Ja izsolē tiks iegādāts nekustamais īpašums ar ēkām (dārza mājiņa 21 m² un šķūnis 4,6 m²), kas uzceltas 1990. gadā (pirms 1993. gada 5. aprīļa) un ir zemes īpašniekam nepiederošas ēkas (būves), tad saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 18. panta otro daļu, ja uz fiziskās personas zemes atrodas likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta ceturtajā daļā minētās ēkas (būves) un kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā tām nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju par to, ka ēkas (būves) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrētas uz citas personas vārda. Zemes īpašnieks nostiprinājuma lūgumam pievieno apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām un zemes īpašnieks saskaņā ar Krimināllikumu ir informēts par atbildību nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā. 

Saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likuma 14. panta ceturto daļu būves, kuras zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Tas noteic zemes un ēkas vienotības principu, respektīvi, uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.