Viena zeme, viena tauta, divas taisnības

Abas puses analizēja situāciju gan valsts, gan pašvaldību budžetos, argumentējot savu viedokli un rīcību un apliecinot, kā vēlāk sacīja finanšu ministrs, ka "par [vieniem un tiem pašiem] skaitļiem var dažādi runāt". Andris Jaunsleinis pauda LPS viedokli, ka šā gada budžeta grozījumi nenodrošina līdzsvarotu nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu. Savukārt gan premjers, gan finanšu ministrs svaru kausos lika argumentu, ka pašvaldībām nodokļu ieņēmumi ievērojami pieaug un nodrošina funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu.

LPS sauc pēc taisnīguma

A.Jaunsleinis, sēdi atklājot, atgādināja: "Kad pērn veidoja šā gada budžetu, notika trīs ļoti vētrainas LPS domes sēdes kopā ar premjerministru un finanšu ministru; kopējo mērķu vārdā, lai Latvijas valsts varētu pabeigt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, mēs gājām uz kompromisu un piekritām par 2% samazināt IIN dalījumu, jo valsts puse teica, ka citādi nav iespējams budžetu līdzsvarot. No laika distances tagad redzam - ja prognoze būtu objektīvāka, faktiski nebija nepieciešamības proporcijas samazināt. Saprotam, ka Finanšu ministrija centās turēt šo prognozi konservatīvu, taču tajā pašā laikā (tas nav pārmetums) pašvaldībām bija ļoti svarīgi līdzekļus ieplānot jau no gada sākuma, nevis ar to nodarboties tikai gada beigās. Tas ir ļoti svarīgi, arī domājot par nākotni."

Ja būtu saglabāta iepriekšējā proporcija (pašvaldībām – 82%, valstij -18% ieņēmumu), pēc sākotnējā plāna pašvaldību kontos būtu par 16 miljoniem latu vairāk nekā ir patlaban, bet, ņemot vērā iespējamos grozījumus saistībā ar lielākiem ieņēmumiem, tie būtu 34,8 miljoni latu, liecina A.Jaunsleiņa aprēķini. Tad būtu atgūts pašvaldību IIN ieņēmumu līmenis 2007.gadā.

"Par vieniem un tiem pašiem skaitļiem var runāt dažādi."

"Nauda ir ļoti svarīga, bet ne mazāk svarīga ir arī attieksme. Trīs gadus, kamēr bija krīze, mēs tomēr sēdāmies pie sarunu galda, mēģinājām atrast kompromisu, cenšoties saprast arī otru pusi; problēmas valsts mērogā izdevās atrisināt, pateicoties abpusējai izpratnei. Man ļoti negribētos, ka tajā brīdī, kad ekonomika uzlabojas, valsts puse sāktu uzskatīt – mums nekādi palīgi vairs nav vajadzīgi, paši tiksim ar visu galā! Tā ir īstermiņa domāšana, un es ceru, ka mūsu valstī tā nenotiks. Redzam, ka valsts pamatbudžetā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieņēmumi ir auguši par 12%, bet pašvaldību budžetā – tikai par 6%, tā liecina IIN ieņēmumu prognozes pārpilde. Pēdējā ceturksnī pārpildi ietekmēs arī valdības lēmums par pedagogu algu paaugstināšanu. Pēdējos gados pašvaldības ar budžeta līdzekļiem ir rīkojušās taupīgi un tālredzīgi, valstij neradot papildu grūtības, bet tādēļ tām ir uzkrājies ļoti daudz neatrisinātu jautājumu. Tādēļ mēs runājam par to, ka tad, ja valstij ieņēmumi palielinās, vajag tos pārdalīt, pienācīgi novērtējot arī pašvaldību situāciju valstī," uzsvēra LPS priekšsēdis.

Progress ar piesardzības piesitienu

V.Dombrovskis atkārtoja jau labi zināmo - šie ir pirmie valsts budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, kad prioritārām nozarēm un pasākumiem tiek piešķirts papildu finansējums. Tas kļuvis iespējams, pateicoties straujai ekonomikas attīstībai un cīņai ar ēnu ekonomiku.

"Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šā gada pirmajā pusē ir straujāk augošā Eiropas Savienības (ES) ekonomika: 1.ceturksnī - par 6,9%, 2.ceturksnī – par 5,1%. Tas ļāvis koriģēt izaugsmes prognozi no 2,5% uz 4% un attiecīgi uz augšu mainīt arī valsts budžeta ieņēmumu prognozi. Cīņa ar ēnu ekonomiku šogad ieņēmumos varētu dot papildu artavu 50 miljonu latu apmērā," informēja Ministru prezidents.

Kā Valsts ieņēmumu dienesta pozitīvus pasākumus premjers novērtēja IIN sākumdeklarācijas ieviešanu (ko pareizāk būtu bijis īstenot pirms gadiem divdesmit) un uzņēmēju tā sauktā baltā saraksta ieviešanu, kas komersantiem, apzinīgiem nodokļu maksātājiem vienkāršos administratīvās procedūras, tādējādi atbildīgām iestādēm ļaujot vairāk koncentrēties uz uzņēmumiem, kuri šajā laukā rada problēmas. "Laikā, kad citām valstīm vai nu jāsāk, vai jāturpina fiskālās konsolidācijas pasākumi, Latvija, tieši pretēji, spēj palielināt izdevumus."

Andris Vilks pirmām kārtām secināja - ar pašvaldībām valdībai tiešām bijusi laba sadarbība – gan krīzes, gan izaugsmes gados, "un tā turpināsies, nav šaubu".

Taču tālāk brīdināja - apdomājot, kā turpmāk varētu attīstīties Latvijas ekonomika, vispirms ir jāvērtē situācija eirozonas valstu ekonomikā, kas ir ļoti nenoteikta, mainīga un ar vairākiem riskiem. Turklāt tie ne tikai saglabājas, bet palielinās. "ES virzās uz recesiju, tuvākie gadi tur var būt tik grūti kā mums 2008.gadā; par stabilu ekonomikas izrāvienu nekas neliecina ASV, bet kopumā tur situācija ir labāka nekā ES; Tuvajos Austrumos ir konflikti, bet Ķīna un Brazīlija, kā arī citas lielās valstis attīstībā sāk buksēt, un izaugsme vairs nebūs tik liela kā līdz šim."

"Pašvaldībām bija ļoti svarīgi līdzekļus ieplānot jau gada sākumā, nevis ar to nodarboties tikai gada beigās."

Latvijā izaugsme ir straujāka nekā potenciālo pircēju valstīs, un tas var radīt problēmas, kaut arī valstīs ap Baltijas jūru, kas ir lielākie tirdzniecības partneri (70% apmērā), nav tik lielu recesijas draudu; pozitīvi arī tas, ka Latvijas uzņēmēji, kas rūdījušies un mācījušies krīzes grūtībās, meklē noieta tirgus arī tālākos reģionos.

"Mūs visus Eiropā sagaida smaga ziema, kaut arī runāt par jebkādu ekonomikas sabrukumu nav nekāda pamata. Saistībā ar nākamo gadu esam ļoti piesardzīgi, ne tik daudz runājot par Baltijas, kā par Dienvideiropas eirozonas valstīm. Tādēļ ir ļoti svarīgi saglabāt virzību uz līdzsvarotu budžetu un iespējami ātrāk sasniegt bezdeficīta budžetu. Tādēļ svarīgi ir saimniekot piesardzīgi un nākamā gada budžetā neradīt spiedienu uz dažādām pozīcijām, nepaaugstināt tā dēvētos bāzes izdevumus, bet finansēt vienreizējus pasākumus, kas palīdz pārvarēt situāciju, kura izveidojusies konsolidācijas procesā."

Finanšu ministrs norādīja, ka šā gada septiņos mēnešos nodokļu izpilde ir sekmējusies, tai skaitā IIN ieņēmumi pārsnieguši plānoto apjomu par 7,5% virs plāna. Viņš informēja, ka arī pašvaldību budžetos izpilde ir līdzīgā (7,4%) apjomā. Sākotnēji pašvaldību ieņēmumi bijuši plānoti 650 miljonu apmērā, bet precizētā prognoze liecina par 684 miljoniem latu.

"Šogad jūs droši varat rēķināties ar 34 miljoniem latu vairāk, ko realizēt savās programmās," cita starpā secināja A.Vilks, "un nav pamata IIN proporciju mainīt. Pašvaldības joprojām to ignorē, pieturoties pie iepriekšējām prognozēm, kuras tomēr neatbilst realitātei." Viņš piebilda, ka pašvaldības savā attieksmē pret nodokļu ieņēmumu prognozēm ir bijušas pārāk konservatīvas, vadās no sākotnējām prognozēm, neņemot vērā reālo situācijas virzību.

"Daudz strīdu bijis arī par nekustamā īpašuma nodokli – ka to nav iespējams iekasēt paredzētajā apjomā, bet reāli pārpildījums ir 11,5% apmērā, un nav pamata domāt, ka pēdējos ceturkšņos šī tendence mainīsies uz slikto pusi," sacīja A.Vilks, pašvaldības vienlaikus uzslavējot par ES fondu aktīvāku apgūšanu, "kas arī dod papildus nodokļus, darba vietas un izaugsmi."

Skaitļus var tulkot dažādi

Jā, uz skaitļiem var skatīties un tos tulkot dažādi. Premjera un finanšu ministra skatījumā pašvaldību ieņēmumi ir tik ievērojami pieauguši, ka nav nekādas vajadzības mainīt IIN sadales proporciju, kas gada vidū nebūtu loģiski un no normatīvo aktu regulējuma viedokļa arī nebūtu iespējams; vietējā vara tāpat var atļauties savas pakalpojumu funkcijas palielināt. Domes sēdē dažu mazo pašvaldību vadītāji gan iebilda, ka IIN ieņēmumu pieaugumu savā budžetā līdz šim nav manījušas un strādā lielā finansiālā spriedzē. Piemēram, Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis sacīja, ka IIN ieņēmumi pat nepildās, kā paredzēts, un nekādi uzlabojumi nav manāmi.

Savukārt Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs pauda pārliecību, ka gada vidū nodokļu pārdales princips nav maināms, un pašvaldības ļoti lietderīgi un efektīvi pieejamo finansējumu var izmantot atbalsta programmu veidā. "Ja notiek brīnums un valdība atdod pašvaldībām tām pienākošos nodokļu ieņēmumu daļu, ir jāsamazina valsts budžeta daļa. Vai ir aprēķināts, ko tad no valsts budžeta nevarēs finansēt?"  

Diskusijas par IIN pārdali domes sēdē beidzās ar lēmumu šogad IIN proporciju maiņu tomēr nepieprasīt. Bet palika neskaidrs, kā šis jautājums tiks risināts nākamā gada valsts un pašvaldību budžetā?

Premjers bija atturīgi pieļāvīgs, ka ir aspekti, par kuriem iespējamas sarunas un "solidāri risinājumi", bet A.Vilks, atsaucoties uz sīki analizēto ārvalstu ekonomisko stāvokli un ministriju šogad pieteiktajām prasībām pēc papildu finansējuma, kas vismaz trīskārt pārsniedz iespējas, strikti iebilda, ka solīt neko nevar. "Kompromisa process ir kļuvis nežēlīgs, es nedrīkstu neko solīt, jo zinu, kādi pieprasījumi citās jomās "stāv aiz strīpas"."

Taču LPS domes sēdē parādījās vēl divi jautājumi, par kuriem sākotnēji ar finanšu ministru un premjeru it kā bija solīts nerunāt, bet aktualitātes dēļ tas tomēr notika.

Pirmais – par papildu finansējumu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem. Valdības vadītājs solīja, ka 739 tūkstošus latu no valsts budžeta paredzēts novirzīt pārvadātāju zaudējumu segšanai, taču norādīja, ka tādēļ ir nepieciešami grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

"Mūs visus Eiropā sagaida smaga ziema, kaut arī runāt par jebkādu ekonomikas sabrukumu nav nekāda pamata"

Finanšu ministrs A.Vilks

"Ja šogad gribam atrisināt to jautājumu par zaudējumu kompensāciju pārvadātājiem, ko plānošanas reģioni ieplānojuši, pārsniedzot reālās budžeta iespējas, tad attiecīgi ir jāgroza likuma panti, paredzot, ka virsplāna izdevumi ir kompensējami nevis no vietējo pašvaldību, bet valsts budžeta. Tieši tādēļ šis likumprojekts ir iekļauts 2012.gada grozījumu paketē."

Taču minētajos likuma grozījumos ir paredzēts arī mainīt reģionālo pārvadājumu organizēšanas sistēmu, atņemot šo pienākumu plānošanas reģioniem un nododot Autotransporta direkcijas kompetencē. Pret to iebilst daudzas pašvaldības, jo uzskata, ka plānošanas reģionos tomēr labāk redzamas vietējās vajadzības un iespējas. Tāpat pašvaldības un plānošanas reģioni nepiekrīt tam, ka finansējums pasažieru pārvadājumiem būtu bijis neapdomīgi palielināts, pārtērējot budžeta dotācijas ietvarus.

Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Staņislavs Šķesters norādīja, ka valsts budžeta finansējums, piemēram, Zemgales reģiona pārvadājumiem gada laikā ir samazināts par vairāk nekā 800 tūkstošiem latu. Pārvadājumos ir ietaupītas visas izmaksas, ko vien var ietaupīt, likvidēti daudzi maršruti, un ir vietas, kur autobusu satiksmes vispār vairs nav, domes sēdē sacīja S.Šķesters. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis skaidroja, ka valsts budžeta līdzekļu pārtēriņš radies dotāciju samazinājuma dēļ, jo autopārvadātāji darbību plāno vairāku gadu garumā, bet dotāciju samazinājumi ir pēkšņi, kam pārvadātāji nevar acumirklī piemēroties.

Tā nu LPS dome nolēma neatbalstīt likumprojektu par pasažieru autopārvadājumu vietējo reģionālo maršrutu plānošanas nodošanu Autotransporta direkcijai.

Dome arī nolēma sarunās ar valdību par 2013.gada budžetu aktualizēt un ņemt vērā LPS domes šā gada 28.marta rezolūciju "Par pirmskolas izglītības iestādēm" un LPS 23.kongresa rezolūciju "Par izglītību", kur izteikta prasība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu nodrošināt no valsts budžeta.  

Lielu daļu domes sēdes laika paņēma diskusija par šo otro jautājumu. A.Jaunsleinis atgādināja, ka martā pašvaldības saņēma no valdības stingru solījumu, ka no nākamā gada arī pirmsskolas pedagogu algas tiks apmaksātas no valsts budžeta, bet pēkšņi nākusi ziņa, ka šī vienošanās vairs nav spēkā un tā vietā vecākiem piešķirs pabalstu auklīšu algošanai.

Abām pusēm izvērsās domu apmaiņa, kas gan beidzās bez reāla rezultāta, un tādēļ sarunās par nākamā gada budžetu duelis par šo tematu turpināsies. Te gan lieti atcerēties, ka arī šai problēmai ir "dubultdibens": pēc valsts neatkarības atjaunošanas arī pirmsskolas pedagogu algas finansēja no valsts budžeta. Tad valdība, pamatojot, ka pirmsskolas izglītība nav obligāta, šā pakalpojuma finansēšanu pilnībā pārcēla pašvaldību kompetencē. Nu situācija mainījusies, bērnu sagatavošana skolai kļuvusi obligāta, turklāt algas jāpaaugstina arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, un pašvaldības uzskata, ka šai jomai beidzot jāatgriežas valsts budžeta paspārnē.