Bibliotēku likuma 25. panta trešajā daļā noteikts, ka bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu, kā arī darbinieku amatus, kuru ieņemšanai nepieciešama noteikta akadēmiskā vai profesionālā izglītība vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā, atkarībā no bibliotēkas statusa, struktūras, darba apjoma un uzdevumiem nosaka Ministru kabinets.  

Izglītības iestādes bibliotēkai ir vietējās nozīmes bibliotēkas statuss. Bibliotēku likuma 25. panta otrās daļas trešajā punktā paredzēts, ka vietējās nozīmes bibliotēkas vadītājam nepieciešama augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 371 “Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību” 9.3. punktā norādīts, ka vietējās nozīmes bibliotēkas bibliotekāram nepieciešama augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā vai augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā, vidējā izglītība un tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā.  

Bibliotekāram, kurš pieņemts darbā kā mācību priekšmeta skolotājs, bet papildus veic bibliotekāra pienākumus, nepieciešama pedagoga darbam atbilstoša izglītība un vēlama profesionālā pilnveide bibliotēku darba jomā. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” pielikumā izglītības iestādes bibliotekāra profesija ir atzīmēta gan ar kodu 2622 07, gan kodu 3433 03.  

Pirmajā gadījumā tā ir profesiju otrās pamatgrupas “Vecākie speciālisti” atsevišķās grupas “2622 Bibliotekāri un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti” profesija. Vecākie speciālisti ir ieguvuši augsta līmeņa profesionālo kvalifikāciju un strādā vadītāju vadībā, atsevišķos gadījumos viņi var būt vadītāji. Minēto noteikumu 7.3. punktā noteikts, ka otrā pamatgrupa ir profesijas, kuru pamatuzdevumi saistīti ar darbu, kurā nepieciešams teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis inženierzinātnēs, dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs un prasme risināt teorētiskās problēmas. 

Otrajā gadījumā tā ir profesiju trešās pamatgrupas “Speciālisti” atsevišķās grupas “3433 Galeriju, muzeju un bibliotēku speciālisti” profesija, kurai norādīta arī nepieciešamā ceturtā vai trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Speciālisti strādā vadītāju vai vecāko speciālistu vadībā, atsevišķos gadījumos viņi var būt arī vadītāji. Minēto noteikumu 7.4. punktā paredzēts, ka trešā pamatgrupa ir profesijas, kuru pamatuzdevumi saistīti ar darbu, kurā nepieciešamas tehniskas zināšanas un pieredze vienā vai vairākās tehnikas, dabas, sociālo vai humanitāro zinātņu nozarēs. 

Izglītības likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā norādīts, ka pedagogam ir tiesības saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu. Šīs tiesības attiecas uz visām pedagogu profesijām un pedagogiem pielīdzināmajiem amatiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”. Attiecīgo noteikumu pielikumā arī izglītības iestādes bibliotekārs ir minēts kā pedagogu amatiem pielīdzināms amats izglītības iestādē.