Kas ir Lieldienas kristiešiem? Vai par to maz var pastāstīt īsi un vienkārši? Varbūt vispirms vajadzētu konstatēt, kas tās nav? Tie nav tikai pavasara svētki, zaķu un olu svētki, bet Lieldienu pamatā ir prieka vēsts, kuras dēļ kristietība izplatījās visā pasaulē un tiek joprojām sludināta Latvijā. Tā ir vēsts par to, ka reiz dzīvoja šajā pasaulē kāds cilvēks, īpašs cilvēks (kristieši viņā saredzēja pašu Dieva Dēlu), labs cilvēks, līdzīgs mums visās lietās, izņemot ļaunumu. Viņš daudziem palīdzēja, mācīja un pats ar savu dzīvi parādīja, kāds ir Dievs, kurš mūs mīl un par mums rūpējas. Viņš aicināja cilvēkus kļūt par saviem mācekļiem. Viņš stāstīja, ka ar viņa nākšanu Dieva valstība ir mums pienākusi tuvu klāt un tie, kas tai pievienosies un tajā ienāks, iegūs jaunu dzīvību, kas atbrīvos viņus no ļaunuma un melu varas.
Tomēr izrādījās, ka šai pasaulē šāds cilvēks nebija vajadzīgs. Viņš nedzīvoja pēc pasaules nežēlīgajiem likumiem, tādēļ daudziem (pat Dieva pārstāvjiem un sludinātājiem) viņš bija traucējošs un bīstams. Viņš tika melīgi apvainots un netaisnīgi nogalināts. Un te vajadzēja sekot stāsta skumjajām un traģiskajām beigām, ar ko beidzas tik daudzi stāsti šajā pasaulē (un ja šis stāsts ir tikai izdomājums, tad galu galā traģiski beidzas visi skaistie stāsti).
Tomēr šī cilvēka mācekļi, kas sākumā bija izmisuši un apjukuši, pēkšņi tika redzēti priecīgi un apņēmības pilni. Viņi citiem stāstīja, ka šis cilvēks ir trešajā dienā pēc savas nāves piecēlies no mirušajiem un redzēts dzīvs. Turklāt šai jaunajai dzīvībai viņā bija kādas jaunas īpašības, tā nebija halucinācija, tas nebija spoks, bet šī paša cilvēka jau agrāk apsolītā jaunā, īstā dzīvība, kurā ir aicināti un kuru varēs saņemt arī visi mācekļi. Tagad agrāk sludinātais mācekļiem pēkšņi ieguva jaunu jēgu un piepildījumu. Šīs neticamās vēsts dēļ viņi bija gatavi apstaigāt pusi pasaules, neatsakoties no tās pat nāves draudu priekšā. Starp citu, šajā vēstī tika stāstīts arī par to, ka šis cilvēks pēc savas augšāmcelšanās joprojām ir dzīvs un ka mēs visi viņu satiksim, kad paši būsim izgājuši cauri nāvei.
Augšāmcelšanās vēsts joprojām ir izaicinoša. Vai kaut kam tādam normāls cilvēks var noticēt? Vai tie miljoni cilvēku, kas tai noticējuši, ir bijuši lētticīgi, piemuļķoti vai varbūt viltīgi citu muļķotāji? Varbūt tā ir lielākā krāpšana cilvēces vēsturē, kuru vajadzētu atmaskot? Bet ja nu šī augšāmcelšanās joprojām var būt jauns sākums arī manā dzīvē, lai pieceltos no tādas dzīves, kuru es patiesībā negribu dzīvot. Varbūt tev nav spēka, varbūt ir bail noticēt, ka labais varētu uzvarēt arī tavā dzīvē, ka Dieva priekšā ir kāds, kuram mūsu liktenis nav vienaldzīgs. Vai tā varētu būt? Ko tu sadzirdi šajos vārdos: Kristus ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies?
