Sava nauda savā Latvijas Bankā XII. Monētas šodien

Skaistās 1 lata apgrozības monētas

2001. gadā apgrozībā laista 1 lata monēta ar stārķa attēlu kā zemes, ģimenes atjaunošanas un mājas svētības simbols, ko veidojusi māksliniece Olga Šilova.

Ar to skaistās lata monētas nebeidzās:

● 1 lata apgrozības monēta ar brūnas meža skudras attēlu laista apgrozībā 2003. gada 25. martā, t.i., dienā, kad pirms desmit gadiem laida apgrozībā lasi;
● 2004. gadā – 1 lata apgrozības monēta ar sēnes attēlu (mākslinieki Guntars Sietiņš un Jānis Strupulis), kalta „Rahapaja Oy” Somijā un
● ar Sprīdīša attēlu (mākslinieks Ivars Mailītis), kalta „Royal Dutch Min” Nīderlandē;
● 2005. gadā – ar Sv.Pētera baznīcas gaili (mākslinieki Valdis Villerušs un Ligita Franckeviča), kalta „British Royal Mint” Londonā un
● ar ūdenskliņģera attēlu (mākslinieki Laimonis Šēnbergs un Jānis Strupulis), kalta „Münze Österreich AG” Vīnē;
● 2006. gadā klajā laista apgrozības monēta ar priedes čiekuru (mākslinieki Heinrihs Vorkals un Jānis Strupulis), kalta „Rahapaja Oy” Somijā un
● monēta ar Jāņu vainagu (mākslinieki Dace Lielā un Ligita Franckeviča), kalta „Rahapaja Oy” Somijā;
● 2007. gadā – monēta ar sniegavīru (mākslinieki Daina Lapiņa un Ligita Franckeviča), kalta „Münze Österreich AG” Vīnē un
● ar pūcessaktu, seno latgaļu rotu (mākslinieki Arvīds Priedīte un Jānis Strupulis), kalta „Münze Österreich AG” Vīnē;
● 2008. gadā – monēta ar ūdensrozi (mākslinieki Aleksandrs Čhaidze un Laura Medne), kalta „Rahapaja Oy” Somijā;
● 2008. gadā – monēta ar skursteņslauķi (mākslinieki Daina Lapiņa un Laura Medne), kalta „Rahapaja Oy” Somijā.

Jubilejas un piemiņas monētas

Nacionālās monētu programmas

Latvijas Bankai ir tiesības laist apgrozībā jubilejas un piemiņas monētas. Latvijas naudas vēsturē pirmās jubilejas monētas ar 2 latu (vara un niķeļa), 10 latu (sudraba) un 100 latu (zelta) nominālvērtību tika izlaistas 1993. gada 10. novembrī un veltītas Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienai (mākslinieki Aivars Krūklis un Edgars Grīnfelds). Tās kaltas uzņēmumā „Rahapaja Oy” Somijā. Viena no šīs sērijas monētām (Ls 2), tiesa gan, ar atšķirīgu kaluma kvalitāti, ir arī apgrozības monēta. Monētu reversus veido etnogrāfisko rakstu simboli: 2 latu monētai - uz septiņām horizontālām svītrām ugunskrusta un jumja zīmes apvienojums, 10 latu - uz horizontālām svītrām stūraina saulīte ar pagarinātiem stūriem, 100 latu - uz horizontālām svītrām kuplināta jumja zīme.

"Mūsu atjaunotās valsts neilgajā vēsturē jau ir pierādījies, ka Latvijas rublis savulaik ir bijis nepieciešams un efektīvs kā pagaidu naudas vienība."

Rīgas 800 gadu jubilejai Latvijas Banka veltījusi sudraba monētu sēriju. Iekaļot sudrabā katru no Rīgas vēstures gadsimtiem, tās ir kļuvušas par unikālu Rīgas vēstures atspulgu miniatūrā. Monētu aversos likti Rīgas ģerboņi to vēsturiskajā attīstībā, reversos - Rīgas un Latvijas liktenī nozīmīgi tēli, kas raksturo katru gadsimtu (mākslinieki Laimonis Šēnbergs, Gunārs Cīlītis, Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis). Sērija kalta no 1996. līdz 1998. gadam uzņēmumā „British Royal Mint” Londonā.

Jaunceļamajai Nacionālajai bibliotēkai veltītā monēta ar Gaismas pils (tautas brīvības) un Stikla kalna (cilvēka radošajā mūžā pārvaramo grūtību tēlojums) simboliem izlaista 2002. gadā (mākslinieki Arnis Kleinbergs un Jānis Strupulis), kalta „Rahapaja Oy” Somijā.

Programma „Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” ir vērienīgākā nacionālo monētu programma. Tajā ir 4 sērijas:

● Sērija “Pamati” – Zeme, Debess, Liktenis (mākslinieki Juris Petraškēvičs, Ligita Franckeviča), kaltas 2000.–2002. gadā„Rahapaja Oy” Somijā;

● Sērija „Laiks“ – Kurzeme, Vidzeme, Latgale (mākslinieki Arvīds Priedīte un Ligita Franckeviča), kalta 2005. gadā „Rahapaja Oy” Somijā;

● Sērija „Cilvēki” – Rainis, Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons (mākslinieki Arta Ozola-Jaunarāja un Ligita Franckeviča), kalta 2005.–2006. gadā „Koninklijke Nederlandse Munt” Nīderlandē;

● Sērija „Valsts” – Brīvības cīņas, Svešas varas, Valsts atdzimšana (mākslinieki Ivo Grundulis un Ligita Franckeviča), kalta 2007. gadā „Rahapaja Oy” Somijā.

„Likteņa monēta” kā cilvēka eksistences divi pamataspekti – brīvība un nolemtība – kalta 2001. gadā „Münze Österreich” Austrijā (mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Jānis Ronis; datējums 2002.). Averss apzeltīts.

Starptautiskās monētu programmas

Starptautisko monētu programmu ietvaros izlaistas vēl vairākas sudraba un zelta monētas, kā arī jubilejas un piemiņas monētas. 1995. gadā izlaista 1 lata sudraba monēta "Apvienoto Nāciju Organizācijas 50 gadi" (mākslinieki Henrihs Vorkals, Jānis Strupulis), kalta 1995.-1996. gadā (datējums 1995.) „British Royal Mint” Londonā. Tās reversa attēls un uzraksts simbolizē Latvijas atgriešanos brīvu un demokrātisku nāciju saimē.

"Mūsu lats citu pasaules valstu naudas vienību vidū izceļas gan izskatīguma, gan drošuma ziņā. Par to jāpateicas daudziem jo daudziem."

UNICEF programmas monētas “Pasaules bērni” reversā attēlots 11 gadus vecās Gunas Bārbales zīmējums, kas izraudzīts konkursā, kurā ar 4000 darbiem piedalījās vairāk nekā 3000 Latvijas bērnu (mākslinieki Laimonis Šēnbergs un Jānis Strupulis), kalta 2000. gadā „Valcambi SA” Šveicē.

Monētu programmas "Kuģniecības vēsture" ietvaros izveidotajā sērijā "Latvijas kuģi" izlaistas šādas monētas:

● 10 latu sudraba monēta "Gafelšoneris "Julia Maria"" – 1996. gadā kā atgādinājums tam, ka latviešu meistaru būvētie burinieki bija sastopami vai visās lielākajās pasaules ostās (mākslinieks Jānis Strupulis; datējums 1995.), kalta „Valcambi SA” Šveicē. Tas pats dizains izmantots starptautiskajā monētu programmā "Pasaules mazākās zelta monētas", 1997. gadā izlaižot 10 latu zelta monētu;
● 10 latu sudraba monēta "Rīgas kuģis" – 1998. gadā (datējums 1997.), kalta„Valcambi SA” Šveicē. Tas simbolizē arheoloģiskajos izrakumos atsegtā 12. gadsimta kuģa paliekas (mākslinieki Arvīds Priedīte, Ligita Franckeviča);
● 20 latu zelta monēta "Fregate "Gekrönte Ehlendt"" – 1997. gadā kā vēstījums par Kurzemes un Zemgales hercogisti, kad tās būvētie kuģi spēja sasniegt Āfriku un Vidusameriku (mākslinieki Arvīds Priedīte, Jānis Strupulis), kalta „Valcambi SA” Šveicē;
● 10 latu sudraba monēta "Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"" – 1998. gadā kā veltījums starpkaru Latvijas flotei (mākslinieki Arvīds Priedīte, Jānis Ronis), kalta „Valcambi SA” Šveicē.

Turpmāk vēl.