Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirms trim gadiem Valmierā uzbūvēja jaunu guļbūves publisko pirti.
FOTO: Valmieras pilsētas pašvaldības arhīvs
Pašvaldībām nav obligātas prasības savā teritorijā nodrošināt sabiedriskās pirts darbību – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums to neparedz, skaidro Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomniece veselības un sociālajos jautājumos.
To ilustrē arī portāla „LV.LV” aptaujāto pašvaldību pieredze – ir pilsētas, kurās pašvaldība uztur sabiedriskās pirtis un daļēji kompensē to apmeklēšanas izdevumus pensionāriem, invalīdiem, trūcīgajiem iedzīvotājiem un citām cilvēku grupām, ir arī tādas Latvijas pašvaldības, kurās šāds pakalpojums nav pieejams. Piemēram, Kuldīgas pilsētas domē pastāstīja, ka pilsētā nav publiskās pirts, jo iedzīvotāji neesot izteikuši pēc tās vajadzību – pilsētniekiem pašiem mājās un dzīvokļos esot vai nu centralizēti piegādātais siltais ūdens, vai ūdens sildīšanas boileri. Dažkārt par to sāk virmot runas pirms pašvaldību vēlēšanām, bet kopumā Kuldīgā šis jautājums nav aktuāls, stāsta Ilze Dambīte-Damberga, Kuldīgas domes priekšsēdētāja padomniece un sabiedrisko attiecību speciāliste.
"Likumā “Par pašvaldībām” starp uzskaitītajām pašvaldības funkcijām nav noteikta sabiedriskās pirts finansēšana no attiecīgās pašvaldības budžeta."
Tāpat arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kur skaitliskā ziņā ir arī visvairāk cilvēku, kuri varētu būt potenciālie sabiedriskās pirts apmeklētāji, tādas iespējas nav. Liene Pētersone, Rīgas domes Īpašuma departamenta preses sekretāre, ar nožēlu pauda, ka “Rīgas pilsētas pašvaldība tai deleģēto funkciju un pieejamā finansējuma ietvaros pašlaik nenodarbojas ar pašvaldības publisko pirtu ierīkošanu vai uzturēšanu”. Likumā “Par pašvaldībām” starp uzskaitītajām pašvaldības funkcijām nav noteikta sabiedriskās pirts finansēšana no attiecīgās pašvaldības budžeta. Kā alternatīvu L. Pētersone min privātās publiskās pirtis, kuru pakalpojumus cilvēki var izmantot, ja viņiem rodas tāda vajadzība. Tomēr viņa pieļauj, ka “pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nepieciešamība pēc vietām, kur cilvēki varētu bez maksas nomazgāties, kļūs aizvien lielāka. Ja tā, tad pašvaldībai noteikti būtu jāmeklē veidi un iespējas, kā maksimāli atvieglot cilvēkiem sadzīvi, iespējams, ierīkojot arī pašvaldības pirtis”.
Pašvaldības un privātās pirtis
Nepieciešamību pēc sabiedriskās pirts pakalpojumiem var izjust ne tikai cilvēki, kam karstais ūdens atvienots jau gadiem parādu dēļ vai mājās vispār nav ierīkota karstā ūdens padeve un nav arī savas pirts dārza malā. Dažādu sadzīvisku un tehnisku likstu dēļ ikviens var nonākt situācijā, kad vanna vai duša mājās ir, taču to izmantot nav iespējams, jo, piemēram, ūdensvada remonta dēļ ūdens uz vairāk dienām ir atslēgts. Tā nav anekdote par jaunu ģimeni, kas tieši šādas sakritības rezultātā vakarā pirms savām kāzām bija spiesti braukt krietnu gabalu mazgāties uz vecāku dzīvokli. Taču, lai arī cieši saistīts ar citiem sociālajiem pakalpojumiem, sabiedriskās pirts serviss nav obligāts pašvaldību pienākums.
“Tas ir biznesa jautājums. Pirtis pašvaldībās var atvērt jebkurš cilvēks, kas grib nodarboties ar uzņēmējdarbību,” saka S. Šimfa. Raksturojot Latvijas pašvaldībās esošās pirtis, viņa stāsta, ka vairāk vai mazāk tās ir ēkas, kas saglabājušās no padomju laika un pēc neatkarības atgūšanas tikušas iznomātas uzņēmējiem. Taču pieredze ir dažāda – ne vienmēr sabiedriskās pirts bizness bijis sekmīgs. “Tā ir brīvprātīga pašvaldības iniciatīva, kas pastāv atkarībā no iedzīvotāju vajadzībām. Vai nu pašvaldība veido pati savu uzņēmumu, vai rosina ar to nodarboties privātā biznesa pārstāvjus. Reizēm pašvaldība daļēji apmaksā pakalpojumus atsevišķām iedzīvotāju grupām, jo dotēt pirti pilnībā ierobežotā pašvaldību budžeta dēļ gandrīz nav iespējams,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve.
Piemēram, Ventspils pilsētas dome informē, ka pilsētā šobrīd darbojas viena sabiedriskā pirts, kurā var nomazgāties ikviens. To apsaimnieko SIA „Latus Serviss”.
Arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības pieredze liecina par veiksmīgu publiskā un privātā sektora sadarbību. Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Ināra Usāne stāsta, ka pašvaldības Sociālās aprūpes pārvaldei ir noslēgts līgums ar individuālo komersantu – pirti “Sauna”, kurā mazgāšanās pakalpojumus var saņemt visi interesenti, bet konkrētām grupām pakalpojuma izmaksas daļēji kompensē pašvaldība. Līgums ar šo individuālo komersantu tiek slēgts jau vairākus gadus, un tas paredz pirts pakalpojumu sniegšanu trūcīgām ģimenēm, trūcīgām personām, pensionāriem un 1., 2. un 3. grupas invalīdiem ar atlaidi un nosacījumu, ka tā pienākas tikai iedzīvotājiem, kas savas dzīvesvietas deklarējuši Rēzeknes pilsētas pašvaldībā. Tas tālab, ka nauda, ar ko tiek segtas atlaides, nāk no pašvaldības budžeta. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam pakalpojums ir bez maksas.
"Valmierā ik nedēļu tiek reģistrēti ap 300 mazgāšanās pakalpojuma izmantotāju. Bet pirms Lieldienām divās dienās vien publiskās pirts servisu izmantoja vairāk nekā 200 cilvēku."
Kopumā Rēzeknē vienas reizes pirts apmeklējums vienam klientam maksā 2,90 latu, no kuriem pašvaldība kompensē 1,90 latus. Tas nozīmē, ka par pirts apmeklējumu klientam jāšķiras tikai no viena lata. Ir noteikts saraksts, kurās dienās nāk sievietes, kurās – vīrieši. Katru reizi viņiem jāparakstās un jānorāda savi personas dati noteiktās atskaites lapās, kuras ir pamatojums uzņēmumam, kad tas pašvaldībai sūta rēķinu attiecīgo iedzīvotāju grupu kompensācijas apmaksai.
Pēc pēdējo mēnešu atskaitēm janvārī pirts pakalpojums izmantots 598 reizes, februārī – 566 reizes. Sareizinot ar pašvaldības kompensāciju, tie ir vairāk nekā tūkstoš latu mēnesī, kurus pašvaldība iztērē šim mērķim, norāda I. Usāne.
Ventspilī līdzās pirtīm un saunām, ko piedāvā apmeklēt privātuzņēmēji vairākās viesnīcās un viesu namos, medicīnas centros un citur, ir arī ar pašvaldības līdzfinansējumu izveidotas pirtis. Iedzīvotājiem Olimpiskajā centrā „Ventspils”, piemēram, ir pieejamas piecas pirtis – Basketbola hallē, Ledus hallē, Ventspils peldbaseinā un vasaras sezonā arī Ventspils akvaparkā (divas saunas), tāpat pirti iespējams apmeklēt arī Piejūras kempingā, ventspilnieku iespējas nomazgāties uzskaita Inguna Almbauere, Ventspils pilsētas domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītājas vietniece. Taču starp Ventspils domes nodrošinātajiem 33 sociālajiem pabalstiem un desmit sociālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem atsevišķa pabalsta par pirts apmeklējumu nav. Vienīgi pieaugušo nakts patversmes iemītniekiem pašvaldība nodrošina ne tikai izmitināšanu, ēdināšanu un, ja nepieciešams, arī medicīnisko palīdzību, bet arī personiskās higiēnas iespējas, tostarp nomazgāšanos, skaidro I. Almbauere.
Jauna guļbūve pilsētas centrā
Valmierieši pamatoti lepojas ar jauno pilsētas sabiedrisko pirti. “Valmierā ir, iespējams, labākā sabiedriskā pirts Latvijā,” saka Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. To uzbūvēja no jauna pirms trim gadiem kā glītu, modernu guļbūves ēku. “Ar baudāmu pirts garu,” piebilst I. Kazuša. Tādu lēmumu pašvaldība pieņēmusi pēc tam, kad iepriekšējā pirts savu laiku bija nokalpojusi. Valmieriešu vidū pirts pakalpojumi ir bijuši iecienīti vienmēr. Turklāt pēršanās pirtī ir arī viena no latviešu tradīcijām, saka Valmieras domes pārstāve. Par to liecina arī fakts, ka jaunās pirts apmeklētāji nav tikai trūcīgie iedzīvotāji vai tie, kam mājās nav karstā ūdens. “Nāk arī ģimenes, lai izbaudītu pirts rituālu.” Tāpat kā Rēzeknē, arī Valmieras pašvaldība kompensē daļu no pirts apmeklējuma izdevumiem, piemēram, no 2009. gada 1. janvāra pirtī ir spēkā šādi izcenojumi: viena apmeklējuma cena – Ls 2,50, savukārt pensionāriem un trūcīgām ģimenēm, uzrādot atbilstošus dokumentus, kā arī bērniem līdz 12 gadu vecumam par pirts pakalpojumiem jāmaksā 1,25 lati. Dvieļu nomas maksa ir 50 santīmi. Valmierā ik nedēļu tiek reģistrēti ap 300 mazgāšanās pakalpojuma izmantotāju. Bet, piemēram, pirms Lieldienām divās dienās vien publiskās pirts servisu izmantoja vairāk nekā 200 cilvēku.
Jaunā pirts ēka atrodas pilsētas centrā, un tā tika būvēta tā, lai iekļautos pansionāta teritorijā. Pirts valmieriešu vajadzībām darbojas trīs dienas nedēļā no pulksten 13 līdz 21. Turp nomazgāties dodas arī pansionāta iemītnieki, bet, iepriekš piesakoties, noteiktā nedēļas dienā ar tuvinieku palīdzību var mazgāties cilvēki ar kustību traucējumiem.
I. Kazuša uzskata, ka tas ir iedzīvotājiem nepieciešams sociālais pakalpojums, tādēļ arī pašvaldība to finansē, lai gan, protams, tie ir izdevumi no pašvaldības budžeta. Šo iedzīvotāju vajadzību ir ņēmušas vērā arī ar pilsētām salīdzinoši nelielas pašvaldības. Piemēram, Balvu rajona Baltinavas pagastā sabiedriskā pirts pieder pašvaldībai. Tā kā, visticamāk, kādam uzņēmējam šāds bizness nebūtu perspektīvs, pirti uztur un algu pirtniekam maksā pašvaldība, savukārt iedzīvotāji piedalās ar savu līdzmaksājumu – 70 santīmi par vienu apmeklējumu.
