Ekonomikas ministrija (EM) savā ikgadējā pētījumā “Latvijas darba tirgus attīstības tendences un nākotnes izaicinājumi” secinājusi, ka darba algas pieaug straujāk nekā produktivitāte, bet tieši šis aspekts ir svarīgs ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei. Līdz ar to liela vērība būtu jāpievērš pieaugušo mūžizglītībai un kompetenču pieejai darbaspēkam, kā arī uzņēmēju produktivitātes celšanai. Resursi darbaspēka papildinājumam būtu reemigrācija, kā arī reģionālā mobilitāte.
Darba tirgus prognozes EM izstrādā kopš 2008. gada, lai izglītības politikas veidotājiem palīdzētu saprast, kam būtu pievēršama lielāka uzmanība, lai darba tirgus kļūtu labāk balansēts, preses konferencē skaidroja EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Ekonomika un algas strauji aug
“Visa Eiropa un arī Latvija noveco. Dalība ES kopējā tirgū nav nākusi mums par labu – pēdējās dekādes laikā esam zaudējuši gandrīz 15% darbaspēka, lai gan situācija sāk uzlaboties,” situāciju darba tirgū ieskicēja Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Latvijā jau otro gadu ir strauja ekonomiskā izaugsme, līdz ar to ļoti strauji aug arī darba samaksa.”
Pēc četru gadu vājas iekšzemes kopprodukta izaugsmes (ap 2%) pērn ekonomikas izaugsme sasniedza 4,5%. Arī šogad tā tiek prognozēta 4,2% robežās. Līdz ar to aug nodarbināto skaits, strauji sarūk bezdarba līmenis, kas šogad varētu būt 8%, bet 2025. gadā – jau 5,8%. Pieaug vakanču skaits, kas šogad ir ap 20 000. Pērn darba tirgū bija nodarbināti 895 000 iedzīvotāju, kas ir sestais augstākais ekonomiskās aktivitātes rādītājs ES.
Līdz ar ekonomikas kāpumu būtiski pieaug darba alga gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. J. Salmiņš prognozēja, ka jau šogad vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu, salīdzinot ar 2016. gadu, auga par 7,9% un sasniedza 926 eiro. Kopumā algas aug visās nozarēs jau pēdējos septiņus gadus, un šādu tendenci EM sagaida arī nākotnē.
Darba roku trūkums kļūs izteiktāks
Septiņu gadu laikā kopš 2010. gada darbvietu skaits audzis privātajā sektorā, bet valsts pārvaldē tas palicis nemainīgs. Visvairāk darbvietu ir tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un izglītībā.
Situāciju darba tirgū būtiski ietekmē reģionālās disproporcijas – visvairāk vakanču ir Rīgā un galvaspilsētas reģionos. Darbaspēka trūkumu ietekmē gan nepietiekamais kvalificētu speciālistu skaits, gan zemās algas, un tuvāko gadu laikā darba roku trūkums kļūs vēl izteiktāks.
Visa Eiropa un arī Latvija noveco. Dalība ES kopējā tirgū nav nākusi mums par labu – pēdējās dekādes laikā esam zaudējuši gandrīz 15% darbaspēka, lai gan situācija sāk uzlaboties.
Līdz 2025. gadam vislielākais pieprasījums tiek prognozēts pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem. Pārāk maz jauniešu studē ražošanas tehnoloģijas, matemātiku. Turklāt augstākajās mācību iestādēs ir ļoti liels studentu atbirums: dabaszinātnēs, matemātikā un IT tas ir 28%, bet inženierzinātnēs (ražošana un būvniecība) – 27% no studējošo skaita. “Tas nozīmē, ka izglītības kvalitāte nenodrošina to, ka jaunieši spēj kvalificēties noteiktām prasībām. Esam diezgan kritiski pret to, ko māca skolās,” piebilda A. Ašeradens.
Saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai augstākās izglītības jomā, humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits 2025. gadā pārsniegs pieprasījumu.
Liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars
EM prognozē arī iztrūkumu pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību, pēc kvalificētiem strādniekiem. Turklāt pašreizējais profesionālās izglītības piedāvājums nodrošina tikai pusi no darba tirgū pieprasītā. 37% jauniešu profesionālās izglītības iestādēs uzsāktās apmācības izvēlētajā profesijā nepabeidz.
Liela problēma ir jauniešu īpatsvars, kas darba tirgū nonāk bez konkrētas specialitātes un prasmēm: divas piektdaļas no viņiem ir ar vispārējo izglītību un pamatizglītību.
Darba tirgus problēma ir arī liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Pašlaik vairāk nekā 85 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība. Turklāt nav arī paredzams, ka tuvākajā nākotnē šo cilvēku īpatsvars varētu samazināties.
Jāpievērš uzmanība mūžizglītībai
“Dzīvojam tik dinamiskā laikā, ka noteikti nepietiek ar vienu specialitāti darba mūžā,” akcentēja J. Salmiņš, norādot, ka mūžizglītībai tuvākajos gados tiks atvēlēti vairāk nekā 150 miljoni eiro valsts un ES struktūrfondu naudas. Diemžēl pašreizējais pieaugošo izglītības piedāvājums nesasniedz mērķa grupu – tikai 8% uzņēmēju darba roku trūkumu risina sadarbībā ar izglītības iestādēm. Turklāt sabiedrībā ir maza interese par tālāku izglītošanos, kā arī izglītības iestāžu piedāvājums un kvalitāte ir samērā neskaidra, secinājusi EM.
Ja Latvijā 2016. gadā mūžizglītībā iesaistījās tikai 7,3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, tad, piemēram, Dānijā tie ir 31,3%, Zviedrijā – 29,4%, Igaunijā – 12,4%, bet Lietuvā – 5,8% gadā.
“Mūžizglītība Skandināvijā ir modelis, uz kuru mums būtu jāvirzās,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
Darba automatizācijas tendences
Līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 000, salīdzinot ar 2017. gadu, ko pamatā veidos pieaugums četrās nozarēs – komercpakalpojumos, būvniecībā, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.
Savukārt pēc 2025. gada darbvietu skaits varētu pat nedaudz sarukt. Ņemot vērā dažādu darbu automatizācijas tendences, lielākais darbvietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamo darbību īpatsvaru. Prognozējams, ka darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb vairāk nekā 40 000 darbvietu.
Zema produktivitāte
EM prezentācijā uzsvēra, ka turpina pieaugt plaisa starp uzņēmumu produktivitāti un darbaspēka izmaksām. Tikai dažas nozares – kokapstrāde, lauksaimniecība un mežsaimniecība, nemetālisko minerālu ražošana, transports un uzglabāšana – procentuāli tuvojas nozares vidējam rādītājam ES. Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk, nekā iegūt priekšrocības produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību.
Vairāk par produktivitāti LV portāls jau rakstīja publikācijā “Zemā uzņēmumu produktivitāte radīs draudus attīstībai nākotnē”.
Migrācijas saldo var kļūt pozitīvs
EM prognozē, ka pēc pieciem sešiem gadiem vidējā mēneša darba alga Latvijā var sasniegt emigrācijas mērķa valstu minimālo algu. Īrijā tā patlaban ir 1462 eiro, Vācijā – 1440 eiro, Lielbritānijā – 1379 eiro mēnesī. Līdz ar to migrācijas saldo jau tuvākajā nākotnē – divu trīs gadu laikā – var kļūt pozitīvs, kā arī notikt aktīvāki reemigrācijas procesi.
“Jo lielāka ir darba samaksa, jo vairāk cilvēku apsver iespēju izmantot konkrēto darba piedāvājumu. Darba alga ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Iespējams, pietiekami daudzi no ES, kur ir 550 miljoni nodarbināto, brauks strādāt uz Latviju,” optimistisks saistībā ar darbaspēka atalgojuma kāpuma tendenci bija A. Ašeradens.
