Kopumā pārreģistrācija, līdz šā gada sākumam iesniedzot attiecīgus dokumentus Uzņēmumu reģistrā, bija jāveic gandrīz 70 politiskajām organizācijām. Nu, apkopojot visus saņemtos dokumentus, secināts, ka likumā noteiktās darbības nav veiktas un līdz ar to tiks likvidētas tādas partijas kā "Latvijas kalve", Reformu savienība, Bauskas rajona nacionālā apvienība, "Latviešu Latvija" nacionālpolitiskā latviešu aizsardzības organizācija, Republikāņu partija, Konservatīvā partija, Latvijas Apvienotā republikāņu partija, Nacionālā spēka savienība, Demokrātu partija, kā arī Republikas atbalstīšanas apvienība. Likvidējamo partiju sarakstā ir arī Tautas kopa "Brīvība", politiskā organizācija "Sporta un veselības partija", politiskā organizācija "Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija", politiskā organizācija "Mēs Olainei", Zemgales partija, Darba partija un Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" vēlēšanu apvienība, kas gan pērnā gada augustā pieņēma lēmumu par apvienošanos un jaunas partijas - LPP/LC - dibināšanu. Partija ar šādu nosaukumu tagad reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Jau pirms reformas likvidācijas process uzsākusi „Sieviešu partija” un „Latviešu partija”, savukārt „Sporta partijas” darbība pērnā gada novembrī tika izbeigta ar Jelgavas tiesas lēmumu.
Laikus pārreģistrējušās visas aktīvākās un redzamākās organizācijas
Līdz šim Politisko partiju reģistrā jau pārreģistrētas partijas:
- „Jūrmala - mūsu mājas”,
- politiskā partija „Rīgas apriņķa novadu apvienība”,
- „Par dzimteni!”,
- „Sociāldemokrātu savienība - SDS”,
- Pensionāru un senioru partija,
- Sociālā taisnīguma partija,
- Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija,
- politiskā partija „A8 partija”,
- „Jaunais laiks”,
- Latvijas Sociālistiskā partija,
- Latvijas Zaļā partija,
- „Mūsu Latvijai”,
- centriskā partija
- „Latvijas Zemnieku savienība”,
- „Jaunie demokrāti”,
- „Liepājas partija”,
- apvienība „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”,
- politiskā partija „Jaunais centrs”.
Savukārt visus nepieciešanos dokumentus laicīgi iesniegušas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Tautas partija, Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija, „Māras zeme”, Latvijas Atdzimšanas partija, politisko organizāciju (partiju) apvienība „Saskaņas centrs”, politiskā organizācija „Eiroskeptiķi”, Tautas saskaņas partija, „Tukuma pilsētai un novadam”, partija „Visu Latvijai!”, Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS), „Latvijai un Ventspilij”, partija „Mūsu zeme”, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Nākotnes partija, partija „LPP/LC”, politiskā partija „Ogres novadam”, Latviešu Zemnieku savienība, „Krievu partija”, Vislatvijas partija „21.gadsimts”, apvienība „Liepājas attīstībai”, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija, politiskā patriotiskā apvienība "Dzimtene", „Savienība Latgales sirds”, „Rēzeknes jaunsaimnieks”, Daugavpils pilsētas partija, partija "Tēvzemes savienība", kā arī Latvijas jaunatnes partija.
Partiju reforma bez lieliem pārsteigumiem
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Helmuts Jauja uzsvēra, ka reforma bija vērsta uz politisko partiju dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas nodrošinājuma sakārtošanu. Līdz šim to regulēja likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", politiskās partijas "liekot vienā maisā" ar sabiedriskajām organizācijām un paredzot tikai atsevišķas īpatnības attiecībā uz politiskajām partijām. Tādi atsevišķi jautājumi kā, piemēram, politisko partiju reģistra uzturēšana un tajā ierakstāmās ziņas vispār nebija regulēti, skaidroja Jauja.
Pēc viņa teiktā reforma izpaudās jauna regulējuma pieņemšanā un politisko partiju pārreģistrēšanā. Pārreģistrācija bija nepieciešama, lai politiskās partijas sakārtotu savus pamatdokumentus atbilstoši jaunā likuma prasībām.
"Var uzskatīt, ka reforma ir noritējusi veiksmīgi un atbilstoši plānotajam. Faktiski var uzskatīt, ka visas politiski aktīvās partijas ir noreaģējušas uz pārreģistrāciju un šajā ziņā nav nekādu pārsteigumu. Kā jau iepriekš bija prognozēts, daļa no partijām pārreģistrācijai nav pieteikušās. Šo partiju biedri acīmredzot nav bijuši ieinteresēti turpmākā politiskā darbībā, un tās tiks pakļautas piespiedu likvidācijai," sacīja Jauja.
Noslēdzies kārtējais likumdošanas sakārtošanas posms
"Politisko partiju likuma" un "Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma" izstrādes nepieciešamība tika paredzēta jau Biedrību un nodibinājumu reformas ietvaros, kas tika uzsākta 2004.gada 1.aprīlī. Minētā reforma paredzēja pārreģistrēties sabiedriskajām organizācijām, lai radītu skaidrus un vienotus nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai un organizāciju dalījumam kopumā, lai novērstu neprecizitātes normatīvajos aktos, kuri regulē sabiedrisko organizāciju darbību, noskaidrotu aktīvi darbojošās sabiedriskās organizācijas, kā arī, lai nošķirtu privāto tiesību subjektu regulējumu no politisko partiju regulējuma. Līdz šim politisko partiju un to apvienību darbību regulēja likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, kurā bija vērojama virkne nepilnību politisko organizāciju regulējumā. Politisko partiju reformas mērķis bija novērst neprecizitātes politisko partiju darbības tiesiskajā regulējumā, nodrošināt trešo personu, pašu politisko partiju biedru tiesību aizsardzību un noskaidrot darbojošās politiskās partijas un to apvienības.
2007.gada 1.janvārī stājās spēkā "Politisko partiju likums", tādējādi tika uzsākta politisko partiju reforma, kas paredzēja pārreģistrēties esošām partijām un to apvienībām no Politisko organizāciju reģistra uz Politisko partiju reģistru, vai arī pieņemt attiecīgu lēmumu par likvidāciju, iesniedzot pieteikumu Uzņēmu reģistram. Tāpat arī nolēma pārveidot organizāciju par biedrību, iesniedzot pieteikumu par tās ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2007.gada 31.decembrim.
