No šā gada pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā savā pilsētā – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Valmierā vai Rēzeknē – fiziskās personas var iesniegt pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, savukārt juridiskās personas – pēc juridiskās adreses.
Reģionu iedzīvotājiem vairs nav jādodas uz Rīgu, lai Administratīvajā rajona tiesā iesniegtu prasību par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem.
Mazinās tiesu noslogotību
Patlaban norit izskatāmo lietu pārdale saskaņā ar jaunajiem piekritības normatīviem – tā trešdien žurnālistus informēja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane. Lai mazinātu tiesu noslogotību, lietas, kuras Administratīvajā rajona tiesā bija plānots izskatīt pēc šā gada 1. marta, tiks novirzītas izskatīšanai attiecīgās piekritības tiesu namiem.
Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš paredz, ka lietu izskatīšanas termiņi uzlabosies, taču tas nenotiks “vienā dienā”, bet viena, divu gadu laikā lietu apjoms tiks izskatīts “saprātīgā termiņā” (kas būtu trīs līdz seši mēneši pašreizējo 19 mēnešu vietā).
Pēc I. Freimanes teiktā, ja būtiski nemainīsies saņemto lietu skaits, tad Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos saņemto administratīvo lietu izskatīšanas termiņi pirmās instances tiesā varētu līdzsvaroties 2010. gada 1. ceturksnī, Kurzemē - 2011. gada 2. ceturksnī, bet Rīgas reģionā - 2012. gada pēdējā ceturksnī.
"Tieslietu ministrs: valstij šobrīd ir svarīgs katrs nodokļu maksātājs."
Drīzumā varētu mazināties arī gadījumi, kad pieteikumi tiek iesniegti pēc nepareizas piekritības.
Saskaņā ar pērn decembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Administratīvās rajona tiesas tiesu namu darbības teritorijas ir identiskas attiecīgo apgabaltiesu darbības teritorijām.
Dažos tiesu namos vēl nav nokomplektēts tiesnešu sastāvs (tie trūkst Liepājā, Valmierā un Rīgā).
Administratīvās rajona tiesas tiesu namu iekārtošana reģionos izmaksāja 140 tūkstošus latu, to uzturēšanai ik gadu būs jāatvēl 1,1 miljons latu (no tiem 640 tūkstošus latu izmaksās tiesnešu un tiesu darbinieku algās).
Nepieļaus masveida atlaišanas
Tā kā valsts pārvaldē intensīvi turpinās taupības pasākumi, Tieslietu ministrija risina sarunas par tiesu namu nomas maksas samazināšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesu namu infrastruktūra galvenokārt tiek nomāta no privātajiem nomniekiem, tāpēc nav zināms, vai ar tiem varēs vienoties – atzina G. Bērziņš.
Arī pati ministrija optimizācijas nolūkos likvidējusi visas vakances, atlaisti arī cilvēki. Samazināšana varētu turpināties arī šogad. Taču ministrs uzskata, ka masveida atlaišanas viņa pārvaldītajās struktūrās nav pieļaujamas. “Nedrīkst sagraut iestādi un sistēmu,” viņš norādīja, piebilstot, ka lielas atlaišanas ietekmētu arī sociālo budžetu, sabiedrības noskaņojumu un esot jārēķinās arī ar “cilvēku likteņiem”.
Tieslietu ministrijas galvenās prioritātes 2009. gadā būs maksimāli saistītas ar uzņēmēju atbalstīšanu, uzsvēra ministrs. Piemēram, jāizstrādā grozījumi “Maksātnespējas likumā”, mazinot administratīvos šķēršļus tiesiskās aizsardzības procesā.
Būs tiesu videokonferences
2010. gadā visas tiesas varētu aprīkot ar videokonferenču un audioierakstu iespējām. To darīs iespējamu Šveices valdības aptuveni divarpus miljonu latu lielais atbalsts, kas paredzēts tiesu pārvaldes kvalitātes uzlabošanai. Par šiem līdzekļiem tiesās un cietumos varēs uzstādīt videokonferences un audioierakstu aparatūru. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību tiks nodrošināta tieša piekļuve tiesām, kā arī uzlabosies informācijas un pakalpojumu sniegšana privātpersonām un uzņēmējiem.
Tiesās videokonferences var izmantot, ja lietā iesaistītie atrodas citā pilsētā vai valstī vai arī nevar piedalīties tiesas sēdē sliktas veselības vai mājas aresta dēļ. Lietas dalībnieki varēs doties uz viņiem tuvāko tiesu un tur ar videokonferences starpniecību piedalīties tiesas sēdē. Tāpat būs iespējams uzklausīt apcietinājumā esošo apsūdzēto liecības. Tehnoloģijas var paaugstināt arī sabiedrības drošību, jo tās palīdz novērst bēgšanas mēģinājumus konvojēšanas laikā.
