Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru Barrozu uzsvēra, ka energodrošības pamats ir energoresursu dažādība, energoresursu piegādātāju diversifikācija un tranzīta ceļu dažādošana. "Ir svarīgi, lai būtu dažādība, būtu konkurence, kas nāks par labu arī patērētājiem," minēja EK prezidents.
Kā atzina V.Zalters, Latvija un Baltijas valstis ir kā "sala, kas atrauta no kopējā Eiropas enerģētikas tīkla". Tā kā Latvijas enerģētikas tirgus ir neliels, būtu vērtīgāk runāt par Baltijas enerģētikas tirgu, akcentējot Ignalinas atomelektrostacijas būvniecību.
Barrozu pauda izpratni par Baltijas īpašo situāciju enerģētikas jomā, ko nosaka vēsturiski un ģeogrāfiski apstākļi. Viņš aicināja atbalstīt EK izstrādātos priekšlikumus enerģētikas tirgus sakārtošanai.
"Tikai panākot kopīgu pozīciju, mēs varam panākt energodrošību,," sacīja Barrozu. Pat lielas ES valstis vienas pašas nevar atrisināt energodrošības problēmu.
Kā atzīmēja V.Zalters, Latvijai un visām ES dalībvalsīm jāveic būtisks mājas darbs. "Mums jāiemācās dzīvot taupīgi un vienmērīgi izmantot enerģiju," viņš sacīja.
Pēc Barrozu teiktā, aktīva politika atjaunojamo energoresursu izmantošanā būtu laba gan vides aizsardzībai, gan no drošības viedokļa.
Runājot par atomenerģijas izmantošanu, Barrozu atzina, ka tā ir katras ES dalībvalsts izvēle. EK pieprasīs stingru drošības standartu ievērošanu projektu realizācijas gaitā. EK ir gatava sniegt palīdzību izpētē un drošības standartu ieviešanā.
Piektdien Barrozu enerģētikas jautājumus pārrunās ar premjeru Ivaru Godmani. Paredzēta arī augsta līmeņa konference par Lisabonas līgumu, kurā piedalīsies Valsts prezidents, ES komisārs Andris Piebalgs, ārlietu minstrs Māris Riekstiņš, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Pēc Barrozu teiktā, Lisabonas līguma mērķis ir pastiprināt ES rīcībspēju, darīt to efektīvāku un skaidrāku, lai ES varētu būt koordinētāka sarunās ar pārējo pasauli.
