Jautājumā norādītajā situācijā dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu ir tiesīga pieņemt visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošus mājas lietošanas noteikumus, t. sk. par minimālās iekštelpu temperatūras uzturēšanu neapdzīvotos dzīvokļos ziemā (piemēram, + 8/+ 12 °C), lai novērstu kopīpašuma (stāvvadu, konstrukciju) bojājumus un pelējuma risku kaimiņiem. Ja noteikumi tiek pārkāpti un no tā rodas zaudējumi (piemēram, sasalis/plīsis stāvvads, bojājumi apdarei, pelējuma sanācija kaimiņiem), no vainīgā dzīvokļa īpašnieka var prasīt zaudējumu atlīdzību civiltiesiskā kārtībā. 

Proti, gadījumos, kad nepietiekama apkure izraisa bojājumus (piemēram, caurules aizsalšanu un plīsumu, pelējuma izplatīšanos kaimiņu dzīvokļos mitruma migrācijas dēļ), cietušais (vai kopība, ja skarts kopīpašums) var prasīt zaudējumu kompensāciju no dzīvokļa īpašnieka, kura rīcība/norobežojums minēto izraisīja. 

Pārvaldniekam ir pienākums uzturēt māju drošu. Ja pastāv avārijas risks (piemēram, aizsalst kopējie stāvvadi vai tiek apdraudēta konstrukciju drošība), pārvaldnieks var to fiksēt, pieprasīt dzīvokļa īpašniekam nodrošināt piekļuvi un veikt steidzamus pasākumus riska novēršanai.  

Pelējums ir risks veselībai, tādēļ pastāv iespēja konsultēties ar Veselības inspekciju par mērījumiem/ieteikumiem un dokumentēt nelabvēlīgo mikroklimatu koplietošanas telpās vai dzīvokļos. Šādi mērījumi var būt noderīgi gadījumos, kad jāvēršas pret īpašnieku par zaudējumu piedziņu tiesvedības ceļā.