Turpinājums.
Monētas – sporta tematikai
Starptautisko monētu programmu ietvaros Latvijas Banka laidusi klajā monētas par godu olimpiskajām spēlēm. 1996. gada Atlantas olimpiskajām spēlēm veltīta 10 latu sudraba monēta "Kanoe airētājs", kas izlaista 1995. gadā (mākslinieki Gunārs Cīlītis, Jānis Strupulis; datējums 1994.), kalta „Valcambi SA” Šveicē.
2000. gada Sidnejas olimpiskajām spēlēm veltītas divas 1999. gadā izlaistās monētas:
10 latu zelta monēta "Šķēpa metējs" (māksliniece Olga Šilova), kalta „Valcambi SA” Šveicē;
1 lata sudraba monēta "Treka riteņbraucēji" (mākslinieki Henrihs Vorkals, Jānis Strupulis), kalta „Valcambi SA” Šveicē.
2002. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā veltīta monēta „Hokejs” (mākslinieks Andris Vārpa), kalta 2001. gadā „Rahapaja Oy” Somijā.
Pieminot 2004. gada olimpiādi Atēnās, izkalta monēta „Grieķu–romiešu cīņas” (mākslinieki Dainis Pudurs un Ligita Franckeviča; datējums 2002.), kalta „Rahapaja Oy, Somijā.
2006. gada olimpiādei Turīnā veltīta monēta „Bobslejs” (mākslinieki Henrijs Vorkals un Jānis Strupulis; datējums 2005.), kalta Berlīnes Kaltuvē Vācijā.
Sporta tematikai vēl veltītas šādas monētas:
monēta „FIFA Pasaules kauss 2006” – piemiņas monēta ar futbolistu (mākslinieki Henrijs Vorkals un Ligita Franckeviča), kalta „British Royal Mint” Londonā;
piemiņas monēta „Hokeja čempionāts”, veltīta 2006. gada čempionātam Rīgā (mākslinieki Artis Rutks un Ligita Franckeviča), kalta Berlīnes Kaltuvē Vācijā.
Sudraba 1 lata monēta „Basketbols” izlaista 2008. gadā kā simbols populārākajam sporta veidam Latvijā (mākslinieki Frančeska Kirke, Ligita Franckēviča), kalta „Rahapaja Oy” Somijā.
Starptautiskās monētu programmas
Starptautiskajā monētu sērijā "Apdraudētā fauna"
1996. gadā izlaista 10 latu sudraba monēta "Grieze" (mākslinieki Edgars Folks, Jānis Strupulis), kalta „Valcambi SA” Šveicē;
1999. gadā – 1 lata sudraba monēta "Eiropas ūdele" (mākslinieki Edgars Folks, Ligita Franckeviča), kalta „Valcambi SA” Šveicē.
Starptautiskās programmas "Millennium" ietvaros 1999. gadā izlaista 1 lata sudraba monēta pogas izskatā, kuras uzdevums ir noturēt, nostiprināt, apliecināt. Poga kā simbols, kas piešūta pie pagātnes mēteļa (mākslinieki Gunārs Cīlītis, Jānis Strupulis), kalta „British Royal Mint” Londonā. 2001. gadā saņēmusi starptautisku atzinību „Gada novatoriskākā monēta”.
Jubilejas monēta „Latvija - ES” izlaista 2004. gadā (mākslinieki Sandra Belsone un Jānis Strupulis), kalta „British Royal Mint” Londonā.
Monētu programma “Hanzas pilsētas” ir veltījums astoņām Latvijas Hanzas pilsētām (Rīga, Cēsis, Valmiera, Koknese, Straupe, Limbaži, Kuldīga, Ventspils). Šai sērijā jau ir izkaltas monētas
Ventspilij 2000. gadā ar pilsētas ģerboņa, Livonijas ordeņa pils un Hanzas laika kuģa attēlu;
Cēsīm 2001. gadā ar pilsētas Hanzas laika ģerboņa, Livonijas ordeņa pils un kuģa attēlu;
Kuldīgai 2002. gadā ar pilsētas ģerboņa, Ventas Rumbas, pilsētas ainavas elementu un Hanzas laika kuģu atspulgiem;
Valmierai 2003. gadā ar Hanzas laika ģerboņa, Sv. Sīmaņa baznīcas attēlu un Hanzas kuģa atspulgu;
Koknesei 2005. gadā ar vēsturiskā ģerboņa, pilsdrupu attēlu un Hanzas laika kuģa atspulgu Daugavā;
Straupei 2006. gadā ar ģerboņa, Lielstraupes pilsbaznīcas attēlu un Hanzas kuģa atspulgu ar kokiem;
Limbažiem 2008. gadā ar ģerboņa, pilsdrupu un Sv. Jāņa baznīcas simbolu (mākslinieki Gunārs Krollis, Jānis Strupulis). Monētas kaltas „Rahapaja Oy” Somijā.
Vairākas monētas ir izlaistas sērijā „Pasaules mazākās zelta monētas”:
"Gafelšoneris "Julia Maria"" – 1997. gadā;
2003. gadā – 5 latu monēta, kas veltīta lata atjaunotnes desmitgadei ar vēsturisko Riharda Zariņa veidotā sudraba pieclatnieka tautu meitas attēlu kā nacionālās bagātības un brīvības simbolu (mākslinieki Gunārs Cīlītis un Ligita Franckeviča), kalta „Valcambi SA” Šveicē;
Monēta „Jūgendstils. Rīga” (mākslinieki Guntars Sietiņš un Ligita Franckeviča), kalta 2005. gadā „Valcambi SA” Šveicē;
Monēta „Zelta ābele” programmā „Pasaules vērtības” izlaista 2007. gadā ar apgāda „Zelta ābele” grafikas zīmi; kalta „Münze Österreich AG” Vīnē (mākslinieki Laimonis Šēnbergs un Jānis Strupulis);
No Rīgas 800 gadu jubilejai veltītās sudraba monētu sērijas 14. gadsimta Rīgai veltītā monēta izlaista arī papildus programmas „Zelta vēsture” ietvaros kā mazā zelta monēta.
Divas monētas programmas „Eiropas mantojums” ietvaros veltītas Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem:
viena – vara un niķeļa sakausējuma piemiņas monēta,
otra – sudraba (mākslinieki Arvīds Priedīte un Ligita Franckeviča), kaltas 2008. gadā „Rahapaja Oy” Somijā.
Nacionālās monētu programmas
Laika monētas ir unikāli bimetāla kalumi no sudraba un niobija.
„Laika monēta” I ar heraldiskās pieclapu rozes attēlu un Melngalvju nama pulksteņa ciparnīcu kalta 2004. gadā;
„Laika monēta” II ar Zodiaka zīmju apli un augu dažādās attīstības stadijās, kas simbolizē gadalaiku maiņu (mākslinieki Laimonis Šēnbergs un Jānis Strupulis), kalta 2007. gadā „Münze Österreich AG” Vīnē.
Jubilejas monēta „Barons Minhauzens” (viens 100 santīmu) izlaista 2005. gadā (mākslinieki Arvīds Priedīte un Jānis Strupulis), kalta „Koninklijke Nederlandse Munt” Nīderlandē. Saņemta galvenā balva nominācijā „2005. gada izcilākā monēta” Itālijas monētu izstādē.
2006. gadā izkaltas divas īpašas monētas:
septiņstūru „Ciparu monēta” ar arābu un romiešu ciparu simboliem kā atnācēja no nepazīstamības un tāluma ar mudinājumu meklēt kādu senu vēsti kalta „Münze Österreich AG” Vīnē (mākslinieki Ilmārs Blumbergs un Jānis Strupulis);saņemta starptautiska balva nominācijā "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums";
piemiņas monēta „Janvāris 1991” ar ugunskuru un barikāžu motīviem (mākslinieki Juris Petraškevičs un Andris Vārpa) kalta „Rahapaja Oy” Somijā.
2007. gadā izlaistas:
„Dzīvības monēta”, uz kuras attēlota māte ar bērnu uz rokām kā mīlestības un dzīvības simbolu, kalta „Monaie de Paris” Francijā (mākslinieki Ilmārs Blumbergs un Jānis Strupulis); saņemta starptautiska balva nominācijā "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums";
monēta Siguldai tās jubilejā ar Likteņa zirga, Gaujas senlejas, Turaidas un Siguldas pils siluetiem (mākslinieki Arvīds Priedīte un Jānis Strupulis), kalta „Koninklijke Nederlandse Munt” Nīderlandē. Monēta guvusi galveno balvu starptautiskā konkursā nominācijā "2007. gada labākā arhitektūras tēmai veltītā monēta".
2008. gadā izkaltas šādas monētas:
20 latu zelta „Latvijas monēta”, izmantojot tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā veidoto ģipša modeli, ko kalšanai sagatavojusi māksliniece Ligita Franckeviča; kalta „Münze Österreich AG” Vīnē;
„Latvijai – 90”
– sudraba lata monēta ar mākslinieka Burkarda Dzeņa 1918. gadā veidotā Latvijas Republikas pirmā ģerboņa attēlu un stilizētu bērnu zīmējumu – rokās sadevušies zēns un meitene ar karodziņiem. Mākslinieks Aigars Bikše; kalta „Rahapaja Oy” Somijā;
„Laimes monēta”
– sudraba lata monēta ar skursteņslauķa un kaķa attēlu kā veiksmes un ilgu piepildījuma simbols. Mākslinieki Arvīds Priedīte un Jānis Strupulis; kalta „Rahapaja Oy” Somijā.
Pārlūkojot neatkarību atguvušajā Latvijas Republikā veiktās naudas reformas gaitu, var droši sacīt, ka tā norisinājusies sekmīgi un kopumā nav radījusi nelabvēlīgu ietekmi ne uz iedzīvotāju labklājību, ne uz ekonomikas attīstību valstī radikālo pārmaiņu laikā. Par to liecina gan ārzemju finanšu ekspertu pozitīvie vērtējumi, gan pašmāju sākotnējo skeptiķu tagadējie atzinumi. Mūsu atjaunotās valsts neilgajā vēsturē jau ir pierādījies, ka Latvijas rublis savulaik ir bijis nepieciešams un efektīvs kā pagaidu naudas vienība un ka pirms 15 gadiem atjaunotais lats aizvien ir bijis un joprojām ir stabila, valsts iedzīvotāju uzticību ieguvusi un starptautiski respektējama nacionālās valūtas vienība.
Turklāt, nenoliedzami, mūsu lats citu pasaules valstu naudas vienību vidū izceļas gan izskatīguma, gan drošuma ziņā. Latvijas Banka saņēmusi starptautiskas atzinības gan par monētu mākslinieciski augstvērtīgu dizainu, gan par novatorismu, 2002. gadā tai piešķirta starptautiska balva nominācijā "Radošākā valsts banka".
Par to jāpateicas daudziem jo daudziem – gan Latvijas Bankas vadībai, gan māksliniekiem un to ieceru īstenotājiem.
