Lai gan deputāti ir ar mieru atzīst, ka trešās personas priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksas nav uzskatāmas par dāvinājumu vai ziedojumu, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē paliek neskaidrs, kas vispār uzskatāma par trešo personu, otrdien notikušajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē skatīto jautājumu komentē sabiedriskās politikas centra pētniece Iveta Kažoka.
„Nav skaidrs, kā tiks nodalīta leģitīma, ar partijām nesaistīta viedokļa paušana no partiju centieniem pārsniegt priekšvēlēšanu tēriņu griestus,” skaidro priekšvēlēšanu aģitācijas problēmu analītiķe. Deputāti jautājuma par tā sauktās trešās personas definējumu izskatīšanu atlikuši uz vēlāku laiku.
Vienotu likumu tik drīz nesola
Pašlaik otrajam lasījumam Saeimā tiek gatavoti trīs likumi – par politisko partiju finansēšanu un aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču būtu nepieciešams viens visu partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomu reglamentējošs likums, skaidro I.Kažoka. Proti, pašlaik šie likumi, kas uzskatāmi par novecojušiem un politizētiem, nespēj risināt problēmas, kas saistītas gan ar trešo personu aģitāciju, gan plašsaziņas līdzekļu lomu priekšvēlēšanu periodā, gan reklāmas jautājumiem. „Pagājušā Saeima gan mocījās ar jaunu aģitācijas likumprojektu, taču politiskās gribas trūkuma dēļ tas tā arī netika pieņemts,” uzskata I.Kažoka. „Tā vietā politiķi labāk izvēlas nodarboties ar atsevišķiem aspektiem, nevis ķerties pie visu problemātisko jautājumu kopējas risināšanas. Knibinās pie viena likumdošanas cauruma, kad jau redzami nākamie.” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis Māris Kučinskis (TP) gan tam nepiekrīt – vienota likuma izstrādāšana prasītu ilgu laiku un to nebūtu iespējams sagatavot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009.gada martā. Parlamentārieši likuma izstrādi deleģējuši Ministru kabinetam. Ja jaunu politisko partiju finansēšanas un aģitācijas likumu pieņemtu 9.Saeima, korekti būtu, ja tas sāktu darboties uz 11.Saeimas vēlēšanām, skaidro M.Kunčinskis.
Kā uzskata I.Kažoka, galvenie iemesli, kāpēc deputāti kavējas ar būtisku un efektīvu likumdošanas uzlabošanu partiju finansēšanas un aģitācijas jomā, ir tādi politiķiem pašlaik neērti jautājumi kā jau minētais trešo personu definējums, apšaubāmu socioloģisko pētījumu parādīšanās pirms vēlēšanām, aktivitātes, kas uzskatāmas par reklāmu tās aizlieguma periodā, jautājums, kā taisnīgi sadalīt bezmaksas aģitācijas raidlaiku, kā rīkoties gadījumā, ja plašsaziņas līdzekļi kādu politisko partiju reklāmai piemēro nesaprotami lielas atlaides.
Pārskata tēriņu ierobežojumus
Saeimas komisija pirms otrā lasījuma nolēmusi neatbalstīt vispārēju priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumu noteikšanu. Tēriņu ierobežojumi, kā skaidro M.Kučinskis, tiks saglabāti tādās jomās kā reklāma, ieskaitot reklāmu internetā, pasta pakalpojumiem un labdarībai, kas saistīta ar priekšvēlēšanu aktivitātēm. Taču izdevumu griesti tiks atcelti attiecībā uz reklāmas sagatavošanu, plānošanu, īres maksu telpām, kurās rīko tikšanos ar vēlētājiem, partiju avīzēm, bukletiem un citiem drukātajiem uzdevumiem. Lai gan reklāmas tēriņiem tiks uzlikti ierobežojumi, pārējās priekšvēlēšanu aģitācijas jomās partijas varēs tērēt neierobežotus līdzekļus, tādējādi saglabājot atkarību no sponsoriem, uzskata I.Kažoka.
Nākamotrdien, kā informē M.Kučinskis, Saeimas komisija izskatīs jautājumu par priekšvēlēšanu izdevumu apmēru. Izmaiņas partiju priekšvēlēšanu aktivitātes reglamentējošajos likumos otrajā lasījumā varētu tikt pieņemtas līdz Lieldienām.
