES Kohēzijas fonda projekta "Tehniskā palīdzība transporta sektorā" ietvaros. Izstrādāt programmu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam, paredzot finansējumu no akcīzes nodokļa palielinājuma sākot ar 2009.gadu un turpmākajiem gadiem, kā arī uzsākt iepriekšēju zpēti par sliežu ceļu izbūvi uz Daugavas kreisā krasta ostas termināļiem un pilsētas centra savienojumam ar Rīgas lidostu. Ministrijai arī uzdots veikt darbus, lai tiktu pagarināts dzelzceļa maršruts Rīga-Lugaži līdz Valgai. Tāpat jāizstrādā rīcības plāns tranzīta konteinerizācijai un jāuzsāk tā īstenošana, kā arī jāizveido "Pasta banka", lai optimizētu VAS „Latvijas Pasts” pasta nodaļu tīkla uzturēšanu.
Kultūras ministrijai
uzdots īstenot Nacionālās digitālās bibliotēkas projektu, t.sk. ieviest digitālās bibliotēkas Letonika pārvaldes sistēmu, izveidot darba grupu un koordinācijas padomi vienotas, ar Eiropas Digitālo bibliotēku savietojamas informācijas tehnoloģiju vides izveidei. Sniegt atbalstu publisko bibliotēku krājumu veidošanai un lasīšanas popularizēšanai. Atjaunot Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mediju mācību programmai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi un atbilstoši jaunajām tehnoloģijām aktualizēt studiju programmu saturu, kā arī konkursa kārtībā atbalstīt vismaz vienas filmas uzņemšanu, kas skaidro vēstures jautājumus.
Zemkopības ministrijai
uzdots pilnveidot uguns novērošanas torņu sistēmu meža ugunsgrēku atklāšanā, attīstot attālinātās novērošanas sistēmu, kā arī izstrādāt privātās mežsaimniecības atbalsta pamatnostādnes.
Iekšlietu ministrijai
būs jāapzina esošā situācija un jāizstrādā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai paplašinātu policijas darbinieku tiesības piedalīties satiksmes drošības jautājumu koordinēšanā saistībā ar ceļu izbūvi, rekonstrukciju un uzturēšanu. Tāpat, veicot ceļu satiksmes uzraudzību, pastiprināti kontrolēt atļauto braukšanas ātrumu, agresīvo vadīšanu, transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu iespaidā, drošības jostu lietošanu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku kontroli un izglītošanu. Tāpat uzdots Valsts policijas vidējā termiņa darbības stratēģijas izstrādes ietvaros izanalizēt Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību personāla darba slodzi, lai nodrošinātu amata vienību racionālu izmantošanu un kopumā Valsts policijas turpmākās strukturālās uzbūves modeļa pamatotību.
Aizsardzības ministrijai
rīcības plānā uzdots paaugstināt karavīru sociālo un materiālo labklājības līmeni - uzsākt pastāvīga rehabilitācijas centra izveidošanu profesionālā dienesta un atvaļināto karavīru, kā arī pretošanās kustības dalībnieku vajadzībām saskaņā ar MK apstiprināto koncepciju. Tāpat paaugstināt profesionālā dienesta karavīru atalgojumu, piemaksas un kompensācijas apmērus, motivējot karavīrus ilgtermiņa dienesta attiecībām, lai nodrošinātu NBS uzdevumu un starptautisko saistību izpildi.
