Ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nosaka Civilprocesa likuma 594. pants.

Kopš 2024. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā jauna parādu piedziņas kārtība, ieturējumi tiek veikti vienādi visos piedziņas veidos.

Ieturējumu aprēķinu pamatā veido divi vienkārši soļi:

• Pirmkārt, tiek noteikta parādniekam saglabājamā minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks. Tie ir 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.
• Otrkārt, tiek noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātā darba alga un tai pielīdzinātie maksājumi “uz rokas”, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas. Ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, tad ieturējumus no šīs ienākumu daļas veiks 40% apmērā.

2025. gadā valstī noteiktā minimālā mēneša alga ir 740 eiro.

Līdz ar to minimālā saglabājamā ienākumu daļa, no kuras nedrīkst veikt ieturējumus jautājumā aprakstītajā situācijā, ir:

• 50% no minimālās algas bruto (740 : 2 = 370 eiro) plus
• 15% no minimālās algas bruto par katru apgādībā reģistrēto bērnu (15% no 740 = 111 eiro; 2 x 111 = 222 eiro).

Tātad saglabājamā minimālā ienākumu summa, no kuras nevar veikt ieturējumus šajā gadījumā, ir 592 eiro (370 + 222 = 592).

Ieturējumus 30% apmērā (ja ir viena izpildu lieta) veiks no atlikušās ienākumu kopējās summas, ko saņemsit uz “uz rokas”. Piemēram, ja neto alga ir 770 eiro, tad ieturējumus šajā gadījumā veiks 30% apmērā no 178 eiro (770 – 592 = 178; 30% no 178 = 53,40 eiro).

Aprēķins ir teorētisks, tāpēc, ja ir radušies jautājumi, ieteicams sazināties ar savu zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš izskaidros, kā veidojas ieturējumu apmērs konkrētajā izpildu lietā.